Dzirkstele.lv ARHĪVS

Piesedz Spārītes parka malu ar košumkrūmiem

Inita Savicka

2020. gada 13. oktobris 00:00

74
Piesedz Spārītes parka malu ar košumkrūmiem

Vislatvijas Meža dienu laikā 8.oktobrī Gulbenes novada pašvaldība sadarbībā ar Gulbenes novada vidusskolas piektklasniekiem stādīja kokus un krūmus rekonstruētās Spārītes parka daļas norobežošanai no ielas.
Gulbenes novada pašvaldības Attīstības un projektu nodaļas projektu vadītāja Elīna Strode stāsta, ka pašvaldība kopā ar skolēniem Meža dienās piedalās jau vairākus gadus. “Uzrunājām Gulbenes novada vidusskolu, un tad pēc iespējām, stundu grafikiem šogad sadarbojāmies ar piektklasniekiem,” saka E.Strode.
Gulbenes novada pašvaldības ainavu arhitekte Laima Šmite-Ūdre “Dzirkstelei” stāsta, ka Spārītes parka projekta turpinājumā paredzēts pameža stādījums. “Eksperti iesaka, ka parku vajadzētu piesegt no ielas puses. Parkam esot jābūt kā mājai - ar sienām, bet šim parkam pietrūkst sienas. Tajā pašā laikā atsegtais veidols dod arī savu priekšrocību - bieži vien tie, kas brauc, piemēram, no Balviem, pamana, ka mums parkā ir arī ūdens. Šobrīd plānojam piesegt parka malu ar pameža stādījumiem – ceriņiem, filadelfiem jeb jasmīniem, irbenēm. Tie ir ziedoši krūmi un pilda šo piesegšanas funkciju. Tomēr mēs tos nestādām rindās, radīsim vidi ainavisku, stādījumi būs grupās, lai vietām joprojām saglabātu skatu parkā. Daļēji apstādījumi būs arī ap soliņiem, lai būtu patīkami sēdēt un nebūtu kā uz delnas. Tāda ir pamatdoma. Nākotnē vēlamies doties dziļāk parkā un plānveidīgi turpināt stādīt ziedošos krūmus. Ņemot vērā, ka šis ir vēsturisks parks, mēs ļoti vēlamies stādīt augus atbilstoši vēsturei. Ceriņš, irbene, filadelfs ir no vēsturiskā sortimenta. Arī ar krāsām nepārspīlējam – ceriņi ir balti,” stāsta L.Šmite-Ūdre.
Viņa arī skaidro, ka rudens ir labākais laiks, lai stādītu košumkrūmus. “Ja divas nedēļas ir bez sala, augs paspēj apskaņoties,” saka L.Šmite-Ūdre.
Stādi ir no “Latvijas valsts mežu” kokaudzētavas. “Atbalstām Latvijā audzētos,” uzsver L.Šmite-Ūdre.
Gan viņa, gan E.Strode priecājas, ka Spārītes parks kļūst arvien iecienītāks. “Mums ir neskarti parki, un tad ļoti jādomā, cik mēs tajos attīstām infrastruktūru, jo katram parkam jābūt savai domai – vai tas paliek vēsturiskais vai tomēr atbilstoši šim laikam. Spārītes parkā mēs vēlamies apvienot vēsturisko, tajā pašā laikā nodrošinot mūsdienu cilvēka vēlmes. Spārītes parkā ir unikālie baroneses Marisas vārda burtu akmeņi uz Svētezera saliņām. Mērķis ir tos atjaunot. Tas ir stāsts, ko mums nevar atņemt, un mūsu vēsture, ar ko lepojamies,” uzsver L.Šmite-Ūdre.
E.Strode papildina, ka pavasarī plānots Spārītes parkā izvietot dabas mācīšanās objektus: tālskati, meteostaciju, “lielo ausi” un informatīvus bluķīšus ar parkā sastopamo lapu apveidiem. Minētie objekti ir tapšanas stadijā. “Bērniem būs iespēja interesanti pavadīt laiku,” saka E.Strode.