Tūkstoš grādos karsētā māksla

2020. gada 9. oktobris 00:00

497

“Darbs ar porcelānu būs tas, ko šogad arī visaktīvāk mākslas skolā attīstīsim, arī mums, skolotājām, tas ir jaunums. Mums, radošajiem cilvēkiem, katru gadu gribas ko jaunu apgūt un arī mācīt,” stāsta māksliniece un Gulbenes mākslas skolas direktore Sandra Dikmane.
Viņa pirms vienpadsmit gadiem kopā ar vēl citiem radošajiem domubiedriem nodibināja biedrību „Radošā apvienība „Piektā māja””, kas nerimstoši liek par sevi manīt ikvienam, kas Gulbenē ir gatavs radoši darboties un pilnveidoties. Sarunā ar “Dzirksteli” S.Dikmane dalās iecerēs, ko radošā apvienība šogad piedāvās visdažādākā vecuma cilvēkiem savās darbnīcās.

Pretī vajag cilvēku
“Piektās mājas” radošais kodols mīt Gulbenes mākslas skolā, bet nodarbības notiek gan skolas telpās, gan citviet - sadarbībā ar citām novada skolām, bibliotēku, muzeju, kultūras namiem. Ieplānota sadarbība ar Stāmerienas pili. Kad sākās pirmā lielā krīze 2009.gadā un radās jautājums, vai vispār mākslas skolas varēs turpināt pastāvēt, kā arī sāka runāt, ka, iespējams, mākslas skolām nebūs valsts atbalsta, S.Dikmane kopā ar vēl trim māksliniecēm nodibināja radošo apvienību un sāka vadīt dažādus vakara kursus. Situācija sakārtojās un mākslas skolas tomēr neslēdza, bet apvienība turpināja darboties.
“Piedāvājām gan pieaugušajiem darboties, gan rīkojām arī mazo bērnu kursus. Tā nu mums jau vienpadsmito gadu notiek nodarbības pirmsskolas vecuma bērniem. Ir divi virzieni, kā “Piektā māja” strādā. Viens ir mūžizglītības programmas visdažādākajiem vecumiem, arī bērniem, jauniešiem. Otrs virziens ir dizaina darbnīca, kurā piedalāmies dažādos projektos, iekārtojam telpas, taisām dāvanas, kārtojam izstādes, veicam mākslinieka darbus,” stāsta S.Dikmane.
Cieša sadarbība biedrībai ir ar festivālu “Divi Jūliji”. Arī šogad tā norises laikā bija skatāmi gan daudzi mākslas skolas audzēkņu, gan “Piektās mājas” radošo dalībnieku veikumi. “Mūsu sadarbība jau iesākās pat krietni pirms pirmā festivāla, kas bija pirms trīs gadiem. Toreiz sākām braukāt uz Gruziju un pētīt, kas īsti ir tas latviešu mākslinieks Jūlijs Straume. Tur nodibinājām dažādus kontaktus, satikām latviešu biedrību, un arī muzeja direktore (Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja direktore Valda Vorza – red.) turp devās. No šīs sadarbības toreiz arī izauga festivāls. Galvenais jau vienmēr ir atrast īstos sadarbības partnerus. Ja gribi ko darīt, tev pretī vajag cilvēku,” ir pārliecināta S.Dikmane.

Krūzes top Piebalgā
Šobrīd “Piektā māja” veiksmīgi popularizē ievērojamā latviešu gleznotāja Jūlija Madernieka vārdu arī ārpus Gulbenes robežām. S.Dikmane atzīst, ka mākslinieks līdz šim ir nenovērtēts, bet ir priecīga, ka interese par viņa darbiem palielinās. Pirms četriem gadiem tepat Gulbenē māksliniece Valentīna Brūniņa radīja pirmās krūzes ar Madernieka rakstu motīviem. Tās bija domātas kā Gulbenes suvenīra krūzes.
“Tad mums vairāki cilvēki teica, ka labprāt iegādātos, ja tās būtu no porcelāna. Viņi gribēja augstākas kvalitātes traukus kā suvenīrus. Sapratām, ka varam uz to iet. Un šogad sadarbībā ar Piebalgas porcelāna fabriku radījām šīs krūzes. Tā ir vienīgā porcelāna fabrika, kas Latvijā darbojas, un tās vadītājs Jānis Ronis, kas ir keramiķes Laimdotas Kliesmetes brālis, teica, ka vēlas sadarbību ar Gulbeni. Viņš bija ļoti atsaucīgs un ieinteresēts un uztaisīja mums pirmos paraugus. Festivālā “Divi Jūliji” mums bija pirmais izmēģinājums, lai saprastu, vai cilvēkiem krūzes patīk. Jānis dos šīs krūzes arī realizācijai Rīgā un citās tirdzniecības vietās. Viņš šo krūzi ar Madernieka rakstiem uzdāvināja arī Valsts prezidentam, kad viņš šovasar viesojās Piebalgā šajā fabrikā,” ir priecīga mākslas skolas direktore. Raksti, kas rotā šīs krūzes ir galvenokārt ņemti no 1913. gada paša Madernieka izdotā krājuma “Ornamenti”.

Madernieks ir vērtība!
“Madernieks ir tā vērts, lai viņu pētītu un vairāk apzinātu! Domāju, ka tas atdzimšanas laiks vēl tikai būs. Sadarbībā ar porcelāna mākslinieci Daci Blūmu uztaisījām divu veidu dekoratīvos šķīvjus, kam otrā pusē ir arī mūsu festivāla “Divi Jūliji” logo,” stāsta S.Dikmane.
Viņa atklāj, ka Madernieka raksti ir ļoti piemēroti, lai tos uzliktu gan uz šādiem šķīvjiem, gan uz krūzītēm, gan ar īpašu sietu uzspiestu uz auduma maisiņiem, kas tiek gatavoti “Piektās mājas” dizaina darbnīcā. Nupat aizritējušo mākslas festivālu, kurā īpaši tika sumināti gan Jūlijs Straume, gan Jūlijs Madernieks, S.Dikmane redz kā lielisku veidu cilvēkiem vairāk iepazīt šos talantus.
“Cilvēki viņus vairāk novērtētu, ja būtu vairāk zināšanu. Festivālā “Divi Jūliji” noteikti daudzi ko jaunu atklāja un kādi ieinteresējās vairāk. Rīgā, starp citu, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā drīz būs liela Madernieka izstāde, kas tur turpināsies visu ziemu. Kopā ar skolotāju Mairitu Ķuzi-Nakoskinu esam aicinātas vadīt lekciju muzeja pedagoģiskajā programmā, kas būs veltīta Madernieka rakstu izzināšanai, savukārt Sarkanajā pilī līdz 24. oktobrim būs vērojama Gulbenes mākslas skolas audzēkņu darba izstāde “Madernieka iedvesmots”.

Pašiem sava porcelāna krāsns
“Šajā vasarā mēs tā nopietnāk uzsākām darbu ar porcelānu. Ar Valsts kultūrkapitāla fonda un pašvaldības atbalstu iegādājāmies savu porcelāna krāsni. Tagad mēs varam visu apgleznošanu un dekoru taisīšanu attīstīt arī ar bērniem. Dedzināšanas process krāsnī ir diezgan ilgs, jo tai vajag uzsilt līdz 1000 grādiem un tad atdzist. Cikls ilgst divas dienas,” stāsta S.Dikmane.
Vasarā Mūžizglītības atbalsta programmā cilvēki nāca un darbojās “Piektās mājas” organizētajos trīs dienu kursos “Porcelāna apgleznošana”. Viņu darbi festivāla “Divi Jūliji” laikā bija aplūkojami Sarkanajā pilī. “Vasarā bija iespēja pamēģināt strādāt ar porcelānu visu līmeņu cilvēkiem - gan mākslas pedagogiem, gan ikvienam interesentam. Daudzi to darīja pirmo reizi. Vienā dienā bija, ka it kā novelkamu bildīti uzliek un sakombinē uz trauka un tad piededzina, otrā dienā bija veidošana ar porcelāna masu, kas līdzīga mālam. Trešajā dienā bija gleznošana uz porcelāna. Pēc lielās intereses mēs sapratām, ka vajag vēl ko līdzīgu organizēt. Iespējams, ka novembrī mums būs vēl kāda porcelāna darbnīca,” ieceri atklāj māksliniece.

Jānis Ronis – Piebalgas porcelāna fabrikas īpašnieks:

“Ar māksliniekiem Jūliju Madernieku un Jūliju Straumi es iesāku īpašu porcelāna krūžu sēriju - “Latvijas kultūras mantojums”. Ceru līdz Ziemassvētkiem šim projektam pievienot vēl kādu Latvijas vecmeistaru. Tā man bija tāda iekšēja vēlme, un mani pašu ļoti interesē šis jūgendstila laiks un mākslinieki, kas tad darbojušies. Man patiešām abi šie autori ļoti patīk! Mēs ar Sandru Dikmani par šo sadarbību sākām runāt jau pirms kādiem gadiem četriem, uztaisījām pāris paraudziņus, un šogad tad nu tas akcents bija lielāks. Šobrīd domāju, kā vēl tālāk pareklamēt šos abus māksliniekus. Man ir iesāktas sarunas ar salonveikalu “Senā klēts” Rīgā, kur būs izstāde, un domāju arī par citām ekspozīcijas iespējām. Katru mākslinieku gluži neuzliksi uz traukiem, bet iespējams tiešām ir daudz kas. Mēs savus izstrādājumus veidojam ar tehnoloģiju, kas ļauj tos taisīt nedaudzos eksemplāros.”

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Tūkstoš grādos karsētā māksla

Kategorijas