Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kā norit skrējiens pēc 20 000 eiro?

Ilze Vanaga

2020. gada 16. oktobris 00:00

28
Kā norit skrējiens pēc 20 000 eiro?

Šobrīd Gulbenes novadā norisinās pirmais mēģinājums ieviest sabiedrībā balstītas budžetēšanas mehānismu. Ideja ir patiesi atbalstāma, tomēr vēl tāls ceļš ir ejams, lai šis mehānisms atbilstu līdzdalības budžetēšanas principiem un vērtībām.
Vērtējot iesniegtās idejas, ir neviltots prieks par īstām vietējo kopienu iniciatīvām. Tomēr kā skabarga acī duras idejas, kas ir vietējās pagasta pārvaldes vai pašvaldības iestāžu bīdītas kā piešprice vienmēr par īsu esošajam budžetam. Tomēr - šī skabarga novada mērogā izgaismo pabērna lomā esošās infrastruktūras jomas, kā arī atgādina par faktu, ka esam tik, cik esam. Proti, nereti mazā kopienā vietējais pagasta darbinieks ir arī vietējais kopienas līderis un, protams, viņa iniciatīvas bieži vien iet roku rokā ar pagasta stratēģisko redzējumu.
Sabiedrības informētākā un aktīvākā daļa savu balsojumu ir veikusi vai arī veiks, balstoties uz saviem neatkarīgiem spriedumiem un interesēm. Tomēr balsojumu veidos arī vienaldzīgie paraksti, kuri īsti nezina, par ko parakstās un kāda ir viņu daļa notiekošajā. Dažādas ir prakses sabiedrības iesaistei un informēšanai sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju grupās, piemēram, sociālās aprūpes centros. Kāds no tiem veic skaidrojošo darbu un nodrošina demokrātisku balsošanas procesu, kāds piekopj labo vecāku principu un lēmumu izdara bērna vietā, neatstājot iespēju balsošanas anketā ierakstīt pašam savu projekta nosaukumu.
Pagaidām nav arī īsti skaidras ierasto novada spēlētāju lomas šajā procesā. Visnesaprotamākajā lomā, iespējams, ir pagastu pārvaldes, it īpaši tās, kurās iesniegts vairāk nekā viens projekts. Patiešām - kāda ir pagasta pārvaldes funkcija šajā procesā - vienkāršs informētājs, kurš vienreiz dzīvē izvēli atstāj parastā mirstīgā ziņā, vai arī vienas iniciatīvas lobētājs, lai “izsistu” sev tīkamo projektu? Izvēloties otrā varianta taktiku zūd objektīvās informācija pieejamība un līdz ar to pagastu iedzīvotāju iespēja izvērtēt, saskatīt un pieņemt pašiem lēmumu. Arī šī, lai neliela, tomēr ir iespēja aicināt cilvēkus uz spriestspējīgu rīcību. Un šādi cilvēki taču mums ir vajadzīgi visam novadam.
Ļoti ceru, ka Gulbenes novada pašvaldība iesaistīs sabiedrību paša līdzdalības budžetēšanas procesa vērtēšanā. Jo leģendāru pieredzes stāstu un “Mērnieku laiku” cienīgu kuriozu aizvešana līdz konkursa organizatoram atklās jomas, ko pilnveidot, lai nākotnē mēs būtu tuvāk tam, ko sauc par līdzdalības budžetēšanu. Un, protams, pēc uzvarētāju sumināšanas secinājumu būs vēl gana daudz.
Novēlu, lai Gulbenes novadā līdzdalības budžetēšana ar laiku izaug par procesu, kas ir brīvs no vietējo ķēniņu lobija un “izsišanas” taktikas, nekalpo par ielāpu bēdīgajam budžetam, kā arī ir patiesā sabiedrības iniciatīvā balstīts.