Nav tiesa: Pļaviņa izmantotie dati nepierāda minimālu mirstību COVID-19 dēļ

2020. gada 22. septembris 00:00

Atmiņūdens tirgotājs Jānis Pļaviņš “Facebook” publicētā video mēģina pierādīt COVID-19 “afēru”, saucot skaitļus ārpus konteksta un aplami attiecinot ASV datus uz visu pasauli.
Atmiņūdens tirgotājs un dezinformācijas interneta lapas veidotājs J.Pļaviņš 6.septembrī savā “Facebook” lapā publicēja video, norādot, ka “COVID afēru” esot iespējams “atmaskot ar vienkāršiem skaitļiem”. Ar video dalījās vairāk nekā 900 cilvēku.
Cenšoties pierādīt jaunā koronavīrusa maznozīmīgumu, publikācijas autors tajā norāda, ka “mediji un valdības sacēluši globālu traci dēļ slimības, kura objektīvi izraisa minimālu mirstību, salīdzinot ar citām problēmām, kas tiek slēptas”. Video viņš to it kā pamato un saka: “5700 – tik daudz cilvēku pasaulē nomira ar COVID. Bet tā nebija viņu vienīgā slimība. 342 – tik cilvēku šodien pasaulē nomira no COVID, kur COVID bija vienīgā diagnoze,” kā arī salīdzinājumam min virkni citu skaitļu, piemēram, cik dienā tiek veikts abortu un cik ķimikāliju nonākot dabā.
J.Pļaviņa minētais pirmais skaitlis – 5700 – aptuveni atbilst tam cilvēku skaitam, kas septembra sākumā saskaņā ar viņa minēto avotu “Worldometers.info” ik dienu mirst no COVID-19. Taču datos nav atrodams, ka no COVID-19 “šodien” būtu nomiruši 342 cilvēki, kuriem tā ir vienīgā diagnoze, kā apgalvo ieraksta autors.
“Facebook” ierakstā J.Pļaviņš norādījis, ka “tikai ar COVID” 342 pasaulē mirušus cilvēkus aprēķinājis pēc analoģijas ar ASV Slimību kontroles un prevencijas centra (CDC) datiem, kur “tikai 6 % ar COVID mirušo tā bija vienīgā diagnoze”. Šādi aprēķini ir aplami.
CDC datos patiesi norādīts, ka 6 % ar COVID-19 mirušo cilvēku tas bija vienīgais nāves iemesls. Taču tāpat CDC dati liecina, ka 94 % cilvēku COVID-19 miršanas apliecībā bija minēts kā galvenais nāves iemesls. Tas nozīmē, ka šiem 94 % cilvēku ir bijušas arī citas diagnozes, bet viņi, visticamāk, būtu dzīvojuši ilgāk, ja nebūtu inficējušies ar jauno koronavīrusu. Gan Pasaules veselības organizācija, gan CDC arī iepriekš uzsvēra, ka COVID-19 ir īpaši bīstams veciem cilvēkiem, pacientiem ar plaušu vai sirds un asinsvadu slimībām. Līdz ar to aplami ir mēģināt pierādīt COVID-19 maznozīmīgumu ar datiem ārpus konteksta. Nepatiesu informāciju par CDC datiem “Re:Check” atspēkoja jau iepriekš. Par CDC datiem līdzīgi maldi izplatīti arī dažādās ASV dezinformācijas vietnēs un “Facebook” lapās.
Arī Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) “Re:Check” norādīja, ka “neiztur kritiku žargoniskā izpratne par cilvēka nāvi “no un ar” kādu slimību.” SPKC skaidroja par Latviju, ka to gadījumu skaits, kuros COVID-19 uzskatāms par nāves pamatcēloni, oficiālajā statistikā atšķirsies no to skaita, kuros mirušais cilvēks bija inficēts ar jauno koronavīrusu, bet nāves pamatcēlonis bija cits, piemēram, trauma. Cilvēku, kas nomira traumas dēļ, COVID-19 mirstības datos neieskaitīs. Pastāv vēl arī trešais variants – gadījumi, ja pirms inficēšanās ar COVID-19 pacientam diagnosticēta cita slimība, piemēram, vēzis, kam COVID-19 var veicināt smagu norisi. Tādā gadījumā COVID-19 būtu jāiekļauj medicīniskajā apliecībā par nāves cēloni kā nāvi veicinošs faktors, skaidroja SPKC.
COVID-19 bīstamību redzami apliecina vairākās pasaules valstīs apkopotā mirstības statistika un tās salīdzinājums ar iepriekšējiem gadiem. Piemēram, Lielbritānijā COVID-19 plašākās izplatības laikā no marta sākuma līdz jūnija sākumam kopējā mirstība bija par 43 % augstāka nekā vidēji šajā laikā iepriekšējos piecos gados, raksta BBC. Itālijā līdzīgā laika periodā mirstība bija lielāka nekā vidēji par 40 %, Beļģijā – par 37 %, Maskavā un Sanktpēterburgā – par 30 % (no aprīļa sākuma līdz maija beigām). 24 % pieaugums bijis arī Zviedrijā, kas ieviesa mazākus ierobežojumus nekā citas Eiropas valstis.
Dažos gadījumos mirstības pieaugums (angļu val. – “excess deaths”) pilnībā skaidrojams ar oficiālajiem COVID-19 mirstības datiem. Taču daudzās valstīs mirstības pieaugums ir vēl lielāks nekā to cilvēku skaits, kas nomira jaunā koronavīrusa dēļ. BBC norādīja, ka daļēji to var skaidrot ar nepilnīgu COVID-19 mirstības statistiku un daļēji ar tiešu vai netiešu pandēmijas ietekmi. Piemēram, mirstība varēja palielināties veselības aprūpes sistēmas pārslodzes dēļ. Arī “The Economist” to skaidroja līdzīgi un norādīja, ka pandēmija varēja sarežģīt mediķu darbu un atturēt cilvēkus ar citām saslimšanām vērsties slimnīcās.
SPKC arī norāda, ka nav korekti kādas vienas valsts, šajā gadījumā ASV, datus attiecināt uz vidējiem rādītajiem pasaulē. Vienkārši aritmētiska analoģiju meklēšana būtu teorētiski iespējama, ja populācijas ir identiskas un ja saslimstības blīvums laika periodā ir precīzi zināms un vienmērīgs. Taču tas tā nav – populācijas atšķiras pēc vecuma, dzimuma, dažādu apstākļu iespaidu uz veselību ne vien pa valstīm, bet pat sīkākās teritoriālās vienībās, skaidroja centrā.
Līdz ieraksta publicēšanas dienai, 6.septembrim, pasaulē kopumā bija 900 tūkstoši nāves gadījumu COVID-19 dēļ, liecina Pasaules veselības organizācijas dati.
J.Pļaviņš neatbildēja uz “Re:Check” jautājumiem par datu avotu un to, vai pirms publicēšanas pārbaudījis informāciju, vai tā nav ārpus konteksta.
Secinājums: “Facebook” ierakstā un video izplatītie apgalvojumi par COVID-19 ir aplami un ārpus konteksta. Nav korekti attiecināt vienas valsts statistiku uz pasaules vidējiem rādītajiem. CDC datos patiesi norādīts, ka 6 % COVID-19 dēļ mirušo cilvēku šis bija vienīgais nāves iemesls. Taču ieraksta autors noklusē, ka tāpat CDC dati liecina, ka 94 % cilvēku COVID-19 ir norādīts kā galvenais nāves iemesls.

“Re:Check” ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” paspārnē strādājoša virtuāla faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības laboratorija. Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.
Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to uz e-pastu: recheck@rebaltica.com.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Nav tiesa: Pļaviņa izmantotie dati nepierāda minimālu mirstību COVID-19 dēļ

Kategorijas