Kaudžu purvā – laba dzērveņu raža

2020. gada 13. oktobris 00:00

1123

“Šogad dzērveņu audzēšanai ir ļoti labi laika apstākļi – pavasarī salnu nebija, ir pietiekami daudz mitruma, jo nebija sausuma periodu. Ogu raža ir labāka nekā pērn. Latvijā vajadzētu iegūt vairāk nekā 10 tonnas dzērveņu no hektāra. Pagaidām grūti pateikt, vai mums būs tāda raža. Tiesa, mūsu mērķis nav iegūt iespējami lielu ražu, bet iemācīties audzēt dzērvenes,” vērtē Jānis Dūte.
Laba dzērveņu raža ir arī citiem audzētājiem, tāpēc ir vairāk jādomā par ogu pārdošanu. No Rankas purva ogas ved uz Gaujienu SIA “Very Berry”, uz Salacgrīvu. Tur dzērvenes uzglabās saldētavā. “Dzērvenes ir dažāda lieluma, tāpēc tās šķiro, jo ogas var izmantot dažādi – svaigas, sukādēm, rozīnēm...” norāda J.Dūte.
SIA “Kaudžu purvs” audzē divas dzērveņu šķirnes – ‘Stevens’ un ‘Bergmans’. Tās novāc ar kombainu, kā arī ir deviņas ogu lasītājas. “Ar kombainu dienā var novākt apmēram 700 kilogramus dzērveņu, bet to nevar izmantot visur, jo kombaina darbībai ir vajadzīga līdzena platība. Lasītāju vairāk nevajag. Ogu cena nav liela, bet lasītājiem ir jāmaksā. Katrs salasa apmēram 50 kilogramus dzērveņu dienā, tātad nopelna 25 eiro,” atzīst J.Dūte. Viņš rēķina, ka ir labi, ja var saņemt 1,50 eiro par kilogramu pārdoto ogu.
Pavasarī ir iestādītas vēl dzērvenes, izmantojot to sasmalcinātas stīgas. Tās izkaisa sagatavotā kūdras platībā un ierušina apmēram 3 centimetru dziļumā, izmantojot ecēšas. “Ieaug ideāli!” secina J.Dūte. Trīs mēnešos sadalītās stīgas apsakņojas un veido dzērvenāju cerus, kas pamazām pārklāj platību. Nākamgad sāks augt ražīgie stiebri, pie kuriem būs arī ogas. “Dzērvenes sāks ražot trešajā gadā. Sākumā tās stādījām ar rokām, bet sapratu, ka tādā veidā dzērveņu platību palielināšanai nepietiks ne laika, ne naudas,” atzīst J.Dūte.

Grieztā kūdra ir sevišķi pieprasīta eksportam
Vasaras sezonas laikā kūdras purvā strādā 15 līdz 20 darbinieki. Tagad kūdras izstrāde purvā ir gandrīz pabeigta – plašā teritorijā ir redzamas pārsegtas grieztās kūdras paletes. Tādas reti kur var redzēt, jo pārsvarā tiek gatavota frēzkūdra.
“Pavasaris ievilkās, tāpēc nepaspēja sakraut pilnīgi visu sagatavoto kūdru. Turklāt šogad grieztā kūdra slikti žūst. Ir sagatavoti 10 000 kubikmetri kūdras,” stāsta J.Dūte. Grieztā kūdra ir visdārgākā kūdras produkcija, ko plaši izmanto gan dārzkopībā, gan ainavu dizainā. Jelgavas novada Drabiņu purvā ir pat izveidots kūdras amfiteātris. “Grieztajai kūdrai ir labākas fizikālās īpašības – vairāk gaisa saturošu poru, labāka ūdens uzsūkšanas spēja, mazāk bojāta dabiskā struktūra, kā arī zemāks tilpuma svars. No grieztās kūdras var gatavot vislabākās kvalitātes kūdras substrātus, kam ir svarīgs kūdras drupatu izmērs.
Frēzkūdrā ir ļoti daudz smalkās frakcijas, tikai nedaudz – rupjās frakcijas. Turklāt frēzkūdra karst, tāpēc tai ir grūti nodrošināt labu kvalitāti. Tomēr frēzkūdra tiek iegūta visvairāk, jo ir lētāka. Frēzkūdras cena ir 8 līdz 9 eiro par kubikmetru, bet grieztās kūdras – 20 eiro par kubikmetru. Toties frēzkūdru var iegūt arī 1000 kubikmetrus no hektāra, bet griezto kūdru – ne vairāk kā 500 kubikmetrus no hektāra,” salīdzina J.Dūte.
Grieztās kūdras sagatavošana prasa vairāk darba, arī roku darbu. Tā ir jāizgriež, jāuzceļ uz paletes, jānostiprina pārseguma plēve un paletes jāaizved uz noliktavu, no kuras tās krauj konteinerā un ved eksportam uz Beļģiju un Holandi, kā arī piegādā AS “Misas kūdra”, kas ražo kūdras substrātus. Gan Kaudžu purva, gan vairāk nekā 60 kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumu produkcija tiek galvenokārt eksportēta.

Kūdras izstrādes purvos ir mazs CO2 piesārņnojums
SIA “Kaudžu purvs” bija iesaistīta “LIFE REstore” projektā, kurā tika pārbaudīts viens no līdz šim Latvijā bieži izmantotajiem degradēto kūdrāju rekultivācijas veidiem – lielogu dzērveņu stādījumu ierīkošana. Divu gadu laikā veiktie izmēģinājumi ļauj izdarīt secinājumus par dzērveņu stādījumu ierīkošanu arī no klimata izmaiņu mazināšanas aspekta. 3,4 hektāros kūdrāja tika iestādītas 6,3 tonnas jaunu dzērveņu stādu. “Projektā konstatēja, ka visvairāk CO2 piesārņojuma rada dabiskie purvi. Savukārt purvos, kuros iegūst kūdru, tas nav tik liels. Turklāt kūdras izmantošanai ir gandrīz neiespējami atrast alternatīvu,” atzīst J.Dūte.
Var, protams, dārzeņu audzēšanai izmantot, piemēram, akmens vati. “Augam ir vajadzīgas barības vielas, bet to audzēt var jebkur. Atšķirība ir tā, ka pēc izmantošanas kūdru var aizvest uz tīrumu. Bet kur likt, piemēram, akmens vati, kas piesārņo dabu? Tā ir problēma,” secina J.Dūte.
Prognozes liecina, ka tuvāko 30 gadu laikā pieprasījums pēc kūdras substrātiem pieaugs par 250 procentiem. Tas nozīmē, ka Latvijā kūdras nozarei ir liels attīstības potenciāls. Diemžēl kūdras nozare nav iekļauta Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam. Kūdras asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere norāda, ka ir jānovērš iespējamie riski, kas apdraud nozares attīstību gan Latvijas, gan Eiropas Savienības kontekstā. Atšķirībā no citām valstīm Latvijā 95 procentus kūdras iegūst nevis enerģētikai, bet gan dārzkopībai un lauksaimniecībai.

Latvijā radītās siltumnīcefekta (SEG) gāzes (miljoni tonnu CO2 ekvivalenta gadā)

Enerģētika – 3,9.
Transports – 3,3.
Lauksaimniecība – 2,7.
Mitrzemes (tostarp akūdra un kūdras platības) – 1,5.
Avots: LTV Ziņu dienests

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kaudžu purvā – laba dzērveņu raža

Kategorijas