Neilandu pāris roku rokā jau 55 gadus

2020. gada 25. septembris 00:00

382

Pirmā deja Gulbenes kultūras nama ballē Zigurdam ar Ainu bija kādā svētdienā pirms vairāk nekā 56 gadiem. Pēc tam viens otru nav laiduši vaļā un nu jau burtiski visur dodas roku rokā, jo Zigurdam jeb opapam, kā viņu mīļi dēvē Aina, ir jāpalīdz viņai tikt uz priekšu. Viens otru atbalstot, stiprais Neilandu pāris ieradās arī pie mums, “Dzirksteles” redakcijā. Mūsu saruna aizritēja, gremdējoties fotogrāfijās meitas Gunitas īpaši sarūpētajā 2015.gada Zelta kāzu grāmatā.

Visu sāk no nulles
Brīžam intervijā, atbildot uz kādu jautājumu, reizē runā abi, viens otru nemitīgi papildina un apstiprina dzirdēto. Ne velti tas tā, jo, kā uzsver Aina – kopā nodzīvots ir viss mūžs. 25.septembrī pāris atzīmēs savu 55. kāzu jubileju.
Zigurds atceras, ka ieraudzījis Ainu ballē un drosmīgi gājis klāt. “Tas bija svētdienas vakars, vairs pat neatceros, kas īsti tā bija par balli. Skatījos, sēdēja viņa viena pati tur, gāju un uzlūdzu uz deju,” atklāj Zigurds. “Pēc tam viņš mani pavadīja, man tajā vakarā, kad balle beidzās, bija vēl uz Rīgu jābrauc, kur studēju ekonomiku. Tā arī pamazītēm sākām draudzēties,” turpina Aina. Sagaidot vilcienu, abi norunājuši nākamās tikšanās laiku un vietu. Zigurds arī vēlāk pats iesāka braukt uz Rīgu, lai studētu augstāko izglītību Celtniecības tehnikumā.
Nepilna gada laikā tika uzdots arī svarīgais jautājums, un jāvārds likumīgi tika apzīmogots 25.septembrī. Tiesa, Zigurds smaidot piebilst, ka šad un tad jau gluži bijis jāraud, jo izredzētā meitene esot lauzusies. Viņš atceras, ka kāzu dienas rīts bija krietni apmācies un lietains, bet uz vakaru jau viss kļuvis saulains. Kāzas tika nosvinētas Līgo pagastā un kā pie kārtīgiem latviešiem svinēts tika divas dienas. Kāzu viesi naktī gulēja turpat siena šķūnī.
“Kad precējos, Zigurdam bija 27, bet man vēl nebija 25 gadi. Mēs sākām savu dzīvi pilnīgi no nulles, kopā pirkām pirmo dīvānu. Mammai bija jārūpējas vēl par divām māsām un brāli, mēs visi toreiz mācījāmies,” atceras Litenē dzimusī Aina.
Uzreiz pēc kāzām 1965.gadā savu kopīgo ceļu sākuši nelielā dzīvesvietā netālu no pilsētas kapiem, vēlāk Zigurdam darbavieta “PMK” piešķīrusi vienistabas dzīvokli turpat pie mūzikas skolas. Tagadējā mājvietā Gulbenē, Skolas ielā, laimīgais pāris ir kopš 1971.gada.

Rindā pēc jaunā “žiguļa”
Mūžs aizvadīts, abiem diendienā strādājot. Aina atceras arī savu bērnību, kad daudz tika mācīts darba tikums. “Toreiz jau nevienam viegli negāja. Atceros, kā uz skolu gājām astoņus kilometrus. Kad nāca ziema, tad mamma nesa pakas uz internātu, kur mēs, visi četri bērni, dzīvojām pa nedēļu. Toreiz mācīties un pēc tam strādāt bija ļoti svarīgi,” saka Aina.
Pēc ekonomista izglītības iegūšanas Aina profesijā nostrādājusi 37 gadus. Pēdējie desmit darba mūža gadi aizvadīti Gulbenē “Krājbankā” par kredītinspektori. Kad pienākuši gandrīz 56 gadi, veselības dēļ devusies pensijā.
Kad bērni bija paaugušies, abi sākuši arī kopā paceļot, jo, kad precējušies, par medusmēnesi nebija pat ko sapņot - uzreiz nākamajā dienā gājuši uz darbu. Ēst taču arī gribējās – nosaka Zigurds. “Pēc tam gan esam daudz braukājuši, arī kopā ar bērniem. Izbraukāta ir visa Latvija, Igaunija un Lietuva. Tālāk ir būts arī Gruzijā, Maskavā un Volgogradā. Ar mašīnu izbraukāti arī kalni,” stāsta Aina.
Pirmā mašīna bijis moskvičs. “Tad vecvecāki un krustmāte palīdzēja, kopā sakrājām arī jaunajam “žigulim”. Toreiz pēc tā ilgi stāvējām rindā. Mašīnas jau nebija daudziem, un labošana arī nebija dārga,” piebilst Zigurds.

Bērniem un mazbērniem veltīts mūžs
Pirmais abu kopīgais pārdzīvojums bija pirmās meitiņas saslimšana ar plaušu karsoni un aiziešana mūžībā - Initai bija vien trīsarpus mēneši. Prieks atgriezās, kad ģimenē tika sagaidīti Gunita un Dainis. “Mēs bērniem visu laiku esam palīdzējuši un bijuši kopā,” stāsta Aina. Uz rokām izauklēti arī ir visi mazbērni, un pensijas gadi pavadīti, gan viņus audzinot un lasot pasakas, gan vedot uz bērnudārzu, mūzikas skolas vai citām nodarbībām. “Visur viņiem iets līdzi. Kamēr bērns ir mazs, viņam visvairāk vajag, lai viņu apmīļo, pabaro, iziet ārā un vienkārši ir kopā. Gadu pat pavadīju Rīgā, kad mazdēlu Kasparu vedu uz skolu,” stāsta Aina.
Arī šodien nepaiet ne diena, kad kāds no bērniem vai mazbērniem nav piezvanījis un aprunājies. Arī visi svētki tiek svinēti kopā. “Biežāk jau svētkus svinam pie mums, tad taisu “rosolus” un cepu pīrāgus,” stāsta Aina. Zigurds iestarpina, ka viņam gan visvairāk garšo sievas ceptās kūkas, un atceras arī kādu humora pilnu epizodi no savas bērnības. “Biju mazs puika, man bija kādi pieci gadi. Mamma uztaisīja torti, jo nākamā dienā gaidījām ciemiņus. Viņi atbrauca, sēdējām virtuvē, mamma gribēja palielīties, ko uztaisījusi, aiziet pēc tortes, bet tur skatās – tortei visa virsa noēsta un nolaizīta! Ko nu? Kā ciemiņi bija prom, tā man bikses nost un dabūju žagaru,” atceras Zigurds.
Bērni organizē arī visas ģimenes balles. Piektdiena, kad abi atzīmēs savu 55. kāzu gadadienu, tiek ļoti gaidīta, jo tad atbrauks bērni ar savām atvasēm. “Mums vienmēr ir svētki, kad bērni atbrauc. Ilgi sēžam un runājam, un klausāmies reizēm līdz pusnaktij,” gandarīts ir Zigurds. Aina papildina, ka iepriecina mazbērnu čalas un priekšnesumi. “Patīk, kad, piemēram, mazmeita Dīnija mums dejo visu, ko māk. Viņa iet 1. klasē, dejo, dzied, sporto apbrīnojami vienkārši,” stāsta Aina. To, ka piektdien būs svinības ģimenes lokā, abi nojauš, bet nezina, kā tās noritēs, jo bērni šobrīd neko nestāsta un viss tiek turēts lielā noslēpumā.

Paņēma no 2.klases
Vieni no skaudrākajiem Zigurda personīgā dzīvesstāsta gadiem piedzīvoti bērnībā, kad septiņi gadi pavadīti Tomskā izsūtījumā. “Viņus izsūtīja ne par ko, vienkārši skaitījās bagāti, un laikam par to. Zigurda vecāki bija lauksaimnieki, viņiem piederēja zeme, govis, teļi un cūkas,” stāsta Aina.
“Man bija astoņi gadi, atceros, kā mani paņēma no skolas 2.klases. Tas bija 1949.gadā. Un tikai 1956.gadā atbraucām atpakaļ no Tomskas. Nopirkām tur gotiņu, bet vietējie krievi zemi nemēsloja. Pavasarī mēs govs mēslus nesām uz savu dārzu, kaimiņi ieraudzīja un bija nesaprašanā – ko tie “latiši” tur dara? Mēslus nes uz dārzu, kā tad ēdīs pēc tam to, kas izaugs? Brīnums viņiem tas bija,” stāsta Zigurds.
Viņš saka, ka visus grūtumus tajos gados iznesa pieaugušie, viņš kā bērns atceras to labo. “Man tur pat patika. Blēņas darījām ar citiem bērniem. Tur bija vēl kādas četras latviešu ģimenes. Ziema gan tur bija ziema - ar mīnus 40, bet vasarā - pāri plus 30,” Zigurds saka, ka var ar vieglumu par to runāt, bet Aina klusām bilst, ka, protams, ir brīži, kad tas viss tiek pārdzīvots. “Tas nav tā vienkārši izstāstāms,” viņa nopūšas. Kad atgriezušies Līgo pagastā, sākumā dzīvojuši pie vecmammas, jo māja bijusi atņemta. To tikai vēlāk atdeva. Jaungulbenē izmācījies traktorista prasmes un kolhozā arī strādājis neilgu laiku, vēlāk aizgājis studēt uz Rīgu.

Svarīgi ir dzirdēt ziņas
“Dzīvē tādu nepanesamu grūto brīžu nav bijis, esam dzīvojuši saticīgi un laimīgi. Esam strādājuši un viens par otru gādājuši. Šodien daudzi nesatiek un ceļi šķiras, jo viens grib vienu, bet otrs – citu, un tad nevar atrast kopsaucēju,” secina Aina.
Šobrīd dienas tiek vadītas mierpilni. Zigurds atklāj, ka Aina ceļas katru rītu agri - sešos, citreiz ap pieciem, jo jādzer zāles, un tad arī aktuālās ziņas tiek klausītas. Bažīgu gan dara visa informācija par vīrusiem, īpaši COVID-19. “Nezinu, kas vēl notiks! Ar vienām bailēm dzīvojam, par to domājot. Tā kā bērni visu laiku ir darbos, tad es vienmēr piezvanu un pastāstu, cik un kur ir saslimušo, kur kaut kas ir noticis,” saka Aina. Lasīt gan nesanākot daudz, vien regulāri tiek abonēta ”Dzirkstele” un izlasīts katrs numurs.

◆ Zigurds Neilands – dzimis 1939. gada 6. janvārī, audzis Līgo pagastā.
◆ Aina Neilande – dzimusi 1942. gada 13. jūnijā, augusi Litenē.
◆ Abi izaudzinājuši bērnus Gunitu un Daini un četrus mazbērnus – Kasparu, dvīņu māsiņas Elendu un Diānu un Dīniju.
◆ Zigurds mācījās Siltāju pamatskolā, Jaungulbenes tehnikumā, Rīgā Celtniecības tehnikumā.
◆ Aina mācījās Litenes vidusskolā un Latvijas Universitātē Ekonomikas fakultātē.
◆ Darba mūžs aizvadīts: Ainai sabiedriskajā ēdināšanā, komunālo pakalpojumu uzņēmumā, “Lauktehnikā” un “Krājbankā”;
◆ Zigurdam – uzņēmumos “PMK” un “Lauktehnikā”

Aicina atsaukties laimīgos pārus

Zigurdu un Ainu Neilandus viņu īpašajā 55. kāzu jubilejā sveic arī Gulbenes novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Vita Elsiņa. Katru gadu pašvaldība rīkojusi svinīgu sarīkojumu Gulbenes novada ģimenēm, kuras tajā gadā atzīmē ievērojamas kāzu jubilejas. Šogad svinīgais pasākums klātienē izpaliks, tomēr V.Elsiņa sirsnīgi aicina atsaukties ģimenes, kuras šajā gadā sagaida Zelta (50), Smaragda (55), Dimanta (60) un Dimanta vainaga (65) kāzas. “Ļoti vēlamies šogad apzināt un īpašāk sveikt šos pārus, un, ja viņi vēlētos atsevišķi īpašu kāzu jubilejas ceremoniju, kā dzimtsarakstu nodaļa esam gatavi to piedāvāt,” aicina V.Elsiņa. Informācijai zvanīt – 64473254 vai 26847149

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Neilandu pāris roku rokā jau 55 gadus

Kategorijas