Notiek sarunas par atskurbtuves maksu

2020. gada 29. septembris 00:00

452

Gulbenes novada pašvaldības un biedrības “Latvijas Sarkanais Krusts” pārstāvji 23.septembrī pārrunājuši iespējamo sadarbību, Gulbenē izveidojot atskurbtuvi un nodrošinot tās darbību. Par to vietējos deputātus 24.septembrī informēja pašvaldības izpilddirektore Lienīte Reinsone.

Dienaskārtībā vairs pēdējās nianses
Viņa teica, ka telpu pielāgošana Valsts policijas Gulbenes iecirkņa ēkā faktiski ir beigusies, esot “palikušas pēdējās nianses”. Tagad esot vien jāvienojas par atskurbināšanas pakalpojuma maksas apmēru. Par to arī bijusi saruna ar biedrības “Latvijas Sarkanais Krusts” pārstāvjiem. “Slēgsim sadarbības līgumu,” teica L.Reinsone.
Esot konceptuāli jāsaprot, vai atskurbināšanas pakalpojums Gulbenē būs pieejams tikai sava novada iedzīvotājiem vai tomēr arī klientiem no kaimiņu novadiem. “Saredzam iespējas sadarboties ar citām pašvaldībām. Jau šobrīd ir citu pašvaldību pieprasījums, tajā skaitā Alūksnes,” teica L.Reinsone.
Jau vēstīts, ka atskurbtuves telpas Valsts policijas ēkas pagrabstāvā Gulbenē veidoja SIA “Vidzemes būvnieks”. Uzņēmuma piedāvātā līgumcena vietējai pašvaldībai bija 16 386,27 eiro bez PVN – liecina Iepirkumu uzraudzības biroja publiskotā informācija. Saskaņā ar pašvaldības ieceri ir izveidots divu kameru bloks ar labierīcībām (ieskaitot dušas un izturīgas izlietnes no nerūsējošā metāla, un tāda paša izturīguma tualetes podu). Ierīkots arī aukstā un siltā ūdens patēriņa skaitītājs. Ir ventilācija. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija dotācijas veidā sola pašvaldībai atgriezt atpakaļ 15 eiro par katru atskurbināto personu. Pakalpojuma nodrošināšanā Gulbenē varētu tikt piesaistīti Valsts policijas inspektori.

Uzskats – vajag lētu pakalpojumu
Biedrības “Latvijas Sarkanais Krusts” ģenerālsekretārs Uldis Līkops, runājot par atskurbtuves izveidi Gulbenē, “Dzirkstelei” teica – uz to skatoties cerīgi. “Pašlaik tiek precizēts režīms, kādā pašvaldība gribētu, lai strādā. Tās būs 12 stundas vai 24 stundas, kas ietilps sniegtajā pakalpojumā. Izejot no tā, arī tiks rēķinātas cenas,” viņš stāstīja. Cilvēki, kuri tikšot nodarbināti atskurbtuves funkcionēšanā, būšot “darbinieki, kas par darbu saņem algu”. Tā nebūšot pašdarbība, bet atbildīgs un arī netīrs darbs šā vārda tiešā nozīmē. Latvijas Sarkanais Krusts valstī ar pašvaldībām jau sadarbojoties kādu piecu atskurbtuvju darbības nodrošināšanā, piemēram, Ludzā, Preiļos, Talsos, Rīgā, Cēsīs. Balvos atskurbtuves darbībā Latvijas Sarkanais Krusts pakalpojumu nesniedz, to nodrošina pati pašvaldība. Izveides sākumā gan biedrība esot piedalījusies atskurbtuves telpu iekārtošanā un darbības uzsākšanā.
U.Līkops teica, ka Gulbenē novada pašvaldība esot ieinteresēta kvalitatīva un lēta atskurbtuves pakalpojuma sniegšanā. Viņš zina sacīt, ka daudzviet Latvijā šis pakalpojums esot “neizprotami dārgs”. Esot jāsaprot, ka atskurbināmie nebūs tie, kuri pilnībā segs visas atskurbtuves izmaksas. “Atskurbtuvju slēgšana deviņdesmito gadu sākumā notika ar saukli: “Viņi paši dzer. Lai paši arī maksā!” Jāsaprot, ka bieži vien no atskurbināmajiem bez netīrām apakšbiksēm neko citu nevar dabūt. Atskurbināšanas pakalpojums ir vajadzīgs videi, sabiedrībai un arī cilvēkiem, kuri saņem šo pakalpojumu. Mēs sniedzam palīdzību bezpalīdzīgā stāvoklī esošam cilvēkam. Atskurbināšanas iestāde mūsu izpildījumā nav ne soda vieta, ne ārstēšanas vieta, ne profilakses vieta. Te ir runa par palīdzību cilvēkam, jo citādi viņš var ciest – nosalt, var tikt aplaupīts un vēl viss kas cits ar viņu var notikt. Atskurbtuve diezin vai kādu pamudinās mainīt dzīvesveidu. Tas ir jādara visu atlikušo dzīvi ar ģimenes, sabiedrības un ārstniecības iestāžu palīdzību. Cilvēks, kurš ir reibumā, nav audzināms, lamāšana nelīdzēs. Vispirms viņam ir jāpaliek skaidrā un jāgrib mainīt savu dzīvi. Nekas cits nekad nav līdzējis kopš senās Romas laikiem,” sacīja U.Līkops.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Notiek sarunas par atskurbtuves maksu

Kategorijas