Vienā gadā saņem divus diplomus

2020. gada 25. septembris 00:00

387

Annija Zemniece ir gulbeniete kopš dzimšanas un vismaz šobrīd šķiet, ka tāda arī paliks. Mācoties vidusskolā, viņa bija ļoti aktīva: gan skolēnu pašpārvaldes prezidente, gan sportiste un brīvprātīgā, gan vokāli instrumentālā ansambļa soliste un ģitāriste. Tomēr pēc vidusskolas jauniete nevarēja izšķirties, ko izvēlēties studēt.

Izvēlas radiogrāfera darbu dzimtajā pilsētā
“Mana tante strādāja Gulbenes slimnīcas rentgena kabinetā un ieteica apgūt šo profesiju, kura vienmēr būs ļoti vajadzīga. Paklausīju. Paula Stradiņa medicīnas koledžā izmācījos par radiologa asistenti, bet šogad Latvijas Universitātē pabeidzu bakalaura studijas Radiogrāfijas programmā un ieguvu radiogrāfera diplomu,” stāsta Annija.
Viņa gribēja atgriezties Gulbenē, turklāt Gulbenē bija vajadzīgs radiogrāfers, tāpēc nešaubīgi izvēlējās dzimto pilsētu. “Lielajās pilsētās medicīnas speciālistu pietiek, bet te trūkst. Tagad strādāju SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība”. Darbs ir gan vienā, gan otrā slimnīcā. Veicu rentgena uzņēmumus un datortomogrāfijas izmeklējumus. Nebiju domājusi, ka Gulbenē ir nepieciešams tik daudz rentgena uzņēmumu – apmēram 40 cilvēkiem dienā, bet Balvos to ir vēl vairāk,” atklāj A.Zemniece.
Viņai šis darbs patīk, lai gan satraukumu rada situācijas, kad izmeklējumi vajadzīgi autoavārijās vai nelaimes gadījumos cietušajiem. “Uz Balvu slimnīcu ved neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, tāpēc ir jābūt gatavai uz visdažādākajām situācijām. Vienkāršāk ir veikt rentgena uzņēmumus pēc ārsta nosūtījuma, tomēr darbs nav vienmuļš, jo katrs cilvēks ir citādāks, tāpēc saskarsme veidojas atšķirīgi,” spriež A.Zemniece.
Viņā smaidu rada pacienti, kuri rentgena kabinetā ierauga jaunu meiteni un ir priecīgi, ka jaunie atgriežas un strādā Gulbenē. Annija uzsver, ka radioloģijas nozare strauji attīstās. Līdz šim Gulbenē stacionārā un ambulatorajā daļā rentgena izmeklējumu veikšanai tika izmantota analogā iekārta, kura izmeklējumam aizņēma ilgāku laiku, jo bija jāstrādā ar fosforplatēm, kas bija arī diezgan smagas. “Šobrīd mēs izmantojam digitālo rentgena iekārtu, tai tiek izmantots digitāls detektors, kas dažu sekunžu laikā attēlo datorā bildi un tā ir gatava tālākai apstrādei un analīzei. Lai augtu līdzi modernajām tehnoloģijām radioloģijā, ir nepārtraukti jāmācās kursos. Esmu pateicīga ikvienam, kas man ir iemācījis ko jaunu!” norāda A.Zemniece.

Patīk attīstīt melnbaltās fotogrāfijas
Šogad Annija ir ieguvusi arī fotogrāfes diplomu, pabeidzot Rīgas stila un modes tehnikumu. “Izdomāju sevi pamocīt - pabeigt divas skolas vienā gadā, vienlaikus strādājot slimnīcā. Lai gan nebija viegli, man tas ļoti patika!” saka jauniete.
Pirms pieciem gadiem tēvs viņai dzimšanas dienā uzdāvināja fotokameru. Annija spriež, ka tēvs viņu pamudināja iemūžināt mirkļus, jo arī vectēvs aizrāvās ar fotografēšanu. “Tolaik vēl bija melnbaltās fotogrāfijas. Tās man ir nākušas līdzi kopš bērnības. Arī tehnikumā bija melnbalto bilžu apstrādes process – sākot no filmiņas uzņemšanas, attīstīšanas, žāvēšanas līdz bilžu kopēšanai tumsā. Acīmredzot šobrīd tas atkal ir aktuāli, jo daudzi vēlas sev melnbaltās fotogrāfijas. Tās gan izmaksā krietni dārgāk, turklāt ir vajadzīga sava fotolaboratorija,” secina Annija. Viņai ļoti patīk viss šis process.
Fotogrāfijas studijas Annija izvēlējās vairāk savam priekam, tomēr pieļauj, ka kādreiz varētu arī iekārtot savu fotostudiju. Annijai patīk fotografēt dabu, dzīvniekus, tomēr atzīst, ka interesanti ir arī uzņemt portretus, sevišķi, kad cilvēks atveras, tad bildes ir superīgas. “Bieži fotografēju savu suni Rotu, viņai gan tas nepatīk - mēģina noslēpties. Bet tas jau pats interesantākais - noķert īsto mirkli,” atzīst Annija. Viņa bija praksē pie gulbenietes Ilzes Mezītes, kurai ir sava fotostudija. “Paldies Ilzei, ka viņa ar mani dalījās pieredzē un daudz ko jaunu iemācīja!” saka A.Zemniece.

Vienmēr ar dziesmu un ģitāru
Visu laiku kopā ar Anniju ir mūzika. Izrādās, viņa pati, nejautājot vecākiem, izlēmusi mācīties mūzikas skolā. “Man, kā daudziem bērniem, dārziņā nepatika gulēt pusdienlaiku. Kad bērnudārzā manu draudzeni diendusas laikā mūzikas audzinātāja Ligita gatavoja mūzikas skolas sagatavošanas grupai, arī es nolēmu, lai izvairītos no gulēšanas, vajag spēlēt klavieres, un skolotāja labprāt apmācīja arī mani. Skolotāja aizveda mūs uz iestājpārbaudījumiem, tos veiksmīgi nokārtoju un mani pieņēma mūzikas skolā. Kad skolotāja piezvanīja mammai un teica, lai ierodas parakstīt iesniegumu par manu uzņemšanu mūzikas skolā, viņa bija neizpratnē, jo nezināja, ka pati esmu iestājusies mūzikas skolā bez viņas ziņas,” smejoties atceras Annija.
Viņa absolvēja mūzikas skolu. Jau kopš bērnības meitenei patīk dziedāt, prasmi uzstāties mācījās, dziedot popgrupā “Mākonīši”, vēlāk pusaudzes gados - popgrupā “Fonika”. Kad Annija mācījās vidusskolā, tēvs viņai nopirka ģitāru. Tās spēli viņa mēģināja apgūt pašmācībā, tomēr secināja – jāapgūst kas vairāk par ģitāras spēles pamatiem, tāpēc bija vajadzīga mūziķa Grega palīdzība. “Vidusskolas laikā bija iespēja sevi pilnveidot vokāli instrumentālajā ansamblī, kura vadītājs, skolotājs Guntars, iemācīja, kā veikli valdīt pār ģitāras stīgām. Ansamblī biju soliste un arī spēlēju ģitāru. Tiesa, muzicējām vairāk savam priekam, lai gan piedalījāmies arī dažādos skolas koncertos un ne tikai,” atceras Annija. Tagad ģitāru spēlēt iznāk saviesīgos ģimenes vai radu godos. Viņai patīk populārā latviešu estrādes mūzika, protams, arī ārzemju.

Cer, ka arī draugi atgriezīsies
Annijai pašai svarīgākās ir ģimeniskās vērtības un piederība Gulbenei, tāpēc viņa novērtē draugus, kuriem ir līdzīgs uzskats. “Man patīk, ka daudzi draugi vēlas atgriezties Gulbenē, kaut lielajās pilsētās ir vairāk darba un izklaides iespēju. Ja ir iegūta profesija, tad var atrast darbu arī šeit. Turpretim, ja es atgrieztos bez izglītības un specialitātes... Kur es šeit strādātu?” spriež A.Zemniece.
“Manuprāt, Gulbenē problēma ir tā, ka jaunietim ir grūti atrast savu mājokli, jo ir ļoti maz brīvu dzīvokļu, kurus varētu īrēt. Ne visi jaunieši, beidzot mācības, sev var iegādāties dzīvokli. Turklāt vakaros nav, kur relaksēties, izklaidēties, vietas, kur tikties ar draugiem. Pietrūkst, piemēram, kinovakaru vai boulinga, vai vienkārši tādu vietu, kur interesanti pavadīt laiku kopā ar draugiem,” secina Annija.
Viņa uzskata, ka Gulbene ir piemērota pilsēta vidējai un vecākajai paaudzei, taču jauniešiem šeit dzīvot ir garlaicīgi. “Ja daudzi jaunieši pēc profesijas iegūšanas atgrieztos dzimtajā pilsētā Gulbenē, kopā mēs būtu spēks kam jaunam!” ir pārliecināta Annija.

+ 1

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Vienā gadā saņem divus diplomus

Kategorijas