Prom dodas finansiālu, atgriežas – emocionālu apsvērumu dēļ

2020. gada 28. septembris 18:46

2345

Prom dodas finansiālu, atgriežas – emocionālu apsvērumu dēļ

Nevienam nav noslēpums – gandrīz visās Latvijas pašvaldībās gadiem jūt būtisku iedzīvotāju samazinājumu. 2019.gadā no Latvijas aizbraukuši 14,6 tūkstoši cilvēku. Šī gada sākumā, kā atklāj Centrālās statistikas pārvaldes dati, Latvijā dzīvoja 1 miljons 908 tūkstoši iedzīvotāju.
Prom došanos ietekmē zemais atalgojums, bezdarba kāpums, darba tirgus iespējas citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Lai piedzīvotu tautiešu atgriešanos, nepietiek vien ar labiem vārdiem “mēs jūs gaidām atpakaļ”. 2018.gadā valstiskā līmenī tika uzsākts darbs tautiešu reemigrācijas veicināšanai. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izveidoja piecu reģionālo reemigrācijas koordinatoru tīklu (Kurzeme, Zemgale, Vidzeme, Latgale un Rīga). Trešo gadu tautiešiem, kuri vēlas atgriezties dzimtenē, daudzus jautājumus bezmaksas konsultācijās palīdz kārtot reemigrācijas koordinatori.

Palīdz uzzīmēt “ceļu karti”
Vidzemes reemigrācijas koordinatore Ija Groza atzīst, ka ārzemēs dzīvojošo latviešu interese par atgriešanos Latvijā nemazinās, un, kopš regulāri atbild uz ārvalstīs dzīvojošo latviešu jautājumiem, saprot – to ir daudz. Viņas kā koordinatores galvenie uzdevumi ir noskaidrot galvenās reemigrantu vajadzības, informēt un konsultēt, kur atrast nepieciešamās atbildes, sagatavot atbilstošus piedāvājumus par sadzīves, izglītības, sociālo pakalpojumu, uzņēmējdarbības atbalsta jautājumiem, par darba un dzīves iespējām reģionā.
“Es palīdzu cilvēkiem uzzināt, noskaidrot, uzzīmēt viņu “ceļu karti”. Izskaidroju, kas un kā jādara, kādas prasības. Informāciju apkopoju no attiecīgajām iestādēm un sūtu to klientam. Katra situācija ir individuāla,” vērtē I.Groza.
Būtiskākie jautājumi, uz kuriem jāmeklē atbildes: dzīvesvietas deklarēšana, ievedmuitas jautājumi, izglītības un valodas apmācības, uzņēmējdarbības iespējas; CSDD jautājumi, veselības aprūpes jautājumi, sociālie jautājumi, pabalsti un citi.
Mājup braucējiem nākas saskarties ar to, ka gan dzīvesvietas, gan nodarbinātības jautājumi ir aktuāli arī uz vietas dzīvojošajiem. “Svarīgi ir neradīt pretnostatījumus vietējā sabiedrībā. Pamatā cilvēkiem, kas atgriežas, Vidzemes pašvaldībās nav nekādu materiālu vai finansiālu priekšrocību - mājokļu trūkums ir aktuāls visiem; darba vietas un darba iespējas – tādas pašas kā visiem,” skaidro I.Groza. Nekur netiek uzsvērts, ka reemigrantiem būtu kāds īpašāks atbalsts. Koordinatoru tīkls tika izveidots kā iniciatīva tikai informatīvam un konsultatīvam atbalstam.

Jāsaprot, ka Latvija mainās
I.Groza uzsver, ka tieši tāpat kā migrācija būs vienmēr arī reemigrācija pastāvēs. “Nenoliedzami, lielākā daļa emigrācijā devās tūliņ drīz pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, kā arī 2008.gada ekonomiskās krīzes ietekmē. Atgriešanos lielākoties motivētu valsts kopējās ekonomiskās situācija attīstība – atalgojuma pieaugums, īpaši reģionos, jo tur tas ir krietni zemāks nekā lielajās pilsētās, arī mazāk kvalificētā darba veicēju atalgojuma pieaugums, dzīvesvietu pieejamība,” vērtē I.Groza.
Viņasprāt, ne tikai valstiskās institūcijas var veicināt novadnieku atgriešanos. “Pati sabiedrība noteikti var sniegt psihoemocionālu, sociālu un integrēšanās atbalstu un, kas nav maznozīmīgi – patiesu informāciju par iespējām un dzīvi Latvijā. Ir ļoti daudz tautiešu ārzemēs, kas Latviju joprojām “redz” un atceras tādu, kāda tā bija pirms gadiem piecpadsmit. Savukārt pastāvīgi dzīvojošie attīstību un pārmaiņas var uztvert kā pašsaprotamas. Īpaši šāgada krīzes laikā tautieši ļoti novērtē Latvijas dabas, vides drošību un pieejamību, iespēju bērniem augt un attīstīties ekoloģiskā vidē, brīvību, fizisko un emocionālo drošību un arī – iespējas biznesam,” pozitīvi vērtējamās lietas uzskaita I.Groza.
Šobrīd nav iespējams pateikt, cik kopumā Latvijā un arī Vidzemes reģionā ir atgriezušies, jo ne visi izdeklarējas no savām ārzemju mājām vai arī par savu lēmumu atgriezties informē reemigrācijas koordinatorus. Kad cilvēki saņem sev interesējošo informāciju, viņu pienākums nav informēt par atgriešanos. I.Grozas rīcībā ir skaitļi, kas vēstī, ka oficiāli sevi pieteikuši un atgriezušies Vidzemes reģionā no 2018.gada 1.marta līdz šā gada 31.augustam ir 372 tautieši. Personalizēti piedāvājumi izstrādāti 1089 cilvēkiem. No tiem Gulbenes novadā ir atgriezušies 22 cilvēki. Šie ir bijuši tie novadnieki, kas ir sazinājušies, guvuši sev nepieciešamo informāciju un pieņēmuši lēmumu atgriezties.

Uzmanību pievērš izglītībai
Liela daļa no atbraukušajiem vai tiem, kas izsaka vēlmi atgriezties, ir ģimenes ar bērniem. Atbraucot Latvijā, tieši skolas dzīve un mācību process ir liels izaicinājums skolēniem.
Gulbenes pašvaldības Izglītības pārvaldes projektu vadītājs Lauris Šķenders skaidro, ka pērn uzsāktā projekta “Remigrācijas sekmēšanas pakalpojumi pašvaldībās” laikā strādāts, lai apzinātu un uzlabotu tieši reemigrantiem būtiskos ar izglītību saistītos jautājumus. 7.septembrī šis projekts tika noslēgts. Tā laikā notikušas vairākas aktivitātes - tikšanās ar reemigrantiem, kas dzīvojuši kādu laiku ārpus Latvijas, viesošanās pie diasporas latviešiem, īpašu vienpadsmit sarunu vakaru organizēšana ar reemigrantiem, dažādas pašvaldību un citu iestāžu pārstāvju apmācības. Uzmanība tikusi arī pievērsta izglītības darbinieku apmācībai.
L.Šķenders stāsta, ja ģimene atgriezusies novadā, tad bērni, iekļaujoties dārziņā vai skolā, var saskarties ar adaptācijas un valodas sarežģījumiem. Ar grūtībām saskaras arī paši pedagogi. Nākotnē tiek plānots nopietnāks darbs pie nepieciešamās sistēmas izstrādes, lai tiktu saņemts lielāks atbalsts izglītības sektorā.
“Vidzemē nevienā pašvaldībā nav problēmu ar bērnudārzu, visiem tas tiek nodrošināts, skolas jauno pieredzi mācās pašas un iespēju robežās nodrošina atbalsta mehānismus. Bet te noteikti jāuzsver, ka tas ir abpusējs – skolas un ģimenes sadarbības – modelis, lai bērnam palīdzētu iejusties un iekļauties mācību procesā,” papildina I.Groza.

Tur, kur zaļš un runā latviski
Uz jautājumu, kā pašvaldība var veicināt reemigrācijas procesu, L.Šķenders vispirms norāda, ka visā valstī trūkst kvalitatīvi izstrādātas kopējā atbalsta sistēmas un no valsts būtu nepieciešama lielāka iniciatīva un arī finanšu un nepieciešamo resursu nodrošinājums. Cilvēkiem trūkstot gan vietējā mentora (atbalsta personas), gan koncentrētas un vienkopus apkopotas nepieciešamās informācijas - tas esot izskanējis vienā no projekta laikā rīkotajām diskusijām.
“Šāda informācija būtu noderīga arī vietējiem iedzīvotājiem, piemēram, vienā vietā apkopota informācija par darba vietām, dažādu iestāžu kontaktinformācija. Tas ir jautājums, kuram ir jāpieķeras,” norāda L.Šķenders.
Lai arī tā ir bijusi katra aizbraucēja personīgā izvēle, katrs no viņiem tiek gaidīts atpakaļ novadā, uzsver L.Šķenders. Projektu vadītājs norāda, ka cilvēki lielākoties prom dodas finansiālu apsvērumu dēļ, bet atgriežas emocionālo iemeslu dēļ. “Atgriešanās ir saistīta ar emocijām. Te, Latvijā, ir zaļš un te runā latviski. Jā, mēs gaidām šos cilvēkus atpakaļ, tomēr, lai viņi masveidā atgrieztos Latvijā, viņiem vajag pārliecību par sociālajām garantijām, par darba samaksu un attieksmi, kas vismaz ir līdzvērtīga tam, ko viņi saņēmuši, piemēram, Īrijā vai Lielbritānijā,” pauž L.Šķenders.
“Mēs varam nodrošināt nosacīti labvēlīgāku emocionālo vidi, kur cilvēks jūtas gaidīts un atbalstīts, bet pašvaldība nevar garantēt kādam darba vietas,” saka L.Šķenders.

Novads gatavs atbalstīt jaunos uzņēmējus
VARAM izveidotā reģionālo koordinatoru reemigrācijas veicināšanas īpašā pilotprojekta laikā 2018.gadā Gulbenes novadā bija vērojama pastiprināta reemigrantu interese par iespējām atgriezties novadā. To apstiprina Gulbenes novada pašvaldības Attīstības un projektu nodaļas projektu vadītāja Liena Kazāka.
“Šis projekts bija vairāk mērķēts uz motivētiem un ieinteresētiem cilvēkiem. Tas bija kā atbalsts tiem, kas lielākoties jau bija nolēmuši atgriezties un kuriem vajadzēja uzzināt, kā to labāk izdarīt.” L.Kazāka norāda, ka šobrīd, iespējams, COVID ietekmē, ir jūtama cilvēku atgriešanās novadā. Statistikas datos šie cilvēki neparādās, jo nevienam obligāti nav jāpiesaka sava atgriešanās. Bet vairums, kas atgriežas, turpina strādāt vecāku saimniecībās vai uzsāk savu uzņēmējdarbību. Gulbenes novada pašvaldība ir gatava atbalstīt tos, kam ir idejas un kas vēlas kaut ko uzsākt.
“No 2013.gada pašvaldībai ir grantu konkurss. Kopējais grantu finansējuma apjoms ir 50 000 eiro, 5000 eiro vienai idejai. Jebkuram, arī reemigrantam, ir iespēja saņemt līdzfinansējumu jaunas idejas īstenošanai ar nosacījumu, ka saimnieciskā darbība tiks īstenota Gulbenes novadā,” informē L.Kazāka.
Viņa uzsver, ka jebkurš pašvaldībā strādājošais kolēģis savu kompetenču ietvaros ir gatavs atbalstīt ar padomu vai konsultāciju tos, kuri vēlas atgriezties un kuriem ir jautājumi. “Mēs visi esam gatavi strādāt ar reemigrantiem tieši tāpat kā ar jebkuru pastāvīgo iedzīvotāju, tādēļ vienu tādu atbildīgo par reemigrācijas jautājumiem pašvaldībā nemaz nevajag,” uzskata L.Kazāka.

Gaidām atpakaļ ikvienu
“Jā, mums ir svarīgi šie cilvēki, kas devušies prom, tomēr vārds “svarīgi” daudz ko nepasaka, kamēr apakšā tam nav programma un soļi,” norāda Gulbenes domes priekšsēdētājs Normunds Audzišs. Viņš iedrošina tautiešus uzdot jautājumus koordinatorei vai pašvaldībā un meklēt iespējas atgriezties. Iespēju robežās pašvaldība ir gatava konsultēt un arī ieskicēt nākotnes atbalsta iespējas.
“Šobrīd pozitīvas ievirzes aizsākušās saistībā ar jauno biedrību “Uzņēmēji Gulbenes novadam”. Veidosim darba vietu pašvaldības sadarbībai ar uzņēmējiem. Redzu, ka tas būs ļoti labs kanāls, kā iegūt informāciju par uzņēmējiem darbā nepieciešamajiem speciālistiem. Ja cilvēks, kas grib atgriezties, piesakās un atklāj savas iemaņas, vēlamo darbu un atalgojumu, domāju, ka pāris dienu laikā mēs varēsim šo informāciju “palaist pa šo kanālu” un iegūt precīzu informāciju arī atpakaļ,” prognozē priekšsēdētājs.
Viņš to saredz kā praktisku atbalstu un apliecinājumu, ka pašvaldībai ir svarīgi, lai atgrieztos dažādu jomu speciālisti. “Uzņēmējiem trūkst speciālistu. Viņiem ir vajadzīgas papildu rokas, prāti un iemaņas. Saskatu, ka nākotnē varēsim palīdzēt caur šo jauno biedrību. Mums jābūt atvērtiem! Reemigrācijas jautājumam jāpievērš nopietna uzmanība, jo mums ir svarīgi, ka mūsu cilvēki atbrauc atpakaļ, lai nav jāmeklē darbaspēks no trešajām valstīm. Strādāsim, lai savējie maksimāli atgrieztos - viņiem taču te ir saknes! Latvijas attīstība var turpināties, ja atgriežas mūsu cilvēki!”

Es varētu atgriezties pēc pieciem gadiem
Gulbenietis Jurijs Kapusta (39) jau piecpadsmit gadus dzīvo un strādā Anglijā. Nesen viņa ģimenē pasaulē nāca meitiņa. Viņš sarunā ar “Dzirksteli” nemitīgi uzsver, ka ir viens no tiem latviešiem, kurš ļoti grib atgriezties dzimtenē, bet ir zināmas bailes to darīt. Un tādu kā viņš Anglijā esot daudz.
“Jo ilgāk tu dzīvo Anglijā un saņem kaut vai 1000 eiro, jo tev vairāk ir bail atgriezties Latvijā, kur vidēji saņemsi 600 eiro. Tu saproti, ka tev vajadzēs īrēt dzīvokli par 300-400 eiro plus dzīvošana - nekam nepietiek. Tāpēc arī cilvēki baidās pieņemt lēmumu atgriezties. Arī es šovasar biju Latvijā, sapratu, cik veikalos viss ir ļoti dārgi un cik ātri pazūd nauda. Jau pirmajā dienā iepērkoties sapratu, ka par diviem tīkliņiem, ar ko izej no veikala, vari samaksāt gandrīz 90 eiro! Tiem, kuriem ir māja vai dzīvoklis Latvijā, būtu vieglāk. Man divi draugi pirms pāris gadiem tomēr sadūšojās un pārcēlās atpakaļ uz Latviju. Viņiem abiem paveicās un nu jau uzceltas arī mājas. Tomēr esmu jautājis daudziem, kam te nav paveicies ar lieliem ienākumiem: kāda jēga sēdēt bez naudas te, ja to var darīt arī Latvijā? Un viņi man ir atbildējuši, ka Anglijā tomēr lielāka drošība, ka kaut maza, tomēr nauda būs regulāri. Es ar ģimeni ļoti labprāt atgrieztos, tomēr tas varētu notikt pēc pieciem gadiem. Droši vien gribēšu dzīvot Rīgā, jo tur darba iespējas un atalgojums ir lielāks. Varbūt paveiksies un Latvijā dzīves līmenis tad būs augstāks.”

Atgriezos un zināju, ka daru pareizi
Renāte Kozāne 2015.gadā aizlidoja uz Angliju un Leičesterā pavadīja divarpus gadus. Šobrīd viņa ir atgriezusies un strādā par sociālo pedagoģi Stāķu pamatskolā. Viņa stāsta, ka galvenā motivācija bija saistīta ar vēlmi izmēģināt dzīvē kaut ko jaunu.
Atgriešanās bija viegla praktiskajā ziņā. “Tur tomēr nepaliku, jo nesaskatīju savu izaugsmi, varbūt iekšēji nemaz nevēlējos tieši tur sevi attīstīt. Pusgadu iepriekš jau biju pārliecināta par lēmumu atgriezties mājās, skaitīju mēnešus un dienas - tik ļoti vēlējos atgriezties! Par darba iespējām gan nebiju domājusi, zināju, ka vēlos pāris mēnešus atpūsties un ne par ko nedomāt. Atgriezos “uz labu laimi”. Par dzīvesvietu man nebija jāuztraucas, jo mājvieta mani jau gaidīja. Anglijā dzīvo diezgan daudz latviešu, tāpēc tautiešus varēju satikt ik dienas. Gan viena mana draudzene, gan daudzi citi latvieši, ar kuriem ikdienā komunicēju, cik zinu, ir atgriezušies mājās. Protams, ka mani tuvinieki un draugi bija priecīgi par manu atgriešanos, un arī es biju priecīga, ka iespēja satikt savus mīļos būs vairāk nekā divas reizes gadā. Atceros, ka aizbraukt bija grūti, jo izjutu bailes no nezināmā, kas mani sagaida, tomēr, kad atgriezos, zināju, ka visu daru pareizi.” #SIF_MAF2020

Vidzemes pilsētas, kurās visvairāk reemigrantu ir atgriezušies:
◆ Valmiera – 57,
◆ Cēsis – 51,
◆ Priekuļi – 31,
◆ Valka – 28,
◆ Gulbene – 22.

Plāno atgriezties:
◆ Valmiera – 228,
◆ Cēsis – 183,
◆ Gulbene – 66,
◆ Alūksne – 64,
◆ Priekuļi – 57.

Kāpēc tomēr neatgriežas?
◆ Apmierinātība ar dzīvi mītnes zemē,
◆ bažas par nodarbinātību Latvijā,
◆ mājokļa trūkums,
◆ neapmierinošs atalgojums,
◆ latviešu valodas nezināšana ģimenes locekļiem,
◆ personīgie ģimenes iemesli,
◆ parādsaistības Latvijā,
◆ ekonomiskā nedrošība Latvijā.

Interesējošās tēmas pie reģionu koordinatores
◆ Izglītības jautājumi,
◆ latviešu valodas apguve,
◆ mājoklis,
◆ kreditēšana,
◆ saimnieciskās darbības uzsākšana,
◆ nodarbinātība,
◆ sociālie un sadzīves jautājumi,
◆ integrēšanās.

Reemigranta vidzemnieka raksturojums
◆ 30-40 gadus vecu cilvēku ģimene
◆ ar 1-2 bērniem pirmsskolas/jaunākā skolas vecumā,
◆ ar vēlmi uzsākt nelielu savu saimniecisko darbību,
◆ ar pietiekami kvalificētu izglītību,
◆ ir vēlme pēc sava personīgā mājokļa,
◆ interesējas par kredīta iespējām.

Atgriešanās iemesli
◆ Ģimenes, tuvinieku faktors,
◆ Latvijas novērtējums,
◆ biznesa ideja,
◆ mācības bērniem,
◆ personīgie apstākļi,
◆ nav bijis mērķis “pavisam prom”.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2020

+ 1

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Prom dodas finansiālu, atgriežas – emocionālu apsvērumu dēļ

Kategorijas