Dzirkstele.lv ARHĪVS

Aizvadīta ļoti laba sezona

Inita Savicka

2020. gada 20. oktobris 00:00

796
Aizvadīta ļoti laba sezona

Motokrosists Varis Krastiņš no Gulbenes, piedaloties “Zelta mopēdā”, šajā sezonā var lepoties ar bagātīgu kausu klāstu. “Zelta mopēda” 2A klasē viņš kopvērtējumā izcīnīja otro vietu.
“Man svarīgi ne tikai piedalīties motokrosā, bet arī izcīnīt vietu. Es nevēlos braukt “pa beigām”. Ir citi, kas grib tikai pavizināties, bet man tā nav – ja braucu, taisu mopēdu, ieguldu naudu, tad gribu redzēt arī rezultātu! Ir braucēji, kuriem mērķis ir pirmais desmitnieks, citiem – pirmais sešnieks, mans mērķis – jo augstāk, jo labāk. Kurš gan zaldāts negrib būt ģenerālis! Tāpat ir arī ar sportistiem. Man nav pašmērķis tikai un vienīgi pirmā vieta, bet, ja esmu sacensībās un ja varu, tad cīnos,” saka Varis.

Āķis lūpā
Interese par motoriem un mopēdiem Varim ir jau kopš bērnības. “Man skola neeksistēja. Sēdēju matemātikas stundā un domāju par to, kā ātrāk tikt mājās, lai skrūvētu motoru. Tik, cik stundā dzirdēju, tik arī bija,” atminas Varis.
Pirmajās sacensībās viņš piedalījās 14 gadu vecumā 1976.gadā. “Toreiz paši numurus ar otu uzkrāsojām un braucām. Pirmajās sacensībās izcīnīju otro vietu, un āķis bija lūpā. Ar to arī viss sākās. Pirms armijas braucu intensīvi. Pēc armijas ilgu liku mieru motosportam, bet tagad atkal esmu atsācis,” stāsta Varis.  
Viņš uzsver, ka “vainīgs” pie tā, ka viņš ir atgriezis motosportā, esot netālu dzīvojošais Jānis Ceriņš, kurš aicinājis viņu piedalīties “Zelta mopēdā”. 2018. un 2019.gadā Varis “Zelta mopēdā” brauca epizodiski, kad sanācis laiks un iespēja. Savukārt šogad “Zelta mopēda” sezona viņam izvērtās ļoti labvēlīga – ir nopelnīts bagāts klāsts ar medaļām un kausiem. “Arī mans dēls, kuram ir 19 gadi, brauc “Zelta mopēdā” - šajā sezonā viņam ir ceturtā vieta, tas ir ļoti labi. Turpināsim braukt arī nākamsezon. Motokross – tā ir kā slimība. Tiek gaidītas katras sacensības! Ir plāni arī uz nākamo sezonu. Pa ziemu mopēdi tiks taisīti. Mēs no retro klases, no zemākās klases, tagad esam ielikti pie sporta mopēdiem, un tur ir cits līmenis, citi ātrumi. Šis vaļasprieks nav lēts. Jā, retro klasē nav īpaši jāiegulda, bet, ja gribi braukt augstākā līmenī, tad gan,” stāsta Varis.

Nākamā sezona nebūs viegla
Varim joprojām atmiņā 70.gadu laiks, jo tad sacensībās bija piedalīties krietni vieglāk. “Bija nepieciešama ārsta un vecāku atļauju. Un viss - brauc! Tagad birokrātija lielāka - ārsta atļaujas, federācijā jāņem licence, apdrošināšana, reģistrēšanās, dalības maksa,” stāsta Varis.
Sacensībās viņam nekad nav nācies izstāties no trases, lai gan likstas reizēm ir piemeklējušas. “Šajā sezonā, kad pirmais posms notika Staru mototrasē, līdz finišam bija palikuši 200 metri, kad radās motora defekts. Nebija variantu – es no mopēda nost un skriešus uz finišu. Biju iekrājis tik lielu laika rezervi, ka mani neviens nepanāca, un izcīnīju pirmo vietu,” stāsta Varis.
Viņam spilgti atmiņā senas sacensības 1977.gadā Lubānā, kad ar tukšu riepu arī izdevās izcīnīt pirmo vietu.
 
Viņa iecienītākā trase ir Vecumniekos. “Tā pilnībā atbilst “Zelta mopēdam”. Tur es braucu ar prieku. Trase Saldū ir sarežģīta. Vissliktākā trase ir Apē, jo tā ir domāta rūdītiem sportistiem. “Zelta mopēdam” atbilst tādas trases, kur ir dabisks reljefs, teiksim - pļava, kalniņi, grāvis. Kā manā jaunībā. Tagad visi esam iedzīti “sintētiskajās trasēs”, kur brauc visi lielie “moči”: vieni tramplīni, viss izārdīts. “Zelta mopēdi” nevar izpausties. Ar tādu mopēdu, kā man, kas nav īsti sporta mopēds,  nevar taisīt trikus gaisā, tad mopēdam jābūt speciāli sagatavotam tramplīniem. Ir tādi braucēji, kas ir pārgalvīgi trasē. Tā nevajag,” uzsver Varis.
Šo gadu laikā viņš novērojis, ka “Zelta mopēds” ir ļoti iecienīts. “Tie, kas tajā apritē ir, velk līdzi jaunos. Nākamā sezona nebūs viegla, jo ir parādījušies divi nopietni spēlētāji. Pēkšņi uzpeldējuši.  Sezona noteikti nebūs viegla,” prognozē Varis.