Deputāts: vajag saredzēt kopbildi

2020. gada 9. oktobris 00:00

1937

Anatolijam Savickim šis ir pirmais sasaukums Gulbenes novada domē. Uz sarunu “Dzirksteles” redakcijā viņu aicinājām saistībā ar partijas piederības maiņu un par aktuālo pašvaldībā. Viņš akcentē, ka vienmēr sevi uztver kā daļu no “mēs”, no domes deputātu kopuma. Arī tad, ja viņa viedoklis atšķiras no vairākuma domām. A.Savickis ir par inteliģentu komunikāciju, neaizvainojot citam citu un neturot ļaunu prātu. “Mēs lemjam kopā!” viņš saka par domes darbu.
Kāpēc “Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!” - “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK””? A.Savickis saka - jau sen viņa uzskatiem vistuvākā ir bijusi tieši tā. Šajā rudenī viņš un citi bijušie “sirdslatvieši” ir pievienojušies nacionālās apvienības Gulbenes nodaļai, kura novadā darbojas jau sen. Tā ka var teikt – nacionālajai apvienībai tagad novada domē ir četri deputāti: Larisa Cīrule, Indra Caune, A.Savickis un arī Guna Pūcīte, kura nupat pievienojusies nacionālajai apvienībai. Tajā pašā laikā viņi skaitās neatkarīgie deputāti. Ir pat nodibināta tāda frakcija domē, kuru veido šie četri deputāti. Frakcijas mērķis, kā akcentē Anatolijs, ir runāt, apliecināt, ka attieksme un risinājumi var būt arī citādi.
Kāpēc A.Savickis un citi ir pametuši partiju “No sirds Latvijai”? “Pievīlāmies līderī,” skaidro A.Savickis. No partijas viņš un citi gulbenieši izstājās apmēram pirms diviem gadiem. Savulaik tieši tas, ka šīs partijas priekšgalā bija novadniece, nospēlējis izšķirošu lomu: noticējuši viņai. Periodu, kas pavadīts kā “sirdslatviešiem”, A.Savickis nosauc par pieredzi. No šīs partijas bija iespēja startēt pašvaldības vēlēšanās un novada domē iegūt trīs deputātu vietas. Taču vēlāk nākusi atskārsme: partijas augšienē runā par korupciju un citām problēmām, bet nekas nevirzās uz priekšu.

Kāpēc neizdevās strauji “pagriezt kuģi”?
Trīs gadi vietējā politikā viņam šķiet gan maz, gan daudz. Tūlīt pēc vēlēšanām “sirdslatviešiem” bija savs novada domes priekšsēdētāja vietnieks – Mārtiņš Bogdans (tagad vairs nav novada deputāts, viņa vietā – I.Caune). A.Savickis partijas “No sirds Latvijai” trīs deputātu saikni ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un par domes priekšsēdētāju sākotnēji ievēlēto Andri Vējiņu (no ZZS) nodēvē nevis par koalīciju, bet par sadarbību. “Sirdslatvieši” A.Vējiņu kā domes priekšsēdētāju atbalstīja līdz galam.
“Labs līderis, bet diemžēl viņš pārmaiņas gribēja ieviest pārāk strauji. Tas “kuģis” (pašvaldība – red.) ir milzīgs! Viņa kustību mainīt un pagriezt nost no ierastā virziena – tas tā uzreiz nebija izdarāms. Mēs patiesībā redzējām, kas notiek, ja mēģina pagriezt kuģi ļoti strauji. Apgāžas! Redzējām to ar Andri Vējiņu. Bet visu cieņu, ka cilvēks bija uzdrošinājies darīt, aicināja iesaistīties, būt aktīviem,” saka A.Savickis. Saistībā ar A.Vējiņa “noņemšanu no amata” viņš piemin arī politiku: “Nevar teikt, ka politika pati par sevi ir netīra. To netīru padara cilvēki!”
Līdz ar ikdienas jautājumiem, kas jārisina domē, ir nākusi atskārsme par daudzām problēmām, kuras citādi nebūtu izdevība iepazīt. “Ļoti bieži mēs ar kolēģiem frakcijā esam sev jautājuši: kāpēc mums tagad ir jāizstrebj tas, kas gadiem ir noklusēts, kas gadiem ir “vārīts”, kas gadiem ir neizdarīts? Tagad mums jājūtas vainīgiem? Tikai tāpēc, ka beidzot ir iznācis uz āru? Paņemsim SIA “Alba” piemēru. Runa ir par stratēģiski svarīgu jomu – ūdensapgādi. Kā tas varēja būt, ka gadiem ilgi pašvaldībai tur nebija nekādas ietekmes?” jautā A.Savickis.
Pašvaldībai kļūstot par simtprocentīgu “Albas” īpašnieci, atklājušās tādas nianses, ka mati slienoties stāvus. “Jā, iepriekš uzņēmums atradās privātā kontrolē, tomēr domāju, ka pašvaldības pārstāvji kapitālsabiedrībā jau labu laiku nojauta, kas notiek SIA iekšienē. “Alba” bija jāpārņem. Noteikti! Citādi beigās šajā nozarē mēs attaptos pie pilnīgi sasistas siles. Var jau pārmest, ka samaksāta pārāk liela cena par “Albu”, taču es uzskatu, ka ilgāk gaidīt vairs nevarēja. Nevar vēl pat zināt, cik kopumā pašvaldība samaksās par to, kas gadiem ilgi ir slēpts vai neredzēts šajā uzņēmumā,” saka A.Savickis.
Šis nav vienīgais jautājums ar “naftalīna aromātu”. Piemēram, skolu jautājums “ir “ielaists” ne tikai Gulbenes novadā, bet visā valstī”. A.Savickis ļoti labi saprot, cik smagi ir piedzīvot vienalga kuras skolas slēgšanu, tomēr nepiekrīt, ka “lēnā nāve” ir labākais risinājums, cenšoties attālināt neizbēgamo. “Redzi: plānošanas dokumentā skolas ir saliktas rindā kā uz nošaušanu. Tas ir briesmīgi! Pirmkārt, nolemtajai izglītības iestādei. Zina, ka “nošaus” tā kā tā, bet vēl ļauj padzīvot un pasaka: jums ir jādabū skolēni! Kur lai skola ņem tos bērnus? Un skolas sāk savā starpā pārvilināt skolēnus. Tas nav godīgi! Tāpēc labāk ir sakārtot sistēmu. Pastāvēt var skola, kurai stabilitāte tiek garantēta vismaz desmit gadiem. Var teikt, ka šodien pasaule ir mainīga, taču mēs nevaram pastāvīgi turēt stresā un neziņā skolotājus, skolēnus, vecākus,” saka A.Savickis.
Viņš uzskata – izglītības iestāžu tīkla sakārtošanā ir jābūt labākam plānam un pacietīgam izskaidrošanas darbam, sagatavojot sabiedrību. Pats svarīgākais ir dot vietā vislabāko. “Šobrīd, kad esam izveidojuši novada vidusskolu, ir jābūt uzstādījumam un pārliecībai, ka tagad būs labāk, ka ejam uz mērķi, kas nebūtu sasniedzams atsevišķi katrā no iestādēm, kuras ir apvienotas novada vidusskolā!” viņš saka.

Par Jaungulbenes silu un Stāmerienas pili
“Man šķiet, ka mums līdz šim brīdim pašvaldībā nav koncepcijas, ko darīt ar pašvaldības īpašumiem,” saka A.Savickis. Vai tiešām viss jāpārdod? Runājot par Jaungulbenes sila iztirgošanu ārzemniekiem, neņemot vērā iedzīvotāju domas, viņš saka – nav saprotams, kāpēc tā bija jādara. Deputāta gaitu sākumā A.Savickis apmeklējis trīs mēnešu kursus, kurus Pašvaldību savienība organizēja jauno deputātu apmācībai. Tur viena no pirmajām gūtajām atziņām bija – pašvaldībai nekādā gadījumā nevajag iztirgot savus īpašumus. Kāpēc Gulbenes novadā notiek citādāk, nav saprotams. A.Savickis uzskata, ka pašvaldībā ir vajadzīgs speciālists, mežzinis, kurš plāno mežu apsaimniekošanu. Tādu profesionāli vajadzēja jau sen.
A.Savickis saka: “Deputāta darbā nav vērts kaut ko darīt vienkārši darīšanas dēļ. Es cenšos visā iedziļināties par 100 procentiem. Protams, bieži nākas vilties, jo izrādās – tevī neieklausās.”
Piemēram, Stāmerienas pils izvērtēšanas darba grupā uzdevums bija analizēt, kāda pārvaldes forma pilij būtu pati piemērotākā. Diskusijās izkristalizējušies divi līdzvērtīgi varianti, taču apstiprināšanai domes sēdē vadība virzīja tikai vienu – par pili kā tūrisma aģentūras struktūrvienību. Neatkarīgās frakcijas deputāti tomēr uzstāja, lai domes sēdē izvērtēts tiktu arī otrs variants – pils kā atsevišķa iestāde. Rezultātā balsu vairākumu guva pirmais variants. Tomēr, kā uzsver A.Savickis, diskusija notika un sabiedrība saprata – iznākums nav vērtējams viennozīmīgi.
Kāpēc tik svarīgi bija tomēr Stāmerienas pili veidot kā atsevišķu iestādi? A.Savickis skaidro, ka tam būtu vairākas nozīmes. Viena no tām saistīta ar stāmereniešu lokālpatriotismu. “Mēs arvien vairāk funkciju noņemam pagastiem. Tad rodas jautājums, kāds ir plāns attiecībā uz pagastu pārvaldēm vispār. Redzot to, kas notiek pēdējā laikā, man rodas jautājums: kurā brīdī domē darba kārtībā iekļaus ļoti radikālu lēmumprojektu par pagastu pārvaldēm?” saka A.Savickis.
Vēl viņš akcentē, ka tieši Stāmerienas pili redz kā svarīgāko magnētu novada kultūras kartē. Šī pils piesaistīja vietējos cilvēkus un tūristus arī tad, kad vēl nebija sākta restaurācija. Kad pašvaldība pamazām iekārtos tās interjeru, šī arhitektūras pērle kļūs vēl pievilcīgāka. A.Savickis atgādina, ka pašvaldība pils atjaunošanā ir ieguldījusi savu naudu un lielā apmērā, kaut sākotnēji bija plānots visu paveikt galvenokārt ar investīciju palīdzību. Stāmerienas pils, viņaprāt, ir pārāk izcila un ar lielu potenciālu, lai būtu tikai struktūrvienība. Pēc A.Savicka domām, ja izveidotu pašvaldības aģentūru “Stāmerienas pils”, tā iegūtu savu seju. Jau esošajai tūrisma aģentūrai pagaidām nav tāda tēla, bet tagad tai piekabināta pils. Tas nav loģiski, uzskata A.Savickis. Vēl arī rodas jautājums: vai arī citas pašvaldības īpašumā esošās pilis kļūs par aģentūras struktūrvienībām?

Deputāti vairs nav no “sūnu ciema”
“Gulbenes novadā politiķi (deputāti – red.) ilgu laiku ir strādājuši kā “sūnu ciemā”. COVID-19 pandēmija piespieda mainīties. Lai dome vispār varētu strādāt, deputātiem tika piešķirti datori. Patiesībā jau vairākus gadus pašvaldības budžetā tam bija ieplānota nauda, taču ilgu laiku pašvaldības administrācija izmantoja darbā elektronisko vidi, bet deputāti ne. Tagad esam noteikuši to, ka deputātu darbs notiek elektroniskā vidē. Gandrīz visi to pieņēmuši,” saka A.Savickis.
Tas nav vienīgais jaunums. Ciešāka kļuvusi sadarbība arī ar novada uzņēmējiem, konkrētāk – ar jaundibināto biedrību. A.Savickis domā: “Tas ir pozitīvi un labi, ka uzņēmēji apvienojas, ka viņiem ir mērķi, ka viņi redz, ko var dot pašvaldībai. Ikviens deputāts ir par sadarbību. Noprotams, ka biedrība pārstāv lielos uzņēmumus. Vai biedrība būs atvērta, vai tai pievienosies arī vidējie un mazie uzņēmēji? Es gribētu saprast, vai tur klāt nav arī politiskās intereses. Ja kāds no šīs biedrības cilvēkiem vēlas iesaistīties politikā, tad tas tā ir arī jāpasaka.”
Uzņēmēji fokusē uzmanību uz investīciju piesaisti. Viņiem ir savas intereses, pašvaldībai – savas, plašākas. Vai ir jāizmanto visas investīcijas, kuras ir pieejamas? A.Savickis uzskata, ka tas ir izšķiršanās jautājums. Visam noteikti nepietiks līdzfinansējuma. Šajā sakarā vispirms viņš piemin Gulbenes lielo stadionu un vaicā: cik ilgi tas vēl stāvēs nepabeigts? Gan sporta nozarē, gan citās jomās investīciju izmantošana novadā nav strukturēta un līdz galam pārdomāta. Tagad dienaskārtībā ir jauns objekts – vieglatlētikas slēgtā manēža. A.Savicki tas nepārsteidz, jo novada plānošanas dokumentos ir ierakstīts ne tas vien. Tur ir arī peldbaseins un citi objekti. Kas no tā visa tiks realizēts, ir cits jautājums. Taču A.Savickim kā deputātam, kurš domē vada izglītības, kultūras un sporta jautājumu pastāvīgo komiteju, ir svarīgi, lai ikviena jaunā sporta bāze būtu maksimāli noslogota, tāpēc jābūt ciešai Sporta pārvaldes un Izglītības pārvaldes sadarbībai. Jāsaprot arī, kas tad ir prioritāte, jo, piemēram, ļoti nepieciešama ir arī sporta zāle pie Gulbenes novada vidusskolas Līkajā ielā.
A.Savickim ir savs viedoklis arī par jauno pašvaldības finanšu sadales kārtību, atbalstot sporta biedrības. “Ja notiek tādi strīdi, varbūt iedalām biedrībām mazāk naudas? Varbūt vairāk ieguldām sporta skolā! Mēdz pārmest, ka tur nav sasniegumu. Bet gadiem ilgi sporta skolai trūkst inventāra! Neesam izveidojuši stabilu sistēmu, lai treneri varētu pilnvērtīgi strādāt. Ja slēpotajiem nav slēpju... Par ko varam runāt! Bet mēs šķiežamies ar naudu! Plānotais atbalsts sporta biedrībām ir 90 000 eiro, bet pieprasījums parasti gadu no gada svārstās līdz 200 000 eiro!” saka A.Savickis.
Pirms 2017.gada lemšana par finansējumu sporta biedrībām vispār bijusi “zvaigznēs rakstīta”. Vēlāk sporta komisija izstrādāja noteikumus, vienādu kārtību visiem. Tagad Sporta pārvalde ar domes deputātu vairākuma akceptu visiem vienādos spēles noteikumus anulē. A.Savickis uzskata, ka ar jaunajiem noteikumiem Sporta pārvaldes vadītājs ļauj sevi “ievilkt tumšā stūrī”. “Cilvēku uzticība jau tāpēc nekļūs lielāka,” pareģo A.Savickis.
Viņam par jauno Sporta pārvaldes vadītāju pagaidām ir priekšstats, ka cilvēks “neredz kopbildi”. To pašu viņš saka saistībā ar Kultūras pārvaldi un bānīša svētku tradīciju, kura šogad ar vieglu roku atdota Alūksnei. Kopš šo svētku sākotnes taču bija zināms, ka bānīša svētki notiek septembra pirmajā sestdienā. Alūksnē arī šogad tā bija. Arī Stāmeriena nepiekāpās un svinēja svētkus 5.septembrī, taču Gulbene nezin kāpēc piekrita svētkus organizēt 15.augustā. A.Savickis saka: raugi, drīz svinēsim svētkus nevis Gulbenes - Alūksnes, bet Alūksnes - Gulbenes bānītim, un vainīgs tur nebūs neviens cits kā mēs paši.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Deputāts: vajag saredzēt kopbildi

Kategorijas