Mēra temperatūru bērniem novada izglītības iestādēs

2020. gada 2. oktobris 00:00

1122

Mēra temperatūru bērniem novada izglītības iestādēs

Sākoties jaunajam mācību gadam, Gulbenes novada pašvaldības dibinātās izglītības iestādes ir saņēmušas un lieto bezkontakta infrasarkano staru termometrus. Tie tika sagādāti veiktās tirgus izpētes ietvaros.
42 bezkontakta infrasarkano staru termometru piegādi pašvaldībai par 1909,09 eiro (bez PVN) veikusi SIA “Zeimans”. Šīs firmas piedāvājums cenas ziņā bija zemākais - “Dzirkstele” uzzināja pašvaldības Iepirkumu nodaļā. Publiski pieejamā informācija liecina, ka termometri uzrāda temperatūru pāris centimetru attālumā.
“Izglītības iestādēm bija šī nepieciešamība, lai pareizi organizētu cilvēku plūsmu, lai neapdraudētu bērnu veselību. Vajadzēja iepirkt digitālos bezkontakta termometrus. Ar tiem var mērīt ķermeņa temperatūru attālināti,” stāsta Iepirkumu nodaļas vadītāja Ligita Gāgane. Viņa piebilst, termometru izmantošanu un citu drošības pasākumu veikšanu novada izglītības iestādēs kontrolē Izglītības pārvalde.
Gulbenes 1. pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Dace Nagle “Dzirkstelei” stāsta, ka darbinieki izmanto bezkontakta termometrus, taču iestādei jau pirms tam esot bijis iepirkts viens šāds savs termometrs. Temperatūra nepieciešamības gadījumā (ja pazīmes liecina par paaugstinātu ķermeņa temperatūru) tiekot mērīta gan bērniem, gan darbiniekiem.
Rankas pamatskolas direktore Laima Braše laikrakstam teic – digitālie bezkontakta termometri tiek skolā lietoti katru dienu. “Kad bērni ierodas uz stundām, dežurants katram izmēra temperatūru,” viņa saka. L.Braše piebilst, ka ir runāts ar skolēnu vecākiem par viņu atbildību, lai nesūta uz skolu, ja bērns jūtas slikti un ja ir paaugstināta ķermeņa temperatūra.
Gulbenes novada vidusskolas direktore Linda Ūdre-Rizga “Dzirkstelei” stāsta, ka temperatūra bērniem skolā tiek mērīta pēc nepieciešamības, to veic skolas medmāsas.

Gulbenes bērnudārzi - bez brīvām vietām
Nepieciešama vienota bērnu pieteikšanas sistēma bērnudārza apmeklēšanai – to pauda Gulbenes novada pašvaldības Izglītības pārvaldes vadītāja Edīte Kanaviņa, piedaloties 16.septembrī izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas sēdē novada domē.
Noteikti tikšot izsludināts, ar kuru brīdi konkrēti šāda vienotā kārtība tiks ieviesta. Pēc loģikas – šāda vienotā pieteikšana bērnudārza apmeklēšanai vispirms tiks iesākta ar jaunākā vecuma bērniem.
E.Kanaviņa stāstīja, ka šobrīd Gulbenē bērnudārzu grupu piepildījums ir maksimāls. Tā kā pašvaldības pienākums ir nodrošināt ģimenēm bērnudārza pakalpojuma pieejamību, dažkārt nākoties piedāvāt izmantot kādu no tuvāk pilsētai esošajiem bērnudārziem. E.Kanaviņa arī pauda, ka, vērtējot bērnu dzimstības rādītājus, nerodas pārliecība par nepieciešamību Gulbenē veidot vēl kādu bērnudārzu papildus trim esošajiem, tomēr tas esot “izsverams jautājums”.
Vai vienotā reģistrācija atrisinās telpu šaurības problēmu Gulbenes pilsētas bērnudārzos? Šaubas par to izteica deputāts Anatolijs Savickis, kurš arī vada izglītības, kultūras un sporta jautājumu komiteju. E.Kanaviņa sacīja, ka mazskaitliskākas grupas bērnudārzos ir vajadzīgas bērniem ar speciālām vajadzībām, taču tādā gadījumā nepieciešami arī atbilstoši speciālisti. Speciālo pedagogu trūkstot. Tomēr, kā akcentēja E.Kanaviņa, arī tagad tiekot gādāts, lai īpašu atbalstu bērnudārzos saņemtu bērni, kuriem tas ir nepieciešams. Runa esot ne vien par sociālo, bet arī par pedagoģisko atbalstu. “Bērni būs, un šie speciālisti būs jāmeklē,” akcentēja A.Savickis.
Diskusijas gaitā tika skartas vēl vairākas novada bērnudārziem aktuālas problēmas. “Psihologs ir pieejams reizi mēnesī. Tas ir stipri par maz,” atklāja pirmsskolas izglītības iestādes “Ābolīši” vadītāja Ginta Ozoliņa. E.Kanaviņa atzina, ka novadā līdz šim ir bijis izjūtams psihologu trūkums. Apzināta nepieciešamība pēc vēl viena psihologa. Kamēr tāds nav atrasts, jāmeklē esot risinājums “ar esošajiem resursiem”. Tikšot gādāts un garantēts, “lai pakalpojuma pieejamība noteikti būtu lielāka”.
Deputāts Anatolijs Savickis aktualizēja arī medmāsas pieejamību bērnudārzos. E.Kanaviņa pauda, ka šajā ziņā problēmām nevajadzētu būt.

Vienīgā diennakts grupa - pieprasīta
Deputāts Gunārs Ciglis pauda – sūtīt savas atvases uz bērnudārza grupu Beļavā vecākus pamudina iespēja bērnam tur uzturēties diennakti. Šādā gadījumā bērns bērnudārzā atrodas visu nedēļu un uz mājām dodas sestdien un svētdien. “Ābolīšu” (kuram ir diennakts grupa Beļavas pagastā) vadītāja G.Ozoliņa teica – šajā diennakts grupā atrodas gan bērni, “kuriem tur jāatrodas”, gan bērni, “kuru vecāki strādā garas vakara stundas”. Prakse esot tā, ka pat uzņemt diennakts grupā nav iespējams tik daudz bērnu, kāds ir pieprasījums. “Ja šis ir risinājums, tad tas ir labs risinājums, nevis bērniem atrasties ģimenē bez pietiekamas uzraudzības,” teica E.Kanaviņa.
Gulbenes novadā pašlaik ir astoņas pirmsskolas izglītības iestādes. Novada domes 24.septembra domes sēdē tika apstiprināts “Ābolīšu” attīstības plāns līdz 2023.gadam. Šis bērnudārzs pastāv otro gadu, tā juridiskā adrese ir Beļavas pagastā, bet izglītības programmu īstenošanas vietas – Litenē, Galgauskā, Stāmerienā, Beļavā. “Ābolīšu” audzēkņi ir ne tikai novada lauku bērni, bet arī mazie gulbenieši un pat alūksnieši. Bērnudārza audzēkņu skaits ir nedaudz lielāks par 80, audzēkņu skaitam ir tendence palielināties. “Ābolīšu” iecere ir izveidot mazo pētnieku istabu Litenē, kā arī izveidot āra klasi/nojumi, Stāmerienā tiks veidots mobilais sakņu dārzs un sajūtu taka, Galgauskā taps kukaiņu māja, Beļavā paredzēts ierīkot ogulāju dārzu un mobilo ziedu dārzu.

Pašvaldībai jāgatavojas arī “plānam B”

COVID-19 atkal pieņemas spēkā. Vai Gulbenes novada skolas ir gatavas atkal pāriet uz skolēnu izglītošanu tālmācības ceļā?
Šādu jautājumu pēc novada domes 24.septembra sēdes deputāts Normunds Mazūrs uzdeva pašvaldības izpilddirektorei Lienītei Reinsonei. Viņš vaicāja arī, vai pašvaldība būs gatava no jauna nodrošināt skolēniem ēdināšanas izdevumu kompensēšanu.
“Mēs noteikti spēsim reaģēt operatīvāk (nekā iepriekš izsludināto karantīnas ierobežojumu laikā – red.). Skolēnu ēdināšanas kartes, kas tika atgrieztas nebojātas, ir saglabātas. Tas nozīmē, ka šajā ziņā varēsim reaģēt krietni ātrāk. Kopumā, protams, mums jau ir pieredze,” sacīja L.Reinsone.
Viņa atgādināja, ka iepriekšējo karantīnas ierobežojumu laikā “starts tika dots” skolēnu brīvlaikā, tāpēc bijusi nedēļa laika, lai koordinētu pasākumu veikšanu. Ja tagad vajadzēšot atkal skolās pāriet uz tālmācību, noteikti tikšot sasaukta novada domes ārkārtas sēde, lai tur pieņemtu nepieciešamos lēmumus.
Tā kā situācija izglītības iestādēs kļūst kritiskāka, iespējams, skolām jādomā par B modeļa izvēli, kas paredz daļēji attālinātas mācības. Šādu viedokli ir paudusi izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Mēra temperatūru bērniem novada izglītības iestādēs

Kategorijas