Vienatne nav vientulība

2020. gada 9. oktobris 00:00

Mēs mēdzam žēlot tos, kas vada ikdienu bez pastāvīga dzīvesbiedra. Atraitnis, šķirtene, vecpuisis, vienpatnis – ar vieglu roku piekabinām birkas, jo viņi “izlec” no tradicionālā modeļa. Kādā socioloģiskajā aptaujā noskaidrots interesants fakts: katrs trešais Latvijas iedzīvotājs jūtas vientuļš pat citu cilvēku sabiedrībā.
Lai gan attiecību statuss sāk zaudēt nozīmīgumu un sabiedrība pamazām akceptē dažādību it visā, intriģē jautājums, vai konkrētais līdzcilvēks negrib vai nespēj atrast otro pusīti.

Vienatne - brīva izvēle
Vientulība un vienatne nav viens un tas pats, uzsver psiholoģe Dace Grugule.
Vientulība ir emocionālais stāvoklis, ko cilvēks izjūt, būdams viens. Vientulībai nav viena kopīga iemesla. Speciāliste skaidro: “Vientulība rezonē ar vārdiem: skumjas, sāpes, dusmas, nodevība, bailes, bezpēcība, izmisums, tukšums. Vientulība var būt sekundāra, un tā var būt kā mūžība. Savukārt vienatne, kas ir cilvēka apzināta personīgā izvēle, rezonē ar vārdiem: pateicība, mīlestība, klusums, pieņemšana, harmonija.”
Vēl nesen vairums cilvēku precējās jauni un tikai nāve varēja laulātos šķirt. Skatoties pagātnē pirms apmēram 30 vai 60 gadiem, izvēle dzīvot vienam no sabiedrības viedokļa bija nepieņemama un nosodāma. Tagad izpratne par vientulību ir citāda - vientuļo cilvēku skaits visā pasaulē strauji pieaug, mainās vērtību sistēma, maināmies arī mēs paši.
Daļa cilvēku labprātīgi atsakās no ciešākām attiecībām un laulībām, dzīvo un ceļo vienatnē. Kāds šādā veidā atjaunojas pēc morālām traumām, tomēr vairumā gadījumu vienatne atbilst mūsu laika pamatvērtībām - individuālajai brīvībai, vēlmei pašrealizēties. Dzīve vienatnē dod iespēju darīt, ko un kad vēlamies, turklāt ar pašu nosacījumiem.
“Ir svarīgi saprast, ka apzināta vienatne, dzīvesveids bez partnerattiecībām, ir pieaugušas, nobriedušas, pašpietiekamas personas izvēle par labu veselīgam egoismam. Veltot laiku sev, mēs varam iepazīt arī savu ēnas pusi, pieņemt un dziedināt kādu sāpi, negatīvās dzimtas programmas. Izprotot savas greizās ilūzijas, mums paveras iespēja spert soli pretī mīlestībai, kvalitatīvām attiecībām un savam veselumam. Apzināta vienatne ir reizē Ceļš un Laika pietura, kas cilvēkam ir nepieciešami, lai nopurinātu ikdienas steigā un burzmā uzņemtos putekļus. Apstāšanās Laika pieturā ir svētība – tu satiec sevi pašu, bez spēles, meliem un izlikšanās. Tam gan vajadzīga liela drosme un uzdrīkstēšanās. Tāpēc jau dažkārt cilvēks baidās no vienatnes, ka baidās satikties ar sevi, atzīt savas jūtas un emocijas.”

Vientulības daudžšķautņainā seja
Justies vientuļam ir kas vairāk par vēlmi būt ārpus vai nevēlēšanās sazināties ar citām personām. Vientulību neizvēlas, tā ir vairāku nosacījumu kopsakarība. Bailes no vientulības jau ir iekodētas zemapziņā, un cilvēks nonāk paša radītā nebrīvē. Vientulība var būt saistīta ar iekšējiem faktoriem, piemēram, zemu pašnovērtējumu, kas balstās uz bērnībā gūtām negatīvām dziļām pārliecībām: esmu, negribēts, nevēlams – nevērtīgs, norāda D.Grugule.
Cilvēki, kuriem trūkst pārliecības par sevi, bieži uzskata, ka nav pelnījuši citu cilvēku uzmanību un cieņu, kas arī noved pie izolācijas un vientulības. Pieturoties pie šī aspekta, pusaudzis, jaunietis turpina domāt, ka ir mazs, visa ārpasaule aprobežojas ar mammu un tēti, un šī projekcija tiek pārnesta uz pieaugušo dzīvi. Ko mēs par sevi domājam, to projicējam citos cilvēkos. Kā vērtējam sevi, tā otrs cilvēks vērtē mūs. Jo viss ir enerģija, kas apzināti vai neapzināti nolasāma informācijas laukā.
Vēl viena vientulības šķautne var būt saistīta ar negatīviem dzimtas scenārijiem. Kopš bērnības nemanot ir nodots attiecību noraidījums, un ģimene nekad nav izvirzīta kā vērtība. Sieviete izvairās veidot tuvas attiecības, jo mammas negatīvā pieredze meitai māca: nevajag uzticēties vīriešiem, arī pret sievietēm jābūt uzmanīgai, jo draudzene aizvīlusi mīļoto cilvēku. Dzimtas scenārijos vientulības aspekti, protams, var būt atšķirīgi, katram laikam savs raksturojums un tendences.
Vientulības sejā var saskatīt izteikti spēcīgas sievietes vaibstus. Taču spēcīga sieviete un sievišķīgs spēks ir dažādas lietas. Spēcīgas sievietes fenomens saistīts ar vēsturisko faktoru – piedzīvotajiem kariem. Pēc tiem vīriešu skaits saruka, sievietes bija spiestas izdzīvot un pat cīnīties par atlikušajiem stiprā dzimuma pārstāvjiem. Pārnākot vīriem no kara, daudzi no viņiem psiholoģiski salūza un nebija vairs spējīgi nodrošināt ģimeni. Rezultātā visa atbildība gūlās uz sievieti. Tā radās paaudze, kur sievietes sevī iznēsāja aizvainojumu, nodevību, sievietes sāpi. Daļa no sievišķīgā spēka sievietē nomira, jo tika noniecināta sievietes būtība.
Sekoja slavenā feminizācija pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, un šodien mēs redzam lielu sievišķās enerģijas deficītu. Daļai sieviešu ir apzināta vai slēpta agresija pret vīrieti, bravūra un vīrieša nonicināšana. Ir zudis sievietes iekšējais līdzsvars starp iekšējo sievieti un iekšējo vīrieti.
Vientulība iemājo, kur izjaukta mīlestības plūsma dzimtas ietvaros, kur ir disbalans starp došanu un ņemšanu, kur nav pateicības.

Pieredze

Spoguļi un durtiņas
Vientulība un vienatne ir prāta konstrukcijas, domāšanas veids, ko ietekmē Merkurs. Katrs var izlemt kādudien pabūt viens, ja uznāk sevis žēlošanas opcija.
Taču pat psihoterapija netiks galā, ja cilvēks izdomājis, ka dzīvē grib būt vientuļnieks, ciest un ar to lepoties. Viņā prieka funkcija ir mazāka, un viņš jūtas vientuļš pat kopā ar draugiem vai ballītē.
Partnerattiecību līnija ir pilnīgi visu cilvēku kartē, tā atrodas uz vienas ass ar ego. Vienā ass pusē dzīvo mans “es”, kurš skaļi pauž – negribu nevienu, bet otrā pusē klusi sēž tas, kurš patiesībā grib partnerattiecības. Jautājums - kādas un kad? Svarīgi, vai indivīds vēlas būt vadītājs, kontrolieris, pakļāvējs, mocītājs vai arī pats mocīties. Ļaunākais ir spogulis: tu vienmēr dabūsi atkarībā no sava ego. Spogulis izaicina, dod to, kas tevī ir iekšā. Ja gribi būt labs, darīt pasauli labāku, tev var piešķirt partnerattiecības izmēģinājumam – pierādi nu, vai vari izpildīt, ko esi apsolījis. Bez treniņiem, kā zināms, nekas nav iespējams. Turklāt ego vienalga iekšā burbuļo.
Katram cilvēkam, pat vientuļniekam, ir paredzēts noteikts partneru skaits. Ne visus iespējams satikt vienas dzīves laikā. Te atkal stāsts par ascendenta un descendenta asi astroloģiskajā kartē. Tā nosaka, kā es uz vēlamo tiecos. Svarīgs arī raksturs, ko veido mūsu domas un vārdi. Ja cilvēki biežāk uz mutes uzlīmētu lenti “es nerunāšu”, mēs dzīvotu krietni labāk.
Piemēram, sievietei ar nešpetnu raksturu līp klāt vīrieši. Vīriešiem šī sieviete ar slikto raksturu tiek atsūtīta, lai viņi izietu kaut kādu negatīvo skolu. Ko iegūst sieviete? Tukšumu un atziņu, ka visi vīrieši ir cūkas. Bet viss vienmēr notiek abpusēji: ir pasūtījums un ir izpildītāji.
Ja kādā brīdī sieviete nolems, ka grib sev blakus labticīgu, rūpīgu vīrieti ar humora izjūtu, viņai tādu atsūtīs. Bet ne uzreiz. Kamēr sliktās durtiņas neaizvērs, kamēr neizpirks ar šerpo raksturu nodarīto, Dievi viņai neko labu nedos.

- Astroloģe Linda Kurmis

Pārdomas

Cilvēkiem tiek doti tieši tādi pārbaudījumi, kādi viņiem ir pa spēkam. Spēcīgākajiem tiek vientulība - morāli nobriedušu personību privilēģija. Vājos tā biedē, sadusmo, nogurdina, sagrauj. Stiprajiem vientulība nav iemesls depresijai, tā viņiem nav traģēdija, bet gan apzināta izvēle, dzīvesstils, komforta zona, svaiga gaisa malks vai vieta, kur aiziet, lai paelpotu.
Un vēl tā ir rakstura iezīme – spēja neko nepieprasīt un negaidīt no citiem. Cilvēki, kuri nebaidās no vientulības, vispār ne no kā nebaidās. Viņi jau sen ir sadedzinājuši savas vājības, kļūdami neievainojami no svešām intrigām.
- Lija Russ

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Vienatne nav vientulība

Kategorijas