HIV - hroniska slimība kā jebkura cita

2020. gada 20. oktobris 00:00

112

Gribu sākt ar savu pieredzes stāstu par sarunām ar maniem draugiem, radiem, paziņām, ko viņi zina par cilvēka imūndeficīta vīrusu (HIV). Nesen man laimējās noklausīties sešu stundu izglītojošu un patiešām vērtīgu lekciju par HIV un par inficēto cilvēku atbalstu. Pat saņēmu sertifikātu, kuru parakstījuši: HIV pacientu atbalsta biedrības “AGIHAS” valdes priekšsēdētājs Andris Veiķenieks un uz sabiedrības izglītošanu vērstās biedrības “Baltijas HIV asociācija” valdes priekšsēdētāja Inga Upmace. Protams, pie pirmās izdevības sāku dalīties iegūtajā informācijā ar sev apkārt esošajiem un sāku arī testēt viņu zināšanas.

Svarīgi zināt savu HIV statusu
Atklājās, ka ne visi mani draugi zina, ar ko HIV atšķiras no AIDS. Viena mana draudzene bija pārsteigta, kad es viņai teicu: šodien HIV ir tāda pati hroniska slimība kā jebkura cita; ar to var sadzīvot līdz sirmam vecumam, tikai sistemātiski ir jālieto infektologa izrakstītās zāles un jāveic obligātās veselības pārbaudes četras reizes gadā (visu apmaksā valsts). Ja HIV pacients sistemātiski (līdz mūža galam) lieto zāles un sasniedz atveseļošanās pakāpi, kad viņa asinīs vairs nav nosakāma vīrusa slodze, ir iespēja nodoties drošam seksam bez prezervatīva, jo infekcija netiks nodota tālāk. Var droši ēst no vieniem traukiem, dzert no vienas glāzes, lietot vienu skuvekli ar inficēto personu.
Mana draudzene, to dzirdot, teica: “Kāpēc šī informācija nav rakstīta uz plakātiem Latvijas katrā mazpilsētā, katrā ielas malā?! Agrāk, uzzinot par HIV diagnozi, cilvēki gāja kārties!”
Nav jākaras! HIV Latvijā ārstē par brīvu, to apmaksā valsts. Turklāt jau divus gadus mūsu valstī šī ārstēšana ir pieejama visām HIV inficētajām personām neatkarīgi no slimības attīstības pakāpes (stadiju nosaka pēc CD4 šūnu skaita). Agrīna ārstēšanas uzsākšana ir svarīga, jo tā ne tikai uzlabo HIV inficēto personu veselības stāvokli, bet arī, samazinot vīrusa skaitu organismā līdz nenosakāmam līmenim, novērš risku inficēt citus, tajā skaitā vertikālās transmisijas (māte – bērnam) ceļā. Starp citu, HIV ārstēšanā Latvija ir spērusi uz priekšu milzīgus soļus. Pirmkārt, zāles ir pieejamas ikvienam. Otrkārt, vairs nav jādzer 30 tabletes dienā, kā tas bija agrāk. Tagad tās ir tikai 2 tabletes dienā (obligāti jālieto bez pārtraukumiem, pat tad, ja gadās “norauties” ar alkohola lietošanu).
Katram seksuāli aktīvam cilvēkam gadā reizi ir jāveic HIV tests - speciālas asins analīzes. Par brīvu šo eksprestestu (gan HIV, gan hepatītu infekcijas noteikšanai) veic kādā no HIV profilakses punktiem visā Latvijā. Diemžēl ārpus Rīgas, kur ir vairāki šādi punkti (visas adreses atrodamas Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā), Vidzemē to nav nekur. Savādi. Pat nešaubos, ka arī šajā reģionā katram ģimenes ārstam uzskaitē ir vismaz viens HIV pacients. A.Veiķenieks teica – varētu būt pat vidēji 5 HIV pacienti uz katru ģimenes ārstu. Šķiet, Latgalē to apzinās labāk, jo tur HIV profilakses punkti ir Rēzeknē, Jēkabpilī, Daugavpilī. Citviet Latvijā šādi punkti ir Bauskā, Ogrē, Salaspilī, Mārupē, Jelgavā, Jūrmalā, Tukumā, Talsos, Kuldīgā, Liepājā un Ventspilī. Šajos profilakses punktos var arī bez maksas apmainīt šļirces, lietoto vietā saņemot jaunas. Tas ir svarīgi intravenozo narkotiku lietotājiem, jo mazina risku vairākiem lietot vienas šļirces un tā izplatīt HIV infekciju. Par brīvu var saņemt arī prezervatīvus, atbalstu, vienkārši aprunājoties.
Starp citu, ja HIV profilakses punktā tiek konstatēts, ka personai veiktais HIV tests ir pozitīvs, tur uzreiz izskaidro, kas darāms tālāk, dod izziņu, lai sazinātos ar Latvijas Infektoloģijas centru, stātos uzskaitē (bez ģimenes ārsta nosūtījuma) un sāktu ārstēties.
Ja negribas vai nav iespēju eksprestestu veikt HIV profilakses punktā, ikviens no mums var doties uz tuvāko pieejamo laboratoriju, kur ar ģimenes ārsta nosūtījumu veiks HIV testu (vai bez tā, bet tad tas būs maksas pakalpojums).

Nav vairs mirstamā kaite
HIV šodien nav slimība, no kuras jākaunas. Tā ir slimība, ar kuru var saslimt pat tie, kuri domā, ka viņus tas neskar. “Tā gadās,” saka A.Veiķenieks. Inficētajam ir jāpieņem realitāte, viņam ir visgrūtāk. Seminārā kāda dalībniece ieminējās: “Pirms nodarboties ar seksu, abiem partneriem vajag veikt HIV testu.” Lektori auditorijai vaicāja: “Kurš tā dara?” Klusums. Noskaidrojās arī - HIV tests var neuzrādīt svaigu inficēšanos. No inficēšanās līdz brīdim, kad analīzes uzrāda pozitīvu rezultātu, ir jāpaiet vairākām nedēļām. Tātad viss ir relatīvi. Vienīgais ieteikums ir lietot prezervatīvu. Droši vien daudzi precētie pāri uzskata, ka viņus šī tēma neskar. Viena no lektorēm – biedrības “Baltijas HIV asociācija” pārstāve Māra Veselova, kura ir arī konsultante Slimību profilakses un kontroles centrā, teica: kādus tikai ieganstus precētie cilvēki neizdomā, lai aizbildinātos un atrastu attaisnojumus, kad atklājas, ka ir HIV infekcijas nēsātāji! Kādā novadā pat izplatīta teorija, ka infekcijas avots bijis dzeramais ūdens. Šāds apgalvojums ir analfabētisks mēģinājums slēpt svingeru klubu apmeklējumus un citas izklaides. Šajos jautājumos nosodījums ir slikts palīgs. Vajadzīga izpratne un pats galvenais – regulāra HIV testa veikšana. Starp citu, izrādās, ka HIV var iegūt gan tradicionālā, gan netradicionālā seksa laikā (bez prezervatīva), bet pavisam maz iespēju inficēties ir, ja mīlas rotaļām nododas divas daiļā dzimuma pārstāves.
Un tagad ļoti svarīga informācija! Pēc heteroseksuālas nakts (bez prezervatīva) partneris saka: “Piedod, esmu HIV inficētais ar diagnosticējamu vīrusa slodzi (tātad varbūt ir notikusi inficēšanās).” Ko darīt? Ja šis HIV inficētais ārstējas, abiem kopā nekavējoties (divu diennakšu laikā) ir jādodas uz Infektoloģijas centru Rīgā, kur tiks izrakstītas zāles. Tās lietojot turpmāko mēnesi, cilvēks būs pasargāts un ar HIV nebūs inficējies. Šo zāļu cena ir gandrīz 100 eiro, bet toties ir garantija saglabāt imunitāti! Starp citu, Rietumos prostitūcijā strādājošie šādu preparātu profilaktiski lieto pastāvīgi. Tas gan nepasargās no inficēšanās riska ar citām seksuāli transmisīvajām slimībām.
A.Veiķenieks saka – jauniešiem vieglāk skaidrot un saprast visas šīs tēmas, viņi mazāk moralizē, ir tolerantāki, mazāk “liek rāmjos” cilvēkus, norādot, kas ir “pareizi” un kas ir “nepareizi”. Pats svarīgākais ir izturēties cilvēciski pret ikvienu un censties nevienu nepadarīt nelaimīgu. A.Veiķenieks saka – seksuālās minoritātes šodien nav “tā marginālā grupa, kuru visvairāk skar HIV inficēšanās iespēja”. “Latvietis vidējais”, kurš ir pakļauts inficēšanās draudiem, pats domā, ka viņš neatrodas riska grupā, saka A.Veiķenieks, jo šim cilvēkam ir darbs, nav atkarību (nelieto narkotikas), biežāk ir tradicionālā, nevis netradicionālā seksuālā orientācija. Kad notiek atskārsme – būs jāsadzīvo ar HIV infekciju –, šis cilvēks jūtas viens un nobijies. A.Veiķenieks stāsta gadījumu, kad kādā Vidzemes mazpilsētā HIV inficētais ir atklājis citiem savu diagnozi, bet kaimiņi no tā brīža izvairās ne tikai sveicināties, bet pat garām iet. “Ir cilvēki, kuri pat pēc 10 gadiem nevar sadzīvot ar savu diagnozi un to pieņemt,” stāsta A.Veiķenieks.

Statistika par Latviju
◆ 1.vietā starp ES valstīm HIV jauno gadījumu atklāšanā ik gadu.
◆ Katru gadu atklāj apmēram 330 jaunus HIV inficēšanās gadījumus.
◆ Kopumā ir vairāk nekā 6000 cilvēku ar HIV diagnozi (bet faktiski - x2).
◆ No visiem HIV diagnosticētajiem gadījumiem intravenozie narkomāni ir 14,9 %.
◆ No visiem reģistrētajiem HIV pacientiem 30 % ir sievietes.
◆ 60 % gadījumu HIV inficētajiem diagnoze atklāta vēlu/novēloti (AIDS stadijā).
◆ Tiek uzskatīts, ka apmēram 82 % HIV inficēto atrodas Rīgā vai Pierīgā.
◆ Pirmais HIV inficētais atklāts 1987.gadā (tikai nesen šis cilvēks ir miris, bet ne no AIDS).
◆ Tiek uzskatīts, ka apmēram 30 % no HIV inficētajiem nezina, ka ir inficējušies.
Avots: Biedrības “Agihas” un “Baltijas HIV asociācijas” sagatavotā informācija
Uzziņai◆ HIV ir cilvēka imūndeficīta vīruss. Infekcija cilvēkā attīstās lēni, un viņš var nodzīvot daudzus gadus, pat 10 un vairāk, jūtoties vesels un pat nenojaušot par slimības attīstību.
◆ Ja ar HIV inficēts cilvēks neārstējas, pamazām attīstās imūndeficīta sindroms jeb AIDS.
◆ Konsultācijas nepieciešamības gadījumā par HIV zvani uz tālruni 67298080!
Avots: Slimību profilakses un kontroles centra
informācija

Dzirkstele.lv ARHĪVS

HIV - hroniska slimība kā jebkura cita

Kategorijas