Atmiņu stāsti ir svēts mantojums

2020. gada 29. septembris 00:00

956

Eiropas Kultūras mantojuma dienu zilais karogs ar Eiropas Savienību simbolizējošajām zelta zvaigznēm tika uzvilkts mastā sestdien Druvienas muižā. Tā ir vienīgā vieta Gulbenes novadā, kas iekļauta Latvijas 32 objektu sarakstā saskaņā ar šīgada tēmu “Būvkultūra”. Tie ir īpaši objekti – personības, objekti ar dvēseli, kas tiek zaudēta masu būvniecībā.

Pils tornis atklāj viduslaiku iezīmes
“Pats galvenais, ka muižas ēku varam izmantot joprojām, padarot to dzīvu, iepriecinot cilvēkus, aicinot pie sevis un parādot, cik dažāda tā var būt savā piedāvājumā. Mūsu pasākuma norises ir par un ap Druvienas muižas stāstiem - gan klausāmiem, gan izgaršojamiem, gan pašu veidotiem, cenšoties pagatavot kaut ko skaistu un vērtīgu,” atklājot pasākumu, uzsver Gulbenes tūrisma un kultūras mantojuma centra direktore Simona Sniķe.
Druvienas pagasta pārvaldes vadītājs Juris Graumanis saka, ka Druvienai ir, ar ko lepoties – tā ir ne tikai muižas ēka, bet arī Druvienas vecā skola-muzejs un “Silmaču” muzejs, turklāt ir paredzēts atjaunot padomju gados celtā kultūras nama sienas gleznojumu. Pašlaik turpina atjaunot pils torņa jumtu, kas tika norauts pavasara vētras laikā.
Druvienas muižas apbūve ir veidojusies 19. un 20.gadsimta mijā. Tā ir vietējas nozīmes kultūrvēstures piemineklis. Muižas kungu māja jeb pils celta pēc 1898.gada, kad tā nonāca Ādolfa fon Hēna īpašumā. Ar stāvu kārniņu jumtu segtajā vienstāva celtnē vienlaikus ar modernas kotedžas noskaņām jūtama vēlēšanās iemiesot kaut attālas viduslaiku retrospekcijas. To nodrošina apjomīgs, kvadrātisks, ar piramidālu jumtiņu segts tornis. Pilī 1951.gadā veikti pārbūves darbi, ierīkojot pamatskolu, tāpēc no ēkas sākotnējā izskata saglabājies diezgan maz. Tagad ēkā atrodas Latviskās dzīvesziņas centrs, kas šajā pasākumā piedāvā dažādas radošās darbnīcas.

Kartupeļi “stāsta” par Gruziju un Jūliju Straumi
Druvēniete Ligita Zvaigznekalne uzsver, ka Eiropas Kultūras mantojuma dienas ir laiks, kad pārskatām savu vēsturi, lai labāk saprastu, kas ir mūsu mantojums. Šo dienu laikā Gulbenē notiek 3. starptautiskais mākslas festivāls “Divi Jūliji”. “Mākslas festivālam ir cieša saistība ar Druvienu, jo viens no Jūlijiem ir te dzimis un iemantojis pasaules slavu. Tas ir Jūlijs Straume. Pirms septiņiem gadiem man bija laime piedalīties kultūras darbinieku delegācijā Gruzijā, kur desmit dienas varējām iet pa Jūlija Straumes pēdām. Katrs kaut ko atvedām no Gruzijas - sajūtu, kas ir īsts vīns, īsta saule, īsta sirsnība. Atvedām daudz zināšanu, bet es atvedu arī desmit kartupeļus. Brauciens bija agrā pavasarī, kad Latvijā vēl zeme bija sasalusi, bet Gruzijā jau apkopa vīnogulāju laukus un stādīja kartupeļus,” stāsta L.Zvaigznekalne.
Atvestos kartupeļus Ligita iestādīja, un šajā rudenī to jau ir paprāvs apcirknis, tāpēc viņa grozu ar Gruzijas kartupeļiem piedāvā pasākuma dalībniekiem nogaršošanai. “Silmaču” muzeja vadītāja Sandra Āre uz vienas pannas cep pankūkas, uz otras – Gruzijas kartupeļus. “Tie nav parasti kartupeļi, jo vesti no zemes, kur par Jūliju Straumi saka – mēs viņu līdzās saulei stādām. Šai dienai un vietai piestāv stāsts par kartupeļiem, jo, kā teiktu Imants Ziedonis, šis ir svētais kartupeļu laiks. Un šī ir Druvienas muiža, kura visos laikos savu darbību ir vērsusi uz saimniecisko darbību,” pamato L.Zvaigznekalne.
Viņa ir sagatavojusi druvēniešu atmiņu stāstus, kas vākti un apkopoti 20 gadu laikā, kad Ligita strādāja Druvienas vecās skolas muzejā. “Tā ir Druvienas vēsture, kas izdzīvota caur cilvēku mūžu. Šīs atmiņas – dzīvesstāsti ir mūsu svētais mantojums,” atzīst Ligita.

Dod iespēju mantot amatniecības prasmes
Kultūras mantojuma un amatniecības prasmju saglabāšana ir iespēja, ko piedāvā radošās darbnīcas. Druvienas kultūras nama vadītāja Valda Putene stāsta, ka stikla apgleznošanas darbnīcā interesentiem prasmes ierāda Vanda Jurita Bariņa un Velga Černoglazova. Ir iecerēts Druvienas pilī veidot stikla vitrāžu, bet, protams, var arī savu darbiņu - apgleznoto stiklu paņemt sev. Kokapstrādes darbnīcā kopā ar Viktoru Černoglazovu iespējams 30 minūšu laikā pagatavot mazu koklīti. Savukārt, ja vēlas tikt pie īstas kokles, tad, protams, ir vajadzīgs ilgāks laiks. V.Černoglazovs atklāj, ka ar cītīgu darbu pie kokles tikt iespējams četrās dienās. Pīšanas meistare Inese Zvejniece ierāda, kā pagatavot klūdziņu saulīti. Izrādās, tāda vēlme ir gan lieliem, gan maziem, tāpēc tādas sev pagatavo daudzi.
“Saulīte ir gada rits, saulītes rotājums noder gan rudenī, gan Ziemassvētkos, turklāt tā ir latviskā zīme,” saka V.Putene. Var arī izgatavot sev metāla saktiņas vai putnus. “Iespējas ir daudzveidīgas, turklāt par brīvu. Var arī nogaršot “Lotgolas galda” pavāru vārītos pelēkos zirņus ar speķi un zupu, jo pasākuma apmeklētāji ir iegādājušies ieejas biļetes. Diemžēl rudenī, it sevišķi labos laika apstākļos kā tagad, lauku cilvēkiem ir daudz darba, tāpēc apmeklētāju nav tik, cik varētu būt,” norāda V.Putene.
Kā “punkts uz i” ir Druvienas, Tirzas amatierkolektīvu un Vara Vētras koncerts.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Atmiņu stāsti ir svēts mantojums

Kategorijas