Dzīvo lēnām!

2020. gada 13. oktobris 00:00

Jo vairāk nopelni, jo vairāk tērē. Vajadzības aug, un aug arī stresa līmenis, lai algas dienā makā būtu kārotā summa. Taču beigās daļu nākas atdot, lai sakārtotu savu veselību. Vai tas ir tā vērts?
Daudziem no mums ikdiena izskatās pēc nebeidzama darāmo darbu saraksta. Agri celties, pagatavot brokastis, paņemt uz darbu pusdienu kārbu, aizvest bērnus uz skolu, atbildēt uz e-pastiem, sākt strādāt, aizvest bērnus uz treniņiem un tā tālāk. Vienmēr esam aizņemti un pietrūkst laika atvilkt elpu. Taču šāds vāveres ritenis rada stresu, kam seko fiziskas vai mentālas veselības problēmas.
Sauklis “Dzīvo ātri, mirsti jauns!” vairs nav modē. Tā vietā nākusi “slow-living” jeb lēnas dzīvošanas filozofija. Tieši tāpēc daudzi pilsētnieki galvaspilsētas burzmu un izcilu karjeru izvēlas nomainīt pret lauku mieru un rosīšanos dārzeņu dobēs.

Ne vienmēr ātri ir labi
“Kad man bija divdesmit gadu, varēju izdarīt mazāk nekā tagad,” saka Inese, Viņa ir sieviete pirmspensijas vecumā, pieder pie tā sauktajiem Breša zemniekiem. Jaunībā strādāja kolhozā par grāmatvedi, bet, piedzimstot bērniem, kļuva par mājsaimnieci. Vēl padomju laikā, dzīvojot lauku mājās, jaunajai ģimenei bija zemeņu dobes istabas izmērā, pāris vagas kartupeļu un viena govs. “Toreiz man likās, ka darbu ir tik daudz un ir tik grūti!” sieviete pasmaida. Turklāt svētdienās, pēc vecmammas norādījumiem, nekad nestrādāja.
Tagad Inese kopā ar vīru audzē kartupeļus vairāk nekā divu hektāru platībā, apkopj vairākas siltumnīcas ar dārzeņiem, garas zemeņu rindas un vēl lielu sakņu dārzu. Abi strādā katru dienu no agra rīta līdz vēlam vakaram, gan audzējot un novācot ražu, gan realizējot izaudzēto produkciju. Un pēc tam vēl paspēj sakopt māju, nopļaut mauriņu un izravēt skaisto puķu dārzu. Diena dzen dienu, darbs darbu - tāds pamatīgs skrējiens, kas, protams, atsaucas uz veselību: te mugura sāp, te – galva, stresa līmenis tik augsts, ka asaras sprāgst no acīm par katru nieku.
Taču laiku kopējām maltītēm un svētkiem šajā ģimenē vienmēr atrod. Tas ir kā likums – ja mamma sauc pusdienās, palīgos atbraukušie bērni un mazbērni atstāj savus darbus kaut pusratā un sēžas pie galda, kur ne vien paēd, bet vēl stundu pavada pie kafijas tases, apspriežot ikdienas gaitas un pārdzīvojumus.

Attiecas uz dažādām jomām
“Slow-living” filozofija māca veltīt vairāk laika lietām, kas mums dzīvē ir vissvarīgākās, interneta vietnē “Calmmoment.com” skaidro pētījuma “In Praise of Slowness: Challenging the Cult of Speed” (“Slavinot lēnīgumu: izaicinājums steigas kultam” – no angļu val.) autori. Kad definējam, kas ir pats svarīgākais mūsu labklājībai, un atsakāmies no visa, kas tam neatbilst, dzīve kļūst bagātāka, lai gan citiem varbūt tā nešķiet.
Mierīgas dzīves filozofija attiecas uz dažādām dzīves jomām, ne tikai darbu. Tā attiecas uz laiku, ko pavadām kopā ar ģimeni: iedzer siltu tēju, cel galdā iemīļotākos našķus un izbaudi vakaru sveču gaismā! Ieteicams vairāk domāt par apģērbu, ko velkam mugurā, un iegādāties lietas, kas būs vajadzīgas vairāk par pāris reizēm. Ceļojot labāk izvēlies vietas, kas tiešām šķiet interesantas, un pavadi tur tik daudz laika, cik pašam gribas, nevis skrien pakaļ ieteikumiem tūrisma ceļvežos!
Būtiska mierīgas dzīves filozofijas sastāvdaļa ir “slow-food” jeb pašu nesteidzīgi pagatavots ēdiens kā pretstats ātrās ēdināšanas restorāniem un paradumam kaut ko steigā apēst pa ceļam no punkta A uz punktu B. Cepeši un ragū piepilda telpas ar patīkamu smaržu, mājās radot omulīgu atmosfēru. Uzsvars tiek likts uz vietējiem pārtikas produktiem, ko neved tūkstošiem kilometru tālu. Būtiski, lai tie, novākti no lauka, pēc iespējas drīzāk nonāk uz galda.
Turklāt pagatavoto ēdienu vajag izbaudīt nesteidzīgi, izbaudot krāsas, garšas un šķīvī esošo produktu struktūru, noliekot malā mobilo tālruni un izslēdzot televizoru. Nesteidzīga maltīte uzlabo garastāvokli, smadzeņu darbību un atstāj pozitīvu ietekmi uz ķermeņa apmēriem.

Pietiek ar mazumiņu
Arī vegāns Māris Slanārs savulaik dzīvoja Rīgā. Strādāja savā darbnīcā, kopā ar sievu audzināja divas meitas, bet, mitinoties dzīvoklī, visu laiku iekšā urdīja nemiers. Likās, ka ir par šauru. Izdomāja – vajag māju. Strādāja vēl vairāk, sapelnīja nepieciešamo naudas daudzumu un tika pie kārotā. Taču atkal kaut kas nelikās līdz galam labi. Secināja, ka nav jēgas dzīties pēc kaudzēm naudas, lai pēc tam to visu tik un tā iztērētu, turklāt – daļu veselības sakārtošanai. Labāk samazināt vajadzības, strādāt mazāk un dzīvot lēnām, saskaņā ar sevi, saskaņā ar dabu.
“Ja saproti, ka tev to īsti nevajag, atkāpties no savām iepriekš radītajām iecerēm ir ļoti labi. Tas ir tāpat kā uzņēmējdarbībā: jo ātrāk pārtrauc biznesu, kas nes zaudējumus, jo mazāki zaudējumi. Kad apstājies, tad apstājies. Un labi, ka apstājies tagad!” viņš dalās savā filozofijā. Beidzot ļaujoties dzīves plūdumam, Māris nopirka īpašumu Pāvilostā, kur uzbūvēja no elektrības ražotājiem un citu komunikāciju pakalpojumu sniedzējiem brīvu saimniecību.
Dzīvojamajā mājā pie sienas novietots zāģis un cirvis. Šķiet, tie vairāk ir dekoratīvi elementi, taču – nekā. “Reiz man radās interese, vai cilvēks, kas nav visu mūžu trenējies, var sagādāt sev mežā malku. Izrādās – mēneša laikā varu sagādāt kurināmo visam gadam, izmantojot tikai rokas darbarīkus,” Māris stāsta. Tomēr ar šo eksperimentu arī malkas vākšana mežā beigusies. Tā vietā viņš kurināmo iegādājas no ražotājiem. “Bet manī ir apziņa, kas dod papildu drošības izjūtu – vajadzības gadījumā varu sev sacirst malku. Pretējā gadījumā būtu bailes: kas notiks, ja pēkšņi nokļūšu vidē, kur pašam ar cirvi jāiet uz mežu? Tāpat zinu, ka māju varu uzcelt. Nav svarīgi – man to vajag vai ne. Galvenais ir apziņa, ka tu vari!”
Uzturā Māris lieto tikai augu valsts produktus. No ēdienkartes izslēdzis gaļu, olas, pienu. Atteikšanās notika pakāpeniski un dabiski vēl pirms pārcelšanās uz mazpilsētu – jau kopš 16 gadu vecuma, kad mācījās vakarskolā un dzīvoja pie tantes, kura uz virtuves galda mēdza šķērēt aknas un nieres mājdzīvniekiem. “Laulības dzīvē arī mana draudzene nebija veģetāriete. Gaļu principā ēda, tikai nedarīja to demonstratīvi, mājās nedauzīja steikus. Pusi laika ēst gatavoju sev pats, citādi vai nu nebiju paēdis, vai man bija jāēd neveselīgs ēdiens, piemēram, tikai kartupeļi katru dienu,” viņš stāsta.
Tagad viņš pārtiek no sezonas dārzeņiem, ogām, augļiem, riekstiem, graudaugiem, taču sava dārziņa nav. Bieži vien izejvielas ēdiena pagatavošanai atrod dabā. Gardi salāti un plātsmaizes top no balandām, jaunajām bērzu lapiņām, pienenēm, nātrēm un daudz kā cita. Arī tas samazina dzīvošanai nepieciešamo līdzekļu daudzumu, mākslīgo piedevu uzņemšanu organismā un līdz ar to uzlabo veselības stāvokli. Tā vietā, lai strādātu no agra rīta līdz vēlam vakaram, Māris ļoti daudz laika pavada kopā ar dēlu, kuru patlaban audzina viens.

Uzziņai
Stresa izraisītas veselības problēmas: augsts asinsspiediens, sirds slimības, galvassāpes, kuņģa darbības traucējumi, diabēts, aptaukošanās, depresija, trauksme, ādas problēmas, piemēram, akne un ekzēma, menstruālās problēmas, caureja, aizcietējums, aizmāršība, seksuālās dzīves problēmas, stīvums kaklā, nogurums, miega traucējumi, alkohola vai narkotiku lietošana, lai relaksētos.
Avots: “Medlineplus.gov”

Ieteikumi iesācējiem

Sāc dienu pareizi! No rīta pavadi dažas minūtes tieši tā, kā vēlies. Velti laiku sev: palasi grāmatu, kas tev patīk, ieraksti dienasgrāmatā pārdomas vai vienkārši pasēdi klusumā, malkojot tasi tējas.
Digitālais padomdevējs. Ekrānos pavadīto laiku daudzi izvēlas nogriezt kā ar nazi, taču atbrīvoties no digitālajām ierīcēm pavisam nav nepieciešams. Tā vietā centies izmantot tehnoloģijas gudri un pārdomāti. Telefonā atstāj tikai tās aplikācijas, ko tiešām izmanto, bet atbrīvojies no laika zagļiem.
Pavadi laiku dabā! Laukā pavadītais laiks uzlabo veselību. Nav nozīmes, ko tieši dari – vari doties pastaigā, rosīties dārzā, braukt uz jūru –, svarīgi dot sev laiku ievērot dabas skaistumu un pārmaiņas.
Dod sev laiku! Mums ir paradums regulāri skatīties pulkstenī. Bet pacenties izbaudīt jebkuru dienas brīdi, pat došanos uz darbu lielā steigā. Lietas prasa tik laika, cik tās prasa, – ja to pieņemsi, tas būs liels solis uz priekšu.
Iztīri māju! Pārkārto savu dzīves vidi, ziedo vai izmet visas tās lietas, ko vairs nelieto vai esi nolicis ar domu “ja nu kādreiz vajadzēs” vai kuras nedara tevi laimīgu.
Iemācies pateikt “nē”! Mēs mēdzam apmeklēt pasākumus un iesaistīties aktivitātēs, ko patiesībā negribam. Iemācies atteikt un labāk pavadi laiku, darot to, kas tev sagādā prieku.
Izklaidē sevi! Televīzijas raidījumus vai filmas skaties vienu dienu nedēļā. Tā vietā, lai meklētu ierīces, kas tevi izklaidē, izvēlies rīkoties pats – spēlē galda spēles, lasi labu grāmatu, nodarbojies ar rokdarbiem un kārumu pagatavošanu.
Izvēlies mierīgu izbraucienu! Neizstrādā pārāk daudz plānu brīvdienām un ļauj sev atpūsties. Atklāj vietas, kas patīk apkaimes iedzīvotājiem, pakavējies pie pusdienu galda, pavadot laiku mierīgās sarunās, vai sēdi pludmalē līdz pat saulrietam. Ceļo bez laika grafika, cikos kur jānokļūst, bet ar domu iegūt jaunu pieredzi.
Atstāj savu brīvo laiku brīvu! Ja aizņemtajā plānotajā pēkšņi parādījusies brīva pēcpusdiena, necenties to uzreiz aizpildīt. Atstāj to brīvu un skaties, kas notiks! Ļauj laikam aizpildīties dabiski, un beigās par to būsi sajūsmā.
Avots: “Calmmoment.com”

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Dzīvo lēnām!

Kategorijas