Dzirkstele.lv ARHĪVS

Logo

Inese Dambe - ar un par lokālpatriotismu

Diāna Odumiņa
Laikraksta arhīvs

2020. gada 2. oktobris 00:00

951
Inese Dambe - ar un par lokālpatriotismu

Par savu direktores darbu Inese Dambe saka – pirmajā darba gadā bijuši lēmumi, ar kuriem grūti samierināties un kurus pieņemt. Ar to viņa domā vidusskolas statusa pakāpenisku zaudēšanu Lizumā. Taču, pārfrāzējot slaveno Galileja teicienu, ir jāsaka – un tomēr dzīve Lizumā “griežas”! Skola dzīvo! I.Dambe ir pārliecināta – skolas pastāvēšana pagastā ir nodrošināta un par to ir jācīnās. Viņai ir savi “Napoleona plāni”.
- Kādu redzat skolas nākotni Lizumā?
- Lizumā vēl ir 11. un 12.klase - tātad vidusskolas posms pie mums pastāvēs vēl divus gadus. Paldies par šo iespēju – ļaut bērniem pabeigt savu skolu! Kad pašvaldībā tika pieņemts lēmums vairs neuzņemt mūsu skolā bērnus 10.klasē, pateikt to skolēnu vecākiem bija grūti, jo vidusskola Lizumā ir pastāvējusi ilgi (kopš 1959.gada ar pārtraukumu no 1964. līdz 1968.gadam - red.). Pašvaldībā lēmums tika pieņemts brīdī, kad bijām/esam “bedrē”. Vidusskolas klasēs vajadzīgo skolēnu skaitu mēs nevarējām nodrošināt. Mums ir ļoti maz bērnu arī no 6. līdz 9.klasei - katrā klasē 12 bērni. Tas ir maz. Taču jau cerīgi skatāmies uz sākumskolas posmu. 4.klasē mums ir 19 bērni, 3.klasē – 16 bērni, 1.klasē – 15 bērni. Un bērnudārzā vecuma posmā no pusotra gada līdz sešu gadu vecumam mums ir 76 bērni. Mums skolā ir nodrošināta vajadzīgā materiāli tehniskā bāze. Ir visi nepieciešamie kabinetu aprīkojumi. Viss vajadzīgais!
- Vai skolotāju pietiek?
- Skolotāju kolektīvā ir izmaiņas. Tas ir saistīts arī ar to, ka speciālistus vajadzēja jaunveidotajai Gulbenes novada vidusskolai. Notika skolotāju kadru kustība. Rezultātā mums Lizumā vajadzēja vēstures un latviešu valodas skolotāju. Atradām. Paldies viņiem, ka atsaucās! Tā ir veiksme, ja 20.augustā direktoram izdodas atrast trūkstošos skolotājus, kad jaunais mācību gads jau klauvē pie durvīm. Jāsaprot, ka valstī trūkst 500 skolotāju. Pašlaik mēs vēl meklējam mājturības skolotāju.
- Tātad pēc diviem gadiem Lizumā būs tikai pamatskola?
- Neesmu atmetusi mērķi par to, ka vidusskolas posmā pie mums turpmāk varētu izglītības programmas realizēt kāda arodskola. Varbūt tas nebūs paveicams vienā gadā, varbūt vajadzēs vairāk laika, bet ir jācīnās. Lizumā ir aktīva uzņēmējdarbības vide. Vajadzība ir liela pēc prasmīgiem cilvēkiem, kuriem ir ne tikai zelta rokas, bet arī prasme darboties ar mūsdienu tehnoloģijām. Gribam risināt dialogu ar vietējiem uzņēmējiem par to, kādu profesiju pārstāvji ir vajadzīgi darba devējiem Lizumā. Redzu, ka pie mums, Lizumā, jaunieši nākotnē varētu apgūt specialitāti, kas ir saistīta ar programmēšanu, robotiku. Mums skolā ir speciālists, kurš varētu nodrošināt šādu apmācību. Mums ir iestrādes. Pirms trim gadiem savā skolā sākām piedāvāt programmēšanu kā mācību priekšmetu. Otrs variants skolas nākotnei ir izglītības programmu piedāvājums pieaugušo mūžizglītībai. Tagad ir tāds laikmets, kad mudina mācīties un apgūt arvien kaut ko jaunu. Bērni tam ir jāgatavo. Šodien vairs gandrīz nekur nenotiek tā, ka ar vienu diplomu vienā darbavietā var nostrādāt 25 gadus pēc kārtas, kā tas ir manā gadījumā. Un darba tirgū priekšroka tiek dota tiem cilvēkiem, kuri ir izmēģinājuši savus spēkus kādās trīs darbavietās. Viņiem ir pieredze, ejot uz kārtējo darba interviju. Gribam vai negribam to atzīt, bet tā tas ir. Nereti novērots, ka pēc vidusskolas jaunietis beidz vienu augstskolu, pastrādā un iet mācīties atkal, bet tikai jau kaut ko citu. Es to nenosodu, pieņemu to.
- Liekas – kur gan vēl dzimt bērniem novadā, ja ne ekonomiski aktīvajā Lizumā!
- Ļoti atbalstāms priekšlikums ir mūsu deputātes Gunas Pūcītes publiski novada domē vairākkārt paustais par to, ka Lizumā vajag papildināt dzīvojamo fondu. Vajadzētu celt mājas. Redzam taču: ja Lizumā atbrīvojas kāds dzīvoklis, tas momentā tiek nopirkts; ja atbrīvojas kāda māja, tā tūlīt tiek nopirkta. Tas ir rādītājs, ka cilvēki grib pārcelties uz dzīvi Lizumā, jo te ir darbs. Cilvēki vēlas dzīves un darba vietu maksimāli tuvu. Es personīgi to saprotu ļoti labi. Man ir bijuši uzaicinājumi strādāt citās skolās, bet es vienmēr esmu vēlējusies būt tikai Lizumā. Katra ģimene, kura pārceļas uz mūsu pagastu, ir ieguvums. Palielinoties bērnu skaitam, būs jādomā par plašākām telpām mazajiem bērniem. Skolas telpas piecgadniekiem un sešgadniekiem ir ļoti šauras.
- Kompetenču jeb lietpratības izglītība arī bija viens no stūrakmeņiem lauku vidusskolu pakāpeniskai slēgšanai novadā.
-  Lizuma vidusskola jau 2017.gadā bija viena no dalībniecēm pilotprojektā (starp valsts 100 skolām) “Kompetenču pieeja mācību saturā”, ko organizēja Valsts izglītības satura centrs. Tāpēc mēs jau laikus bijām gatavi. Esam savā starpā skolā pārrunājuši, ka kompetenču izglītība patiesībā nav nekas jauns (tā ir prasmes veidošana savienot zināšanas ar reālo dzīvi – red.). Varbūt šīs izglītības pasniegšanas veids ir mazliet citāds. Ir uzsvērtas caurvijas (vispusīgu zināšanu sasaiste ar personisko pieredzi – red.). Vairāk tiek akcentēts arī audzināšanas darbs mācību stundās. Tomēr tas ir noticis vienmēr arī agrāk.
- Attālinātais mācību process bija un var atkārtoties. Kāda ir jūsu skolas pieredze?
- Martā tas bija vienas dienas lēmums, momentāls lēmums. Visiem bija jāsāk mācīties attālināti. Nemaz tik viegli nebija. Īsā laikā vajadzēja izstrādāt vadlīnijas, kā notiks šis process. Arī bērni un viņu vecāki tam nebija gatavi. Bija problēmas, piemēram, ģimenē uz vairākiem bērniem ir viens dators. Novada pašvaldība nāca pretim, un pakāpeniski mēs ar visiem šiem jautājumiem tikām galā, nokārtojām, lai bērniem būtu pieeja internetam. Paldies mūsu skolotājiem! Es vēlēju ņemt skolas datorus, vest skolēniem uz mājām, parakstīt līgumu. Sākumā izmantojām savus resursus. Mūsu skolotāji brauca uz mājām, sazinājās ar skolēnu vecākiem, veidoja pieslēgumus. Paldies vecākiem par atbalstu! Sapratām, ka ģimenēs ir dažādas iespējas, - tas ir jāņem vērā. Paldies, ka vēlāk ar pašvaldības ziņu papildus tika piešķirti planšetdatori. Tas viss prasīja laiku, bet vajadzēja rīkoties ātri, uzreiz! Man kā direktorei gribas piebilst, ka pagājušajā gadā tika apgūta metodiskā tēma “Pašvadītā mācīšanās”. Teorija tika apgūta pusgadu. Un tad dzīve piespieda zināšanas izmantot praksē.
- Vai attālinātās mācīšanās laiks tomēr iecirta robus skolēnu zināšanās?
- Jā... Tāpēc ir samazināts apgūstamās mācību vielas daudzums, ja mācības notiek attālināti. Piemēram, sākumskolai jāapgūst tikai 50 procenti. Skolotāji uzsvaru lieku uz galvenajām tēmām.
Mūsu skolēniem attālinātā mācību procesa laikā bija jāmācās katru dienu. Izmantojot internetu, skolotāji vadīja nodarbības, skaidroja. Skolotāji filmēja video un sūtīja skolēniem. Bija arī tā, ka mācību viela skolēniem tika skaidrota pa tālruni. Veiktās aptaujas liek secināt, ka no visa tā ir arī ieguvumi. Noteikti ir uzlabojušās informācijas tehnoloģiju pārvaldīšanas prasmes. Te gribu uzsvērt – tas, ka bērni skolā starpbrīžos skatās savos viedtālruņos, nebūt nenozīmē mūsdienu tehnoloģiju pārvaldīšanu tādā izpratnē, lai tas sekmētu mācību procesu. Tur ir vajadzīgas pavisam citas prasmes. Attālinātā mācību procesa laikā daudz iemācījušies ir ne tikai skolēni, bet arī skolotāji. Centāmies arī, lai bērni būtu radoši. Mudinājām veikt praktiskos uzdevumus. Piemēram, mājturības mācību priekšmetā viens no skolēniem dotajiem uzdevumiem bija nofilmēt video, stāstot par savu brokastu pagatavošanu.   
- Kā ir nokārtoti skolēnu pārvadājumi? Atceros, ka bija problēmas.
- Jā, ar “Dzirksteli” par to saruna jau ir bijusi. Problēma joprojām ir. Nevar sūdzēties par rīta reisiem, kuri ir ļoti labi sakārtoti. Par vakara reisu pārkārtošanu rakstīju iesniegumu pašvaldībai. Neatbalstīja, tāpēc joprojām ir tā, ka pēcpusdienā viens reiss bērnus uz mājām aizved pulksten 16.00 (Velēnas virzienā), bet otrs – pulksten 16.50 (Viņķeļu virzienā). Līdz ar to ļoti vēlu mājās atgriežas apmēram 12 mūsu skolēni. Līdz tam viņi skolā var uzturēties pagarinātajā dienas grupā līdz pulksten 16.00, kā arī apmeklēt nodarbības mākslas vai mūzikas skolā, ja ir to audzēkņi, vai interešu izglītības pulciņos. Ja ne, bērni vienkārši pavada laiku, gaidot autobusu. Sarežģītāk ir ziemā. Tad bērni sildās pagasta bibliotēkā.
- Skola, skolotāji – jūtaties vajadzīgi savam pagastam?
- Noteikti. Skolotāji ir Lizuma kultūras dzīves līdzveidotāji. Mēs esam un piedalāmies visur. Jūtam arī atgriezenisko saikni. Mūs lutina mūsu uzņēmēji, atbalsta mūsu pasākumus, mūsu skolu un skolēnus, mūsu vajadzības. Kaut vai viens piemērs – pils parks. Tā sakopšanā čakli piedalās skolas darbinieki, pagasta pārvalde, iedzīvotāji, uzņēmēji. Mums ir skaistas puķu dobes, par kurām priecājamies paši un priecājas mūsu viesi. Mums ir izveidots skaists rotaļlaukums pašiem mazākajiem lizumniešiem. Mūsu vide ir sakārtota.


Par Lizuma vidusskolu šodien:
◆ 2020./2021.mācību gadā ir 128 skolēni, bet pirmsskolas posmā – 74;
◆ vidusskolas posmā tiek īstenotas divas mācību programmas –
vispārizglītojošā virziena, kā arī matemātikas, dabaszinātņu un tehnikas virziena programma;
◆ tiek piedāvāta arī speciālās pamatizglītības programma ar mācīšanās traucējumiem;
◆ skolā strādā 31 pedagogs ar atbilstošu augstāko pedagoģisko izglītību;
◆ skolā ir 21 tehniskais darbinieks;
◆ atbalsta personāla pienākumus veic sociālais pedagogs, logopēds un Gulbenes novada psihologs (trīs reizes mēnesī);
◆ ir sava mājaslapa “www.lizumavidusskola.lv”, tajā skolēni un vecāki var iegūt informāciju par stundu un konsultāciju sarakstu, fakultatīvo nodarbību sarakstu, uzdevumiem, ieskaišu grafiku, ārpusklases nodarbību sarakstu, skolas ēdienkarti, skolas autobusa kursēšanas grafiku un pasākumu plānu.
No Lizuma vidusskolas mājaslapas
Kategorijas

Kategorijas