Dzirkstele.lv ARHĪVS

Logo

Ekonomikas ministrs Gulbenes novadā apliecina – ir pieejams katram

Diāna Odumiņa
Laikraksta arhīvs

2020. gada 13. oktobris 00:00

576
Ekonomikas ministrs Gulbenes novadā apliecina – ir pieejams katram

Stila izvēle lielajā politikā, kā novērojusi “Dzirkstele”, ir tikties ar iedzīvotajiem brīvā formā. Tā 17.septembrī Gulbenes kultūras centrā savu diskusiju veidoja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).
Šo principu izmantoja arī ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV), kurš savas reģionālās vizītes noslēgumā piektdien, 9.oktobrī, bija aicinājis gulbeniešus uz tikšanos Vecgulbenes muižā. Cita vieta, lai satiktos, neatradās - “Dzirksteli” informēja ministra palīgi. Izmantot kultūras centra telpas esot atteikts, savukārt Gulbenes viesnīcas zāle novērtēta kā nepietiekami liela, lai tajā cilvēki sasēstos ar divu metru distanci.
J.Vitenbergs pastāstīja gulbeniešiem, ka savu plānoto dienaskārtību Gulbenes novadā ir izpildījis. Ir bijusi tikšanās pašvaldībā, ar uzņēmējiem, apskatīta renovētā Stāmerienas pils, apmeklēta Rankas “Ķelmēnu” maizes ceptuve (ministrs teica, ka viņam garšo šī maize) un Lizumā mēbeļu ražošanas uzņēmums “Avoti SWF”. Par pēdējo J.Vitenbergs teica, ka tur izdarīts tas, ko nemaz tik daudzi latvieši nespēj, - notiek sadarbība ar pasaules tirgu iekļuvuši mēbeļu un interjera preču veikalu ķēdē.
Uzrunājot gulbeniešus, pats sevi ministrs nodēvēja par “lauku puisi” (biogrāfijas dati liecina – ir beidzis vidusskolu Kandavā). Viņš akcentēja – patīkot “dinamiskas sarunas un bez pietātes”, jo “ir svarīgi saprast”, ko domā cilvēki, kādi ir viņu mērķi. Tikšanās dalībnieki uz ministrijas rēķina varēja cienāties ar karstu tēju vai kafiju. Klātesošie gulbenieši jautāja un tika izjautāti paši. Tikties ar ministru bija ieradušies vairāki Gulbenes novada domes deputāti: Guna Pūcīte, Gunārs Ciglis, Intars Liepiņš, kā arī domes priekšsēdētāja vietnieks Andis Caunītis.

Ministrs - vienlaikus Gulbenē un Rīgā
Vecgulbenes muižā tikties ar ministru ieradās ne vairāk par 20 iedzīvotājiem. Iespējams, ka šo pasākumu izkonkurēja “Lielās ilūzijas šovs”, kas gandrīz vienlaikus todien noritēja Gulbenes kultūras centrā. Arī pats ministrs rāvās uz pusēm, lai gan būtu kopā ar gulbeniešiem diskusijā, gan uz mirkli devās prom, lai ar viedtālruņa palīdzību attālināti piedalītos Ministru kabineta ārkārtas sēdē. Tikmēr viņu sarunai ar iedzīvotājiem aizvietoja Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis. Līdzās visu laiku bija arī Saeimas deputāte Ieva Krapāne (KPV LV), kura gan tikai klausījās un nerunāja.
Par Gulbeni ministrs teica, ka redz to kā “vienu no jaudīgākajiem” uzņēmējdarbības attīstības centriem Vidzemē. Saistībā ar to, ka 9.oktobrī J.Vitenbergs vienlaikus piedalījās Ministru kabineta sēdē, viņš teica, ka tur viens no jautājumiem ir par turpmāko rīcību saistībā ar COVID-19 izplatību. “Prieks, ka kolēģi ir saklausījuši, ka netiks izdarīts spiediens uz mūsu ekonomiku,” teica J.Vitenbergs. Viņš pauda, ka nav risinājums skolās mācību procesu organizēt attālināti, jo tas traucē vecākiem normāli pildīt savus tiešos darba pienākumus. Par pagājušās nedēļas nogalē plānotā Rīgas maratona atcelšanu ministrs izteicās kā par pareizu lēmumu. Vēl viņš pieminēja, ka, iespējams, Latvijā plašāk būs jālieto sejas maskas. Tā – līdz vasarai, kad kļūs pieejama vakcīna pret COVID-19.
Gulbenes uzņēmējs, Vecgulbenes muižas saimnieks Ainars Melders jautāja, vai tiks paplašināts 5 procentu PVN likmes samazinājums pārtikai, kas šobrīd piemērots Latvijā audzētiem dārzeņiem un ogām. Rezultāts jau esot no šobrīd ieviestā, jo zemnieki un mazie ražotāji vairāk pievērsušies legālai darbībai. Bet, runājot par ēdināšanas biznesu, J.Miezainis teica – daudzām viesnīcām, restorāniem šobrīd “nav naudas, lai “izvilktu” līdz jaunajam gadam”, bet kredīti ir jāatdod. Tātad atbalsts vajadzīgs citāds – palīdzēt samaksāt rēķinus, lai tālāk var iekonservēt savu uzņēmējdarbību uz trīs mēnešiem, atlaižot 80 procentus darbinieku. A.Melders iebilda – lauki gan šobrīd ir pilni ar tūristiem, lauku sētas ir pārpildītas, tāpēc ienākumiem tūrisma sektorā COVID-19 krīzes laikā bija jāpalielinās. J.Miezainis atrunājās, ka “budžeta ieņēmumus sasummē Finanšu ministrija”, tāpēc Ekonomikas ministrijā šādu datu nav.

Par darbaspēka trūkumu novadā
J.Vitenbergs sacīja, ka uzņēmumā “Avoti SWF” sadzirdējis, ka COVID-19 krīzes laikā tur ražotā pasūtījumi ir palielinājušies, bet trūkstot darbaspēka. “Pārsteidz tas, ka Gulbenes novadā iedzīvotāju skaits turpina samazināties, kaut darba iespēju tiešām ir daudz,” teica ministrs. Izvērtās saruna – tas ir labi vai slikti, ka vietējie uzņēmēji ir gatavi piesaistīt darbaspēku no ārvalstīm. Ministra viedoklis – vispirms ir jādomā, kā nodrošināt ar darbu vietējos. Sākās diskusija, kas šajā sakarā Latvijā ir jāpalielina vispirms – minimālā alga vai neapliekamais minimums. Ekonomikas ministrija ir par otro variantu. J.Miezainis teica: “Mums vajag visiem lielas algas. Kad būs lielas algas, tad arī mums kafejnīca par pusdienām varēs paprasīt nevis 3,50 eiro, bet 19 eiro, tāpat kā Briselē lētākajā ēstuvē.”
Atbildot uz jautājumiem, J.Miezainis pastāstīja, ka nākamgad valstī tiks saglabāti mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji. Taču šāds darbības veids ir “izdevīgs tikai tiem, kur pakalpojuma sniedzējs pats pilnībā ražo no nulles” un viņam “nav iespēju nodarbināt” citus cilvēkus. Kāpēc? “Ja 20 000 nodarbināto valstī “strādā mikrouzņēmuma režīmā” vairāk nekā 10 gadus, kas būs ar viņiem pirmspensijas un pensijas vecumā?” vaicāja J.Miezainis. Šo problēmu jau martā ir izgaismojusi COVID-19 pirmā krīze. Atklājies, ka “šiem cilvēkiem nav uzkrājuma pat vienam mēnesim”.  
I.Liepiņš ieskicēja citu tēmu – šodien daudzi izmanto savu auto, lai nokļūtu uz darbu un atpakaļ. Tur tiek izmantota ievērojama ģimenes ienākumu daļa, jo sliktā ceļu stāvokļa dēļ cieš transportlīdzekļi. G.Pūcīte teica – nav izpildīts jau pirms pirmās administratīvi teritoriālās reformas dotais solījums par asfalta ceļiem, savienojot pagastus ar novada centru. “Mums palika Beļava, Druviena, Tirza, kur nav šāda savienojuma,” teica G.Pūcīte.

Gribētu īpašo ekonomisko zonu
Uzņēmējs Ainars Melders pauda – visam Gulbenes novadam būtu nosakāms īpašās ekonomiskās zonas statuss. Tāpat kā, piemēram, Rēzeknei. Ministrs iebilda, ka ar šo jautājumu vispār valstī “ir nošauts greizi”. J.Vitenbergs pieminēja – Gulbenē dzirdējis to pašu, ko citviet Latvijā, gulbenieši teikuši, ka šis ir ar mežiem bagātākais novads valstī. Tas būšot jāpārbauda, jo rodas sajūta, ka kāds “blefo”. G.Ciglis uzreiz paskaidroja – Gulbenes novadā meži aizņem 54 procentus teritorijas.
Ministrs interesējās, vai Gulbenē vēl saglabājusies kāda bankas filiāle, un saņēma apstiprinošu atbildi. Tāpat viņu interesēja, kurp ātrās palīdzības mašīna ved gulbeniešus, ja dzimst bērni vai jāārstējas slimnīcā. I.Liepiņš žēlojās par Gulbenē un Balvos nepieejamo traumatologu. G.Ciglis sūkstījās, ka Gulbeni cita pēc citas pamet valsts iestādes. Tādā veidā, viņaprāt, novads “zaudē konkurētspēju”. Viņam piebalsoja I.Liepiņš, uzskaitot zaudēto sakarā ar valsts iestāžu reorganizāciju, darbinieku skaita samazināšanu.
Bet Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību apvienības priekšsēdētājs gulbenietis Vijārs Griķis gluži pretēji runāja par to, ka valsts nauda tiek izšķiesta, tik daudzās vietās Latvijā uzturot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta daļas. Viņaprāt, pietiktu valstī ar brigādi katrā reģionā, novados šīs funkcijas varētu uzņemties brīvprātīgie ugunsdzēsēji. V.Griķis sacīja – ne velti Lizuma uzņēmuma “Avoti SWF” saimnieks ir iegādājies ugunsdzēšamo automašīnu, jo zina – ugunsgrēka gadījumā ekipāža no Gulbenes brauks 20 līdz 30 minūtes, bet tikmēr jau būs par vēlu. “Visā pasaulē ir zināms, ka izšķirošās ir pirmās 15 minūtes,” akcentēja V.Griķis.
Ministrs sacīja, ka šī īsti nav viņa kompetences joma, tomēr viņš ir par darbinieku skaitlisko samazināšanu valsts iestādēs. Piemēram, Ekonomikas ministrijas padotībā strādā Centrālā statistikas pārvalde, “kur dāmas fiziski iet, klauvējas pie durvīm un prasa, kāda ir tava mīļākā krāsa, vai tev ir sivēni vai govis”. “Es domāju - tā ir vēsture. Mūsdienās ir citi veidi, kā to izdarīt,” sacīja J.Vitenbergs. Piemēram, SIA “Latvijas Mobilais Telefons” pēc abonentu datiem pēta statistiku, kā cilvēki pārvietojas, – teica ministrs. Valsts iestādēs šobrīd esot uzstādījums samazināt ierēdņu skaitu par 6 procentiem, taču ministrs uzskata – iestāžu apvienošana, slēgšana arī ir risinājums. J.Miezainis pieminēja citu jautājumu - “sākot ar Robežsardzi”, tagad tiks pārvērtēta izdienas pensiju būtība valstī.      

Mudina būvēt dzīvojamās mājas
G.Pūcīte ministru izjautāja par mājokļu politiku. Viņa pauda – Lizumā vajadzētu celt daudzdzīvokļu māju, taču esot šaubas, vai kāda no bankām dotu tam kredītu. “Dzīvojamais fonds ir problēma visur,” sacīja J.Vitenbergs. Tas esot paradoksāli, jo “tik daudz latviešu ir aizceļojuši” no valsts, tātad “teorētiski dzīvokļiem vajadzētu atbrīvoties”.
G.Pūcīte teica – katrā pagastā situācija ir atšķirīga. Lizumā brīvu dzīvokļu nav, bet, piemēram, Kalncempju pagastā vai Beļavas pagasta Letēs situācija ir pavisam cita. Viņa teica, ka zema ir arī iedzīvotāju atsaucība padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju renovācijai. Ministrs teica, ka dzīvojamo māju renovācija kūtri notiek pat Rīgā. Viņš pauda pārliecību, ka reģionos ir jābūvē dzīvojamās mājas.
Ar finanšu institūcijas “Altum” palīdzību plānots sagatavot garantiju programma, kas tuvākajos gados dos iespēju uzņēmējiem reģionos būvēt mājas, kurās dzīvokļus “iedzīvotāji izpirktu”. Līdztekus svarīgi attīstīt īres dzīvokļu tirgu, jo ne jau katrs uzreiz ir spējīgs nopirkt dzīvokli, sacīja J.Vitenbergs. Tā būtu vēl viena papildu iespēja jauno speciālistu pievilināšanai novadā. Ministrs pieminēja koka paneļu ēku variantu, kas ir populārs Skandināvijā. Ražotājs esot tepat Latvijā. Konkursa rezultātā esot izstrādāts tipveida projekts. Esot visas iespējas jau šīs Saeimas darbības laikā sākt būvēt.   
Gulbenietis Ivars Kupčs ieskicēja vēl vienu niansi šajā jautājumā. Jaunās ģimenes Gulbenes novadā vēlas iegādāties savu īpašumu, lai tur dzīvotu. To arī dara, jo cenas nav lielas, bet vajadzīgi papildu līdzekļi remontam. Un te sākas problēmas, jo nevar saņemt kredītu par pieņemamām procentu likmēm. I.Kupčs mudināja risināt šo jautājumu jauno ģimeņu atbalstam reģionos.
I.Vitenbergs teica, ka jau ir tāda “Altum” programma jaunajiem speciālistiem, jaunajām ģimenēm. Ministrs pats kopā ar savu dzīvesbiedri šādā veidā saņēmis “Altum” atbalstu pirmā mājokļa iegādei. Tagad viņa ģimenē jau aug trīs meitas – palepojās J.Vitenbergs. Protams, lai saņemtu šādu “Altum” atbalstu, saņēmējam ir jābūt noteikta apjoma mēnešalgai. Ministrs arī informēja – ir izcīnīts, ka trīs bērnu ģimenēm (vai arī, ja gaida trešo bērnu) šajā programmā valsts pirmo iemaksu dod kā dāvinājumu.  

Kategorijas

Kategorijas