Naktis, kad jāskaita aitas

2020. gada 6. oktobris 00:00

Nākamajā rītā agri jāmostas, lai dotos ikdienas gaitās, tāpēc vajadzētu laikus doties gulēt, bet miega nav nevienā acī. Grozies uz vieniem sāniem, uz otriem, maini spilvena pozīciju, taču nekas nepalīdz. Palaikam skaties pulkstenī un redzi – aizvien straujāk tuvojas laiks, kad būs jāceļas. Visticamāk, katrs kaut reizi mūžā ir saskāries ar šādu situāciju.
Pētījumi rāda, ka bezmiega sastopamība dažādās valstīs atšķiras, taču vidēji akūti šāda problēma ir katram trešajam cilvēkam, bet hroniski ar to cīnās 15 procenti sabiedrības. Par to, kādu iemeslu dēļ naktsmiera traucējumi rodas un kā situāciju uzlabot, stāsta Miega slimību centra ārste psihiatre Natālija Bērziņa.
– Kas vispār ir bezmiegs un kādi vēl naktsmiera traucējumu veidi sastopami?
– Bezmiegs ir miega traucējumi, kas saistīti ar aizmigšanas grūtībām, pamošanos vairākas reizes nakts vidū un grūtībām atkal aizmigt vai arī pamošanos agrāk no rīta. Ar to bieži cīnās gados vecāki cilvēki, taču nevar teikt, ka tā būtu tikai senioru problēma. Lai bezmiegu uzskatītu par problēmu, par ko nepieciešams konsultēties ar ārstu, šiem traucējumiem ir jābūt vismaz trīs naktis nedēļā vienu līdz trīs mēnešus. Pastāv arī citi miega traucējumu veidi, piemēram, parasomnijas, tajā skaitā mēnessērdzība, diennakts ritma traucējumi, arī tā saucamais “jet-lag”, patoloģiskā dienas miegainība, narkolepsija.
– Kādi ir galvenie cēloņi?
– Tas atkarīgs no miega traucējumu veida. Biežāko bezmiega cēloņu vidū ir stress, maiņu darbs, fiziska saslimšana, piemēram, vairogdziedzera problēmas, vai psihiska saslimšana, piemēram, depresija. Tāpat to var radīt nepareizs miega un nomoda režīms vai miega higiēnas neievērošana. Vēl bezmiegu veicina pārlieku liela kofeīnu saturošo dzērienu patērēšana dienas otrajā pusē vai alkohola lietošana. Miega traucējumi var būt pārmantoti ģimenē.
– Vai pieaugušam cilvēkam naktī būtu jāguļ bez pārtraukuma? Dzirdēts par situācijām, kad cilvēks pats neatceras, ka staigājis apkārt.
– Mēs visi naktī dabiski pamostamies uz dažām sekundēm vai minūtēm, tikai parasti to pat neatceramies, jo pamostamies ne līdz galam un ļoti ātri atkal aizmiegam. Par problēmu to var uzskatīt tad, ja pēc pamošanās nav iespējams aizmigt ilgāk par desmit līdz divdesmit minūtēm. Vajadzība naktī apmeklēt tualeti rodas tādēļ, ka tieši pirms miega iedzerts vairāk šķidruma nekā vajadzētu, bet tas var būt saistīts arī ar uztraukumu, stresu, kas pārdzīvots dienas laikā. Kļūstot vecākam, biežāk naktī liek celties arī fizioloģiskās īpatnības. Gadījumos, kad cilvēks naktī ēd, bet no rīta to neatceras, var runāt par uzvedības traucējumiem miegā, piemēram, somnambulismu, ko tautā dēvē par mēnessērdzību. Tas ir saistīts ar to, ka nenotiek vajadzīgā muskuļu atslābināšanās, tādēļ cilvēks var kustēties, lai gan smadzenes, tā teikt, vēl guļ.
– Ir daļa cilvēku, kas spēj aizmigt tikai pie fona trokšņa – televizora, radio un tamlīdzīgi. Vai šādu “niķi” vajadzētu izskaust?
– Kāds “baltais troksnis”, piemēram, ledusskapja skaņa vai matu fēns darba režīmā, atsevišķos gadījumos var sekmēt aizmigšanu. Arī radio daudz netraucē miegam, ja vien neskan kāds ļoti satraucošs raidījums. Ar televizoru ir sarežģītāk. Vislabāk būtu, ja vakarā pirms miega neskatītos tā ekrānā, bet tikai klausītos. Parasti televizorā izmanto zilā spektra gaismu, kas ir līdzīga saules gaismai, tādēļ melatonīns, kas sekmē aizmigšanu, netiek izstrādāts pietiekamā daudzumā. Ja tomēr ekrānā skatās, vajadzētu pārslēgt nakts režīmu, kad mainās apgaismojumā izmantots gaismas spektrs. Un vēl – to nevajadzētu darīt gultā un guļamistabā.
– Kādas ir bezmiega sekas? Ko tas ietekmē – tikai pašsajūtu, emocionālo stāvokli vai arī fizisko veselību?
– Bezmiegs ir saistīts ar sirds un asinsvadu sistēmas darbības traucējumiem, diabēta risku, paaugstinātu asinsspiedienu, aptaukošanos, jo paaugstina peptīdu grelīnu, kurš stimulē bada sajūtu, un pazemina leptīnu, kurš veicina sāta sajūtu. Rodas koncentrēšanās grūtības, samazinās uzmanības noturīgums, parādās grūtības risināt un analizēt problēmas. Tāpat ļoti ilgs miega trūkums saistīts ar paaugstinātu kardiovaskulārās mirstības risku. Miegainība pa dienu slikta miega dēļ mazina seksuālo vēlmi, pasliktina ādas stāvokli, saistīta ar augstāku depresijas risku.
– Ko darīt, ja cilvēks regulāri un ilgstoši cīnās ar bezmiegu? Pie kāda speciālista vērsties?
– Pirmkārt, jāatrod bezmiega iemesls. Vispirms vajadzētu vērsties pie ģimenes ārsta, lai izslēgtu iespējamās fiziskās saslimšanas, piemēram, miega apnoju, vairogdziedzera problēmas, kā arī pie neirologa, jo to var izraisīt nemierīgo kāju sindroms vai kāda cita neiroloģiska saslimšana. Ja bezmiegam netiek atrasts fizisks iemesls, jāizvērtē citu saslimšanu iespējamība, piemēram, depresija vai trauksme. Tad būtu jāvēršas pie psihiatra. Ja bezmiegu rada pārdzīvojumi un ikdienas stress, varētu palīdzēt arī psihologs vai psihoterapeits.
– Kādas ir ārstēšanas metodes? Vai un cik ilgi drīkst lietot medikamentus? Varbūt labāk izvēlēties zāļu tējas, siltu pienu, vannu un citus tautas līdzekļus?
– Ārstēšana atkarīga no iemesla, kas bezmiegu radījis. Ja vainojama fiziskā vai psihiskā saslimšana, vispirms ārstē to. Sākumā terapiju var papildināt ar kādu miegu veicinošu medikamentu, taču, vēlams, īslaicīgi, līdz pamata saslimšana apārstēta. Zāļu grupas šim mērķim ir dažādas. Miega līdzekļi lietojami līdz četrām nedēļām, bet citi medikamenti naktsmiera veicināšanai var tikt lietoti ilgāk. Jebkurā gadījumā zāļu nozīmēšana un lietošanas ilguma noteikšana ir ārsta kompetencē un pielāgojama atbilstoši individuālai situācijai.
Savukārt, ja bezmiegu neizraisa citas saslimšanas, jāsāk ar miega un nomoda režīma sakārtošanu, proti, jāizvēlas noteikts laiks, kad celties, un laiks, kad iet gulēt. Svarīgi ir arī izstrādāt pirmsmiega rituālus, kas var būt tas pats siltais piens vai zāļu tēja pirms gulētiešanas, silta vanna, relaksācijas vingrinājumi, arī miega higiēnas izkopšana. Vēlams ievērot vairākus principus, pielāgot tos individuāli un turpināt arī tad, kad miega traucējumu vairs nav.

Latvijas iedzīvotāju miega kvalitāte
◆ 89 % iedzīvotāju mēdz saskarties ar bezmiegu vai miega traucējumiem, no tiem 16 % – bieži.
◆ 65 % iedzīvotāju regulāri mostas naktīs, lai dotos uz tualeti, padzertos vai citu iemeslu dēļ. Vairāk nekā pusē gadījumu šāds ieradums ir cilvēkiem vecuma grupā no 64 līdz 75 gadiem.
◆ 33 % aptaujāto mostas katru vai gandrīz katru nakti, 17 % – pāris reižu nedēļā, 15 % – vismaz pāris reižu mēnesī. 18 % naktīs mostas retāk nekā pāris reižu mēnesī, bet 14 % ar šādu problēmu nesaskaras nekad.
◆ 43 % iedzīvotāju naktī miegā pavada septiņas stundas, 30 % – astoņas, 18 % – sešas, 5 % – piecas vai mazāk, tikpat daudzi guļ deviņas un vairāk stundas.
Avots: “BENU Aptiekas” Veselības monitorings, dati iegūti sadarbībā ar pētījumu centru “SKDS”.

Miega higiēna ir pasākumu kopums, ko izmanto, lai veicinātu aizmigšanu un radītu ciešu pietiekami ilgu miegu. Tas sevī ietver gan gulēšanas telpas veidošanu atbilstoši cilvēka vajadzībām, gan nodarbības, ko veikt pirms miega, gan miega režīma izstrādāšanu.
Somnambulisms – apziņas traucējumi, kam raksturīga sarežģīta automātiska darbība miegā. Slimnieks, atrazdamies aptumšotas apziņas stāvoklī, naktī pieceļas, izdara pierastas automātiskas darbības, piemēram, apģērbjas, kārto lietas, staigā, bet no rīta pamodies par notikušo neatceras. Nav pamatots uzskats, ka cilvēku nedrīkst saukt vārdā vai citādi modināt.
“Jet-lag” – laika zonu maiņas izraisīts nogurums un miega traucējumi.
Narkolepsija – iemigšanas lēkmes. Slimnieks nomoda stāvoklī pēkšņi iemieg, bet pēc dažām minūtēm pamostas it kā no parasta miega. Lēkmju biežums dažāds, dažreiz pat vairākas reizes dienā, it īpaši pēc ēšanas un monotona darba vai sarunas laikā. Narkolepsijas gadījumā parasti ir traucēts nakts miegs un cilvēks redz nepatīkamus sapņus.
Avots: Miega slimību centrs, “Medicine.lv”

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Naktis, kad jāskaita aitas

Kategorijas