Dzirkstele.lv ARHĪVS

Piedzīvo, kad datorspēles pārvēršas īstenībā

Piedzīvo, kad datorspēles pārvēršas īstenībā

Orientēšanās sports, Jaunsardzē gūta pieredze un nemitīga fiziskā slodze – šie ir atslēgas vārdi, kas raksturo jaunieša Jāņa Šķirpāna (18) ikdienu. Viņš ir priecīgs, ka tuvojas noslēgumam viņa mācību laiks vidusskolā. “Man būs iespēja beidzot mācīties to, kas visvairāk patīk,” saka jaunietis, kas savu nākotnes izaugsmi saredz militārajā jomā.

Starp arhitektu un topošo prezidentu
Jānis mācās Gulbenes novada vidusskolas 12. klasē un neslēpj, ka mazliet jau ir žēl, ka skolai vairs nav ģimnāzijas statusa. “Atceros, gribējām jau celt protestus, kad uzzinājām, ka vairs nebūs ģimnāzijas, jo liela daļa no mums tur mācījās, arī es, tādēļ, lai uz atestāta būtu vārds “ģimnāzija”,” pauž jaunietis.
Tomēr mācības ikdienā tiek turpinātas ar centību un atbildību un bieži mājasdarbi tiek pildīti līdz pusnaktij, jo kā jebkuram absolventam arī Jānim jādomā, ko dzīvē tālāk darīt. Klasē vienaudžiem pavīd dažādi sapņi un arī viedoklis, ka ne vienmēr jāmācās uz “desmitnieku”, lai dzīvē tālu tiktu.
“Lielākā daļa manu klasesbiedru vēl nezina, ko darīs nākotnē, bet mums ir viens daudzsološs arhitekts un otrs pat grib kļūt par prezidentu. Ir tā, ka reizēm varam dzirdēt - ja slikti mācīsies, dzīvē neko nesasniegsi. Es tam nepiekrītu, jo bieži tie, kas saņēmuši zemākās atzīmes, dzīvē tiek tālāk uz priekšu,” uzskata topošais absolvents.
Viņš pats vēl konkrētu lēmumu nav pieņēmis, lai arī zina, ka nākotnē karjeru grib veidot militārajā jomā. Pirmie nopietnākie soļi sperti - šajā vasarā Jānis iestājās Zemessardzē un apguva zemesargam nepieciešamās pamatiemaņas īpašā nometnē trīs nedēļu garumā. Iespējams, līdz šim lēmumam viņu ir aizvedusi gandrīz septiņus gadus ilgā darbošanās Jaunsardzē un interese par orientēšanās sportu.  

Mežā apmaldīties ir grūti
Orientēšanās sporta veids Jāni saista jau kopš bērnības. Ja vien būtu vairāk brīvā laika, viņš piedalītos aktīvi arī šobrīd. “Orientēšanās ir tāds sporta veids, kurā nevajag ātras kājas, bet nepārtraukti ir jādomā līdzi tam, ko dari. Startā saņem karti, tev ir jāskrien un jāatrod kontrolpunkti, kuros jāatzīmējas ar speciālām elektroniskām iekārtām. Visgrūtāk orientēties ir purvos un dziļos mežos, kuros nav ne stigu, ne taciņu. Tādās vietās jāorientējas pēc reljefa jeb pauguriem un ieplakām,” stāsta jaunietis.
Viņš caur orientēšanās sportu iemācījies, ka patiesībā mežā ir samērā grūti apmaldīties. Daudz iemācījusi viņam skolotāja Sarmīte Gobiņa. Otrs Jāņa vaļasprieks ir bijusi aktīva darbošanās Gulbenes jaunsargu vienībā pie Lāsmas Gabdulļinas. Šobrīd viņš turpina darboties kā instruktora palīgs.
“Jaunsardzi cenšos apmeklēt, cik bieži vien varu, tur var iegūt ļoti daudz, piemēram, jaunus draugus, disciplīnu, iemaņas, kā lietot šaujamieroci, kā arī ir iespēja veikt fiziskos vingrinājumus. Tas ir ļoti jautri un lietderīgi pavadīts brīvais laiks. Iesaku visiem to izmēģināt!” saka Jānis.

Pārvarēt aukstu upi
Daudziem jauniešiem kā turpinājums Jaunsardzei ir iestāšanās Zemessardzē. Jānis atzīst, ka pirmie iespaidi pēc vasarā izietās zemessargu pamatapmācību nometnes ir ļoti labi. Tādā veidā viņš pievienojies Gulbenes 25. kājnieku bataljona pulkam. Tās bija gandrīz divdesmit dienas - citreiz vieglas, citreiz ļoti smagas, citreiz īsas un arī garas, bet pāri visam – vērtīgākās dienas viņa dzīvē līdz šim. Jānis nepiekrīt, ka dzīvē visiem izaicinājumiem ir jāsaka – jā, jo viss tomēr ir rūpīgi jāizvērtē. Šo lēmumu viņš nenožēlo.  
“Esmu ieguvis vēl vairāk draugu un saticis sen neredzētus draugus. Visi tur ir ļoti izpalīdzīgi un atsaucīgi. Tad, kad nezini, kā kaut ko paveikt, tev vienmēr tiek paskaidrots. Mēs tur bijām dažāda vecuma pārstāvji – no 18 līdz pat 44 gadu vecumam. Iesaku ikvienam izmēģināt, kā tas ir, kad datorspēle pārvēršas dzīvē; kad balsi esi nobļāvis tik stipri, ka nevari parunāt; kad kājas sāp, bet zini, ka tev ir jāiet un jādara. Cēlāmies jau sešos no rīta, sākām sportot, apguvām teoriju un tad to visu praktiski. Nebija dienas, kad nebūtu bijusi fiziskā slodze. Visvairāk prātā ir palikusi aukstā upe, pa kuru bija jālien, imitējot kaujas situāciju. Ļoti interesanti bija nakšņot mežā zem pončo,” stāsta Jānis. Viņam no vasarā piedzīvotās pamatapmācības nometnes palikusi atziņa, kas mācīta – ja tu kaut ko nevari, tad atceries, ka vari izdarīt vēl 30 procentus.

Attālinātā mācīšanās nebiedē
12.klasēm pēc rudens brīvlaika paredzēta vēl viena nedēļa, kad būs jāmācās attālināti. Par šādu mācīšanās veidu Jānis saka, ka lielākajās klasēs tas pat ir labi, jo ir iespēja ātrāk izdarīt to, ko parasti skolā stāsta un māca 80 minūtes.
“Mācoties attālināti, tev tiek iedots uzdevums un tu pats ar to tiec galā, un tas notiek daudzreiz ātrāk nekā skolā. Pārbaudes darbi arī nemainās, tie ir tādi paši gan klātienē, gan attālinātajā režīmā. Vēl viens pluss, ka no rītiem nav jāceļas tik agri. Katrs var savā laikā celties un savā tempā strādāt,” uzskata Jānis.

Par Jāni
◆ Dzimtā vieta: Stradu pagasts.
◆ Izglītība: Stāķu pamatskola līdz 8.klasei, Gulbenes novada valsts ģimnāzija, šobrīd topošais absolvents Gulbenes novada vidusskolā.
◆ Vaļasprieks: aktīvi darbojas orientēšanās sportā, Jaunsardzē un Zemessardzē.

◆ Ko par Jāni saka Gulbenes jaunsargu vienības instruktore Lāsma Gabdulļina:
- Jānis ir ļoti pozitīvs, atsaucīgs un aktīvs jaunietis, apveltīts ar azartiskumu un labu humoru. Kā instruktora palīgs viņš vienmēr ir gatavs brīvprātīgi palīdzēt un organizēt nodarbības, piemēram, piedalījās Lejasciema sporta svētku organizēšanā. Daudz palīdzējis man veidot arī citiem jauniešiem mācības. Jānis Jaunsardzē darbojas jau septiņus gadus. Pa šo laiku viņš ir piedalījies daudzās sporta sacensībās, aizstāvējis gan novada, gan arī Latvijas jaunsargu komandas vārdu. Viņš vairākkārt piedalījies Baltijas karavīru spēlēs un uzrādījis labus rezultātus gan šaušanā, gan orientēšanās sportā, gan lauka kaujas iemaņās.
Nupat 3.oktobrī Jānis piedalījās orientēšanās sacensībās “Vējiņu kauss” Vidzemes jaunsargu komandā un individuāli V18 grupā izcīnīja 2.vietu. Sacensībās piedalījās visas Latvijas jaunsargi. Vidzemi šogad pārstāvēja 34 jaunsargi no Gulbenes, Smiltenes un Valmieras. Pats Jānis atzīst, ka septiņu gadu laikā izcīnīto un mājās atnesto medaļu svars jau mērāms vairākos kilogramos.