Vienojas par Gulbenes novada pašvaldības atbalstu sportam

2020. gada 1. oktobris 11:05

1357

Vienojas par Gulbenes novada pašvaldības atbalstu sportam

Konceptuāli ir izdevies atrast kompromisu starp Gulbenes novada sporta sabiedrību, sporta darba funkcionāriem pašvaldībā un vietējiem deputātiem. Vērtīga ir bijusi 22.septembra diskusija, uz kuru visi interesenti bija sasaukti pašvaldības administratīvajā ēkā. Rezultātā novada domes 24.septembra sēdē, kur vēl viedokļi tika pausti emocionāli un pretrunīgi, tomēr izdevās nonākt līdz pozitīvam deputātu balsojumam.

Par iekšējo normatīvo aktu “Par pašvaldības atbalstu sporta veicināšanai Gulbenes novadā”, kas saskaņots ar novada sporta sabiedrību, domes sēdē nobalsoja 11 deputāti, 4 bija pret, 1 nepiedalījās balsojumā. Šā jautājuma izskatīšanā nebija klāt deputāta Gunta Princova. Normatīvo aktu “Par naudas balvu piešķiršanu par augstiem sasniegumiem sportā” apstiprināšanu” balsojot atbalstīja 14 deputāti, 1 nepiedalījās balsojumā. Šā jautājuma izskatīšanā klāt nebija deputātu G.Princova un Ievas Grīnšteines.

Pašvaldības izpilddirektore Lienīte Reinsone pauda, ka šobrīd runa ir “par nezināmo”, jo vēl nav nolemts, cik naudas sporta atbalstam nākamajā gadā tiks novirzīs no pašvaldības budžeta. Par to arī būs jālemj deputātiem.

Novada pašvaldības Sporta pārvaldes vadītājs Lauris Krēmers deputātiem pastāstīja, ka, gatavojot abus minētos dokumentus, galvenokārt tika ņemti vērā rakstveida formā no sporta sabiedrības saņemtie priekšlikumi. Piemēram, par transporta izdevumu atmaksu, par veicināšanu dalībai Speciālajā olimpiādē un par sasniegumu novērtēšanu. Tāpat arī ņemti vērā ieteikumi par Pasaules antidopinga kodeksa ievērošanas nepieciešamību. Piemēram, ietverta norma, ka pašvaldības piešķirtais finansējums sporta atbalstam ir jāatmaksā atpakaļ, ja tiek pierādīts fakts, ka finansējuma saņēmējs nav ievērojis Pasaules antidopinga kodeksu.

Deputāts Gunārs Ciglis teica, ka svarīgi ar šiem noteikumiem panākt, lai iespēja izmantot pašvaldības transportu nokļūšanai sacensībās ir gan profesionālo izglītības programmu, gan interešu izglītības pārstāvjiem.

Deputāts Anatolijs Savickis pauda neizpratni, kāpēc tomēr pašvaldības noteikumi paredzēs jauno talantu atbalstu tikai no sporta skolas audzēkņu vidus, nevis arī no interešu izglītības pulciņiem vai biedrībām. L.Krēmers skaidroja, ka nemaz nav tik vienkārši nodalīt šīs jomas. Parasti sporta skolu audzēkņi darbojas arī kādā sporta biedrībā.

Deputāte Lāsma Gabdulļina sacīja, ka, klausoties kolēģos, ir sajūta, ka viņi nesaprot, par ko ir runa. Piemēram, Lejasciemā trīs bērnu grupas trenējas slēpošanā, taču sporta skolas finansējums esot nepietiekams. Vajadzīgs inventārs, smēres, degviela, lai brauktu uz treniņiem un sacensībām. Ar biedrības atbalstu esot iespējams strādāt sekmīgi. L.Gabdulļina arī pauda, ka ir ģimenes, kurās vecāki maz ko var atļauties palīdzēt bērnu sportam materiāli, tāpēc esot tikai jāpriecājas par Lejasciema sabiedrības aktivitāti, par biedrību, kurā tiek rakstīti projekti un tiek piesaistīta nauda sporta attīstībai. Sāpīgi esot dzirdēt komentārus, ka jāseko tam, lai nebūtu dubulta finansējuma, jo tādā veidā tiek nosodīta Lejasciema sabiedrības aktivitāte. L.Gabdulļina arī aktualizēja nepieciešamību nokārtot biatlona šautuves licencēšanu Gulbenē. Viņa uzsvēra, ka šautuve tiek apsargāta, ir aprīkota, taču tai nepieciešamas sānu sienas (norobežojumi). Viņa pauda, ka novadā ir apmēram 200 bērnu – valsts aizsardzības mācības apguvēji, jaunsargi, kuriem obligāti ir jāapgūst šaušanas prasmes ar mazkalibra ieročiem. Šobrīd nākoties braukt uz Valmieru un tur izmantot licencētu šautuvi.

Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Normunds Audzišs piekrita, ka šis jautājums ir jārisina sadarbībā ar nodibinājumu “Gulbenes Olimpiskais centrs”, kuru pārstāv Māris Čakars, Daumants Dreiškens un Zintis Mezītis.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Vienojas par Gulbenes novada pašvaldības atbalstu sportam

Kategorijas