Gulbenē ar iedzīvotājiem tiekas tieslietu ministrs

2020. gada 22. septembris 00:00

Par pie varas esošo konkrēto politiķu un amatpersonu atšķirīgo reputāciju, par tiesiskuma ievērošanu valstī, par demokrātiju un par daudz ko citu jautāja un diskusijā ceturtdien, 17.septembrī, Gulbenē piedalījās tie vairāk nekā 20 Gulbenes novada iedzīvotāji, kuri uz kultūras centru bija atnākuši tikties ar tieslietu ministru Jāni Bordānu (Jaunā konservatīvā partija).
Starp pasākuma apmeklētājiem bija arī atsevišķi novada deputāti – Valtis Krauklis, Gunārs Ciglis. Uz tikšanos bija atnācis arī pašvaldības sporta komisijas priekšsēdētājs Aigars Cīrulis. Starp klausītājiem bija arī JKP Gulbenes nodaļas biedri – Ivars Kupčs, Guna Švika un citi.

Par demokrātijas iespējām
Vairāki gulbenieši izvaicāja J.Bordānu, ko viņš domā par demokrātiju, par personību nozīmi politikā. Pauda arī, ka uzvar parasti agresīvie politiķi, bet godīgie var “sadegt”. Šajā sakarā kāda gulbeniete nosauca mūžībā šogad aizgājušo Jutu Strīķi, 13.Saeimas deputāti no JKP.
J.Bordāns savu sakāmo sāka ar konkrētu piemēru, kāpēc viņš ir tieslietu ministra amatā un ko vēlas panākt. “Tajā brīdī, kad es biju advokāts, es redzēju – ir slikts ģenerālprokurors un ir slikta tiesu sistēma. Lai panāktu laba likuma pieņemšanu caur Tieslietu ministriju, piemēram, no Īrijas nokopētu Civilprocesa likumu, man vajadzēja lobistu ar ietekmi sabiedrībā, jo mani neņēma galvā, teica – tās ir muļķības! Un tad, kad parunāja (vārdu aizlika – red.) lobists, tad visi teica: “Jā, tas ir prātīgi.” Un pēc desmit gadiem tiešām šo likumu pieņēma, un tas tiešam ir derīgs. Un tad man likās... Es pats varēju to darīt! Kāpēc man ir vajadzīgi šie starpnieki jeb “durvju atvērēji”? Tiešām bija tā – es noalgoju lobistu un man pēkšņi sāk atvērties durvis visās iestādēs!” atklāja J.Bordāns un piebilda – Igaunijā un Lietuvā tādas prakses nebija. Tajā brīdī viņam ienācis prātā, ka vēlas pārmaiņas Latvijā.
J.Bordāns pauda pārliecību, ka totalitārā valsts iekārtā viņš šo savu uzstādījumu nevarētu īstenot. Viņš gāja demokrātijas piedāvāto ceļu, rezultātā ir kļuvis par tieslietu ministru. Viņš redz nepieciešamību ieguldīt naudu tiesnešu izglītošanā - tas ir viens no viņa mērķiem. Kā nozīmīgu panākumu J.Bordāns pieminēja ģenerālprokurora nomaiņu. Tajā pašā laikā viņš akcentēja, ka Latvijai vajadzīga tiesu sistēma, ar kuru neviens nevar manipulēt. Tāda bija viņa atbilde kādam gulbenietim, kurš pieminēja Aivara Lemberga vārdu un ar viņu saistīto tiesvedību.
JKP uzskata – tiesas priekšā visiem ir jābūt vienādiem. To pierāda 13.Saeimas deputāta Jura Juraša piemērs. Viņš bija izdots kriminālvajāšanai par valsts noslēpuma izpaušanu. 9. janvārī saskaņā ar Satversmes tiesas lēmumu viņš ir atgriezies darbā Latvijas parlamentā.

Par tiesībām uz mājokli
Šobrīd par vienu no svarīgākajiem saviem uzdevumiem J.Bordāns uzskata nepieciešamību Latvijā aizstāvēt iedzīvotāju tiesības uz mājokli. Tāpēc JKP un Tieslietu ministrija strādā pie tā, lai valstī tiktu atcelts nekustamā īpašuma nodoklis uz fiziskas personas pirmo mājokli vērtībā līdz 100 000 eiro (uz vienu personu līdz kopumā pieciem cilvēkiem mājoklī). Uzstādījums bija, lai šis jauninājums būtu spēkā jau ar 2022.gadu. Lietuvā, Igaunijā, Norvēģijā tas jau darbojas - tur ar nodokli neapliekamais minimums ir lielāks nekā 100 000 eiro par vienu personu. Tātad piecām personām vienā mājoklī – kopumā 500 000 eiro.
Tāda ir JKP iecere. Vai tas izdosies? J.Bordāns atklāja, ka šobrīd koalīcijā nav vienprātības ar JKP priekšlikumu: vieni no politiskajiem kolēģiem uzskata, ka ir labi tā, kā ir, paaugstinās zemes kadastrālā vērtība, cilvēki maksās vairāk, jo tas ir nodoklis, kuru ir viegli paņemt, bet vēl citi uzskata – jāsamazina nekustamā īpašuma nodokļa likmes, lai cilvēki spētu samaksāt. Vairums pārliecināti – izlemšana ir jāatliek, lai rīkojas nākamais Saeimas sasaukums. Tas, ko JKP šobrīd varot izdarīt ar Tieslietu ministrijas starpniecību – nenodot Ministru kabinetam vērtēšanai lēmumprojektu par zemes kadastrālās vērtības palielināšanu.
Kāda gulbeniete vaicāja, kas notiks, ja viņa, pensionāre būdama, nespēs samaksāt nekustamā īpašuma nodokli, vai viņa tad zaudēs savu māju. Atbilde bija – jā, šobrīd valstī spēkā esošie normatīvie akti to paredz.

Par nemocīšanos pārmetumos
Vairāki gulbeniešu jautājumi bija par, viņuprāt, netaisnīgo privatizācijas procesu Latvijā, par to, ka ekonomika grimstot. Arī par to, ka Rīgā, piemēram, krievu tautības īpašnieki izīrē savus dzīvokļus latviešiem.
J.Bordāns ar piemēriem no savas dzīves, no pasaules prakses skaidroja, kāpēc svarīgi ir nekavēties vainīgo meklēšanā un pārmetumos, ja cilvēks vēlas attīstību un labāku nākotni. “Nekad nevajag apstāties un visu laiku mocīties ar pagātnes rēgiem. Un nenovēliet saviem bērniem šo mocīšanos!” teica tieslietu ministrs. Viņš pieminēja ebreju tautas ticējumu, ka, bēgot no kaut kā, nevajag skatīties atpakaļ, jo tad cilvēks paliek par sālsstabu.
J.Bordāns pauda – šodien ekonomikā notiek pārmaiņas. Laukos, piemēram, zinātniski tehniskais progress ļauj saimniekot lielās platībās, izmantojot daudz mazāk darbaroku nekā agrāk. “Tāpēc šodien laukos cilvēku nav,” skaidroja viņš.
J.Bordāns ir arī pozitīvi noskaņots par Latvijas uzņēmumu attīstību, par jauno cilvēku iesaistīšanos uzņēmējdarbībā. Tajā pašā laikā viņš atzina – ir Latvijas reģioni, arī Gulbene, no kurienes aizplūst jaunie cilvēki.

Jaunā Konservatīvā partija (JKP):

◆ dibināta 2014.gadā, par partijas valdes priekšsēdētāju tika ievēlēts Jānis Bordāns;
◆ 13.Saeimā tika ievēlēti 16 JKP deputāti, arī tautā īpaši mīlētā Juta Strīķe (18.07.1970.-18.03.2020.), partija tika iekļauta valdības koalīcijā;
◆ JKP biedri ir deputāti 10 Latvijas pašvaldībās, Gulbenes novada domē pagaidām nav neviena JKP deputāta;
◆ JKP ir 25 teritoriālās nodaļas (Rīgā un pa visu Latviju), Gulbenes nodaļa ir nodibināta 2018.gada 28.martā.
◆ JKP Gulbenes nodaļas kontam “Facebook” vietnē ir vairāk nekā 400 sekotāju;
◆ JKP savā politikā iestājas par latviski runājošu nāciju, tradicionālu ģimeni;
◆ KNAB bija lūgts vērtēt JKP reklāmas kampaņas vadītājas Hildegardes Graumanes nodarbināšanu Tieslietu ministrijā, darbā esot pieņemta bez konkursa, taču nekādi pārkāpumi netika konstatēti;
◆ Rīgas domes 2020.gada 29.augusta vēlēšanās no kopskaitā 60 deputātu vietām JKP ieguva 4 vietas;
◆ JKP ir gatava nākamā gada valsts budžeta kontekstā atkāpties no prasības paaugstināt diferencēto neapliekamo minimumu līdz 500 eiro, ja tā vietā tiks piedāvāts skaidrs atbalsts ģimenēm – tā paudis J.Bordāns.

No JKP mājaslapas un sociālajos tīklos pieejamās informācijas

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Gulbenē ar iedzīvotājiem tiekas tieslietu ministrs

Kategorijas