Dzirkstele.lv ARHĪVS

Jāņa Brektes ģimene piedāvā mākslinieka izcilos akvareļus

Diāna Odumiņa

2020. gada 20. oktobris 00:00

873
Jāņa Brektes ģimene piedāvā mākslinieka izcilos akvareļus

Jāņa Brektes (1920.15.08. -1987.27.12.) akvareļos Vecrīga un Lizums elpo un iegūst virtuālās realitātes veidolu. Tādas ir J.Brektes gleznas, kuras šobrīd skatāmas Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejā. Izstāde apmeklētājiem būs atvērta līdz pat decembra vidum.
Mākslinieka meita Ilona kopā ar dzīvesbiedru Viktoru paši ir iniciējuši šo izstādi, paši no sava privātā arhīva ir atlasījuši Gulbenē rādāmos J.Brektes darbus un paši arī izkārtojuši gleznas muzeja telpās.
Izstāde, kura noteikti ir jāredz visiem, kuriem tuva ir māksla un jo sevišķi akvarelis – tā par šo ekspozīciju “Dzirkstelei” saka Gulbenes māksliniece Rudīte Liepiņa. “Akvarelī svarīgi ir notvert mirkli, nesagandēt to. Tur ir vajadzīgs talants, meistarība. Tā ir slapjā tehnika, pludinājums. Ne visi mākslinieki var strādāt šajā tehnikā, ja roka ir smagnējāka. Citās tehnikās ir vieglāk strādāt,” skaidro R.Liepiņa.

Mīļotās Hellas portrets kā klātbūtne
Viktors “Dzirkstelei” stāsta – izstādes iekārtošanā abi ar sievu strādājuši divas dienas. Drīzumā viņi veidos vēl otru J.Brektem veltītu izstādi Madonā. “Tur būs citas gleznas,” stāsta Viktors.
17.oktobrī notika svinīgs pasākums muzejā Gulbenē, kurā sakarā ar pandēmiju lielākoties piedalījās Ilonas un Viktora draugi no Rīgas un Lizuma. Pie klavierēm muzicēja un īpašu atmosfēru radīja lizumnietis Kristers Briedis. Pasākuma dalībnieki brīžiem lietoja sejas aizsegus, kā tas šobrīd pienākas publiskos pasākumos, centās arī ievērot divu metru distanci. Tomēr bija situācijas, kad maskas tika noņemtas, lai labāk varētu uzturēt sarunu un arī iemalkot vīnu, kā jau tas parasti notiek izstāžu atklāšanas reizēs muzejā.
Muzeja direktore Valda Vorza, atklājot pasākumu, saka, ka šis ir īpašs gads Gulbenes novadam. Ir 100 gadu, kopš pasaulē nācis izcilais novadnieks J.Brekte. Mākslinieka meitu Ilonu aizkustināja lizumniešu sarūpētais apsveikums. Pagasta drāmas kolektīva aktieris Aigars Ozoliņš nolasīja vēstuli, kuru J.Brekte 1949.gadā no Lizuma rakstījis savai mīļotajai Hellai, Ilonas mammai. Zīmīgi, ka izstādē vienā no J.Brektes gleznām ir Hella (1951.gadā gleznots portrets). “Viņa noraugās uz visu,” “Dzirkstelei” saka Ilona, kura tēva mākslai veltīto izstādi ir iekārtojusi tā, lai tur būtu redzama viņa vispusība glezniecībā (klusā daba, ainavas) un dzīvē, viņa darba process (skices) un viņa dzīves lielākās mīlestības: Hella, margrietiņas, sila zvani, rudens āboli un Vecrīga, arī Brīvības iela. Skicēs redzams, kā mākslinieks ir strādājis. “Viņam visu laiku domas darbojās. Vērošana. Viņu interesēja industriālie darbi. Viņš daudz ceļoja. Es gribēju, lai saprot - nav vienkārši tā, ka ņem un uzglezno. Tas ir ilgstošs process. Tā ir vērošana, pārdomas. Mākslinieks varēja pamosties naktī trijos un pierakstīt kādu savu ideju. Tā tapa, piemēram, sarkanās jahtas skice. Vai atkal - viņš nopērk ģitāru un domā, kā to uzgleznot,” atklāj Ilona.    

Novadā turpina gleznot akvareļus
Lizumniete Vaira Briede “Dzirkstelei” stāsta – pagastā bija paredzēti vairāki notikumi sakarā ar J.Brektes simtgadi, taču plānus izjaukusi pandēmija. Bērni un jaunieši rosināti gleznot akvareļa tehnikā, darbu iesūtīšanas termiņš Gulbenes mākslas skolā ir 30.oktobris. Skolas direktore Sandra Dikmane “Dzirkstelei” teic – piedalīties ir aicināti ne tikai mākslas skolas, bet arī vispārizglītojošo skolu audzēkņi. “Konkursa noslēgums ir paredzēts 27.novembrī Lizumā,” viņa piebilst.
V.Briede slavēja Ilonas un viņas vīra Viktora ieguldījumu, saglabājot J.Brektes dzimtās “Sauliešu” mājas Lizumā kā mākslinieka darbu izstāžu telpu un kā mākslas darbnīcu. V.Briede, stāstot par “Sauliešiem”, acu priekšā redz J.Brektes portretu, lielo istabu, kur ir jūtams dzimtas spēks. Viņa saka – ir svarīgi saprast, ka viņš ir cēlies no ģimenes, kurā līdz tam nebija mākslinieku.
Velēnas draudzes skolā klasesbiedri novērtējuši Jāņa dotumus. Viņš labi zīmējis jau bērnībā. “Talantīgu cilvēku laukos ir daudz, bet vai daudz tādu, kuri gatavi visu mūžu veltīt mākslai? Viņš piepildīja savu sapni!” saka V.Briede. Mākslinieku atbalstījis tēva brālis. Tā sācies J.Brektes Rīgas periods, tomēr Lizumā arvien viņš dzīvojis vasarās. Tāpēc mākslinieka dzīvē un gleznās ir gan Rīga, gan Lizums. Turklāt J.Brekte labprāt pamācījis citus, kurus interesēja gleznošana akvareļa tehnikā. Starp tādiem Lizuma talantiem ir Varaidotis Galviņš, Jānis Kungs, Dainis Lapiņš. “Ja J.Brekte redzēja cilvēkā talantu, viņš centās viņu atbalstīt,” saka V.Briede.

Mākslinieks – leģenda un cilvēks
Lizumnieši, kuri personīgi ir pazinuši mākslinieku, stāsta, cik patīkams sarunbiedrs viņš ir bijis. Mēdzis gleznot pie Gaujas un aprunājies ar katru, kurš pienācis pārmīt kādu vārdu. Vietējie zina, ka J.Brektem mīļākais gadalaiks bijis rudens. Viņu sajūsminājusi daba, un katrā zemes stūrītī mākslinieks ir saskatījis skaistumu.
Arī meita Ilona, kura kopā ar vīru Viktoru tagad ir pilntiesīgi lizumnieši, “Dzirkstelei” teic – J.Brektem “Sauliešu” mājas visu dzīvi ir bijusi īpaša vieta - vieta, kurā viņš palaikam atgriezies un gleznojis.  
Bijušais Lizuma vidusskolas skolotājs Jāzeps Odumiņš “Dzirkstelei” stāsta, ka atceras savas sarunas ar mākslinieku, kuru interesējis arī sports. J.Brekte pat uzdāvinājis skolai savu lodi. Meita Ilona apstiprina – tētis jaunībā bijis labs lodes grūdējs, arī riteņbraucējs. Lizumā viņam māju tuvumā bijis pat izveidots speciāls laukums sporta nodarbībām. Tēvam velosipēds bijis svarīgs visu mūžu. Ilona atceras – tētis mēdzis uzsiet krāsu kasti velosipēda aizmugurē, meitu, vēl pavisam maziņu, uzsēdinājis uz spilvena divritenim priekšpusē un abi devušies dabā jeb, kā paši teica – studijās. Tā nemanot Ilona burtiski uzsūca sevī mākslu, un viņas nākotnes ceļš bija skaidrs un pats par sevi saprotams. Ilona ienāca un palika mākslas pasaulē bez uzspiešanas. Tāpat viņa un vīrs Viktors ir izturējušies pret saviem bērniem Patrīciju un Kristianu, kuri arī ir mākslinieki. Kristians turklāt – arī Mākslas akadēmijas profesors. Bērni ir mantojuši vectēva mākslinieka gēnu un arī viņam raksturīgo interesi par dzīvi. “Viņiem ir savas idejas. Viņi visu laiku skrien. Patrīcijai ir sava mākslas studija Siguldā. Kristians pašlaik ir uz kruķiem, jo cieta autoavārijā, bet viņš skrien ar visiem kruķiem un dara,” saka Ilona.  


Uzziņai


Mākslinieka dinastija
◆ Jānis Brekte (100 gadu) – profesionāls mākslinieks (Mākslas akadēmijā mācījies pie Leo Svempa, Kārļa Miesnieka), strādājis pamatā akvareļa tehnikā, retāk eļļas tehnikā. Dzīves laikā radījis vairākus tūkstošus akvareļu, tāpēc ir uzskatāms par vienu no ražīgākajiem sava laika akvarelistiem. Atdusas Lizumā Sila kapos.
◆ J.Brektes dzīvesbiedre – Hella Brekte (1917.23.03.-2002.30.08.).
◆ Ilona Brekte (1952.14.02.) - meita Jānim un Hellai Brektēm. Profesionāla māksliniece. Tāpat kā tēvs pievērsusies galvenokārt akvareļglezniecībai. Raksturīgi paliela formāta darbi, kam piemīt dekorativitāte, atklāsme, tehniska veiklība. Daudz glezno puķes.
◆ Viktors Namajunas – I.Brektes vīrs.
Profesionāls mākslinieks.
◆ Kristians Brekte (1981.25.05.) - I.Brektes un V.Namajunas dēls. Profesionāls mākslinieks, Mākslas akadēmijas profesors. Ir viens no Latvijā ievērojamākajiem postmodernisma pārstāvjiem mūsdienās. Viņa specializācija – scenogrāfija. Ir sava mājaslapa –
http://kristiansbrekte.lv.
◆ Patrīcija Brekte (1981.25.05.) - K.Brektes dvīņumāsa. Profesionāla māksliniece. Kopā ar dzīvesbiedru Ksavjēru no Francijas izveidojusi mākslinieku māju “Peahen Residence” (“Pāva rezidence” – no angļu val.) Siguldā. Viņas galvenā izteiksmes forma ir grafikas tehnika sietspiedē.
Apkopota publiski pieejamā informācija- Teksts un foto:
Diāna Odumiņa