Piekrastē sastaptie

2020. gada 20. oktobris 00:00

Šajā vasarā pieczvaigžņu viesnīcas “Kefalos beach village” apkārtne šķiet tukša, bet tas tikai tāpēc, ka citugad simpātisko divstāvu namiņu apkārtne pašā jūras krastā bija atpūtnieku pārpilna. Šogad dažādo ierobežojumu dēļ tūristu tur ir nedaudz, tāpēc plašo un labiekārtoto piekrastes teritoriju atpūtai iecienījuši vietējie iedzīvotāji. Tā kā iecienītā pastaigu taka virzās garām daudzu viesnīcu atpūtas zonām, mūsu ceļš uz Kefalos ved ik dienu. Mums tā ir arī vistuvākā pieeja jūras krastam – tikai desmit minūšu gājiena attālumā no mājām, turklāt šogad neviens neiebilst, ja bērni viesnīcas labi koptajā zālājā met kūleņus vai sarīko mazu pikniku.
Ikdienā vērojot tur sastopamos cilvēkus, ātri vien saprotu, ka lielu daļu no viņiem vieno zināmas līdzības, kas itin viegli ļauj visus iedalīt četrās lielās grupās: saules gultās zvilnošie atpūtnieki, mazi bērni ar vecākiem, jūras krastā esošie makšķernieki un vakarpusē daudzviet redzamie svaiga gaisa aktivitāšu piekritēji.
Ieskatoties rūpīgāk, atklājas, ka tas ir tikai tāds virspusējs iedalījums, jo tūristi varbūt tikai kādu brīdi izskatās līdzīgi – kamēr, saulei dāsni atseguši savas kailās miesas, pussnaudā zviln atpūtas krēslos. Pēc zināma laika, kas mēdz būt gana atšķirīgs, vieni iebrien jūrā atvēsināties, citi iekārtojas bārā zem nojumes, lai lēnām sūktu kārtējo kokteilīti vai ieturētu vieglu maltīti, vēl citi atgriežas viesnīcas istabās, lai pievakarē aplūkotu pilsētu vai izskrietu kādu garāku līkumiņu.
Otrā grupa – bērni ar vecākiem, izrādās ir krietni daudzveidīgāka. Karstajiem vasaras mēnešiem beidzoties, ar mazuļiem biežāk pastaigājas vecmāmiņas. Lēnā solī tās slīpē bruģētos celiņus, līdz piemetas uz kāda no krāsainajiem soliņiem. Viņām ratiņu apakšā parasti noslēptas somas ar rezerves drēbēm un gardumiem, kā arī dažādas mantas. Arī es reizēm piederu pie šīs grupas, tāpēc zinu, ka daži bērni labi ielāgojuši rotaļlietas, kas atrodamas manas mazmeitiņas ratiņos.
Savukārt mammas, kuras savus bērnus atvedušas uz pastaigu taku, vienā vietā ilgi neuzturas. Viņām nākas palīdzēt stūrēt skrejriteņus, mācīt savu atvasi braukt ar velosipēdu vai vienkārši iztālēm pieskatīt visu šo procesu. Šai grupai es piederu tajās pievakarēs, kad skrienu pakaļ diviem mazdēliem, kas vēja ātrumā traucas ar balansa vai skrejriteņiem. Priecājos, ka viņi prot būt saprotoši un ik pēc maza gabaliņa apgriežas, lai pabrauktu man pretim.
Vēl gan ir arī tās mammas vai vecmammas, kas saudzīgi stūrē zīdaiņa ratiņus, un tā ir visievainojamākā kategorija šajā teritorijā. Ikviens neuzmanīgs velobraucējs vai skaļāks klaigātājs var iztraucēt mazuļa mieru, kuram tik nozīmīgs ir piekrastes svaigais gaiss. Kādu laiciņu viņām izdodas stāvēt pāri šai klusinātajai kņadai un pārvietoties karaliski cēli, bet, ja gadās kāds skaļāks troksnis, mazuļa ratiņi steidzīgi tiek iestumti blakus esošās viesnīcas “Elysium” teritorijā. Tur skaļākam, viesnīcas kontingentam nepiederošam apmeklētājam apsargs palūgs ievērot klusumu.
Tiesa, drīz vien ielāgoju arī pāris pašapzinīgus papučus, kas, lepni izgāzuši krūtis, no malas noskatās, kā viņu pusaugu atvases lielīgi izrāda velobraukšanas vai bumbas dīdīšanas prasmes. Viņi gan parasti ir tikpat kā nemanāmi, jo reti kad rodas vajadzība apsaukt šos samērā patstāvīgos un audzinātos bērnus, bet sarunās ar garāmgājējiem viņi tikpat kā neielaižas. Ja nu arī gadās kāds paziņa, atturīgi paspiež roku, pamāj uz sava acurauga pusi un atbildīgi pievēršas misijai pieskatīt bērnu.
Trešā grupa – piekrastes makšķernieki, pāris mēnešu laikā ir ieguvusi kolorītu raksturojumu, jo, kā noskaidrojās, liela daļa no viņiem makšķerē ne tikai zivis… Ne velti šie kungi izvēlas pieczvaigžņu viesnīcas teritorijas piekrasti, jo pieredze rāda: bagātās vientuļās sievietes ne pārāk šķiro, ar ko ielaisties īsā dēkā. Tāpēc vismaz pusi no piekrastē sastopamajiem dažāda kalibra zivju kārotājiem regulāri pieskata sievas vai pusaugu meitas. Protams, starp viņiem ir arī patiesi kaislīgi makšķernieki, kuri, rūdīti no tūristu uzmācīgajām sarunām, izvēlas tādas akmeņainas vietas, kur ne katram ir pa spēkam viņus sasniegt.
Ceturtā grupa – svaiga gaisa aktivitāšu piekritēji, ir visdaudzveidīgākā, jo tai esmu piepulcinājusi gan jaunu sieviešu fitnesa un aerobikas grupiņas, gan jogas un tekvondo piekritējus, gan aktīvus individuālus soļotājus un skrējējus. Vēl gan ir arī tie, kas pastaigā izveduši savus suņus jeb pareizāk – skrien kopā ar suni. Vairumā gadījumu suņi ir labi audzināti un netraucē citiem, tomēr ir arī izņēmumi. Jaukteņi ar noslieci uz labradora izskatu - Kinders un Spaidermans – pelnījuši atsevišķu stāstu.
Domāju, ka lasītāja iztēli šis piekrastē sastopamo ļaužu apraksts jau ir iekustinājis, jo loģiski, ka labs dzīves vērotājs aiz katra no šiem tēliem spēj saskatīt kaut ko savu, balstītu uz personīgās pieredzes. Jau viens vārds “tūrists” ļauj plaši pavērt iztēles plašumus, un kur nu vēl dzīves laikā iegūtā atziņa, ka cilvēki mēdz būt ļoti atšķirīgi…
Stefans Kiprā ir jau divas nedēļas. Atbraucis šurp veselības uzlabošanas nolūkos. Viņš ir jauns polis, augumā drusku pāri diviem metriem, svarā – krietni pāri simts kilogramiem. Kad puisis apsēdās uz soliņa iepretim man un mazmeitiņai, bērns steigšus noslēpās ratiņos. Domāju, ka vēlmi kļūt nemanāmai neradīja tikai raženā auguma izmēri, jo reizēm mūsmājās arī ienāk līdzīgs onkulis. Es neērti sajutos no daudzajiem, puisim pievienotajiem mēraparātiem, par kuru pielietojumu varu vien izteikt minējumus. Pazinu tonometrus uz abiem augšdelmiem un mērierīci soļu skaitīšanai uz apakšstilba. Platās elastīgās siksnas ap krūšu kurvi varēja būt noteicējas sirds ritmam vai plaušu darbībai. No ap galvu apliktās plastikāta aploces lejup sniedzās vairāki vadiņi, kas savienojās ar jostai piestiprinātu datoru. No tās pašas plastikāta aploces, kas sejas ādu bija izteikti savilkusi uz augšu, krietni tālāk par rudo matu cekulu sniedzās divas antenas. Atzīšos – ar interesi un aizdomām vēroju savādo vīrieti un gandrīz vai noticēju, ka citplanētieši patiešām eksistē.
Pamanījis manu pētījošo skatienu, puisis sasveicinājās poliski, bet pēc tam veikli pārgāja uz krievu valodu. Ārste viņam esot ieteikusi Vidusjūras klimatu sirds ritma un bronhu darbības regulēšanai, kā arī ķermeņa svara mazināšanai. Izcils fizioterapeits speciāli viņam izstrādājis veselu programmu katrai dienai, pie kuras Stefans cieši pieturoties. Panākumi esot – divās nedēļās svars mazinājies par divdesmit diviem kilogramiem. Desmit minūtes ilgajā pauzē, kas viņam pēc programmas bija atvēlēta elpas atvilkšanai, Stefans aizgūtnēm stāstīja par saviem izglītotajiem ārstiem, soļošanas tehniku un īpašo uzturu. Īpaši lepns puisis esot par ārzemēs iegādātajām mērierīcēm, kas lieliski kalpojot viņa pašsajūtas regulēšanai.
Ar savdabīgu pieeju savas veselības uzlabošanai mani pārsteidza arī augusta sākumā ievērotais Jurijs. Pirmās nedēļas gan es tikai iztālēm vīpsnāju par jūras krastā redzamo vīrieti platās peldbiksēs, kas priekšpusē turējās sprīdi virs iespaidīgā alus vēderiņa paugura. Katru vakaru vienā un tajā pašā laikā viņš parādījās liedagā un uzsāka ikvakara maršēšanu šurpu turpu kādu trīsdesmit metru garā posmā pa pašu ūdens malu. Lietu kārtība it kā saprotama: gaisa, jūras un saules peldes, kā arī aktīva kustēšanās – viss nepieciešamais veselīgam dzīvesveidam un svara mazināšanai. Ja vien šīs stundas laikā, pēdām vienmērīgi plakšķinot ūdeni, vīrietis neiztukšotu vismaz trīs bundžas alus un palaikam neiemestu mutē kabatā paslēptās uzkodas.
Kādā dienā, kad ūdens bija atkāpies viņpus krasta akmeņiem, mēs ar mazmeitiņu plunčājāmies tajā piekrastes līkumiņā, kur bija jāparādās krasta staigātājam. Aizrāvušās ar savām rotaļām, pat nemanījām vīrieša pienākšanu, vien izdzirdējām skaļu krekšķināšanu aiz muguras. Neapmierinātība viņa sejā bija labi redzama.
- Jūs man traucējat, - vīrietis noburkšķēja, uz ko es viņam laipni paskaidroju, ka trīsdesmit metrus plata piekrastes josla pieder visiem, ne tikai viesnīcas apmeklētājiem. Atbildē saņēmu augstprātīgā tonī sniegtu paskaidrojumu, ka šis piekrastes posms viņam akūti nepieciešams ārstniecības nolūkos: es taču negribot viņa nāvi? Sapratu, ka turpmākā dialogā nevēlos ielaisties, tāpēc pacēlu bērnu un, ne vārda neteikdama, atstāju nevēlamo teritoriju.
Nākamajā dienā ūdens līmenis vēl joprojām nebija pacēlies, tāpēc, brīdi paplunčājušās tālākajā līcīti, savlaicīgi atgriezāmies savās smiltiņās. Krasta staigātājs ieradās parastajā laikā un, ieraudzīdams mūs sēžam vecajā vietā, labu brīdi stāvēja, vienkārši vērojot. Tad, pāris reizes veicis ierasto kursu, panācās uz mūsu pusi un, pārliecinājies, ka ir pamanīts, ar plašu žestu izvilka no kabatas tālruni. Turpmākā saruna laikam jau vairāk bija plānota manām ausīm, nevis sarunu biedram tālajā Kazahstānā. No tās man bija jāsaprot, ka Jurijam (“Tak sauc mani par Juru!” viņš vairākkārtīgi auroja klausulē) pietrūkstot nieka pusmiljona, lai iegādātos tepat blakus uzceltās divas villas. Sievai, sievas mātei un sievas brālim viņš jau dokumentus esot nopircis (tātad – katram iegādājies īpašumus par divarpus miljoniem un vienlaikus arī Eiropas pasi). Ja Saša un viņa sieva arī gribot dokumentus, tad lai tuvākajās dienās atskaitot trūkstošo summu. Četrarpus miljoni viņam esot, un jaunuzceltās villas ilgi negaidīšot. Sapratu, ka Saša otrā sakaru līnijas galā minstinās, jo Jura solās viņam pārzvanīt nākamajā dienā. Beidzis sarunu, viņš lielīgi izgāza jau tā iespaidīgo vēderu un ilgi skatījās uz manu pusi. Noslēpusi acis aiz saulesbrillēm un nodarbēm ar bērnu, izlikos esam gana tālu no apkārt notiekošā. Lai izvairītos no līdzīgas komēdijas turpmākajās dienās, pastaigai ar bērnu izvēlējos citu virzienu.
Nikolajam ir autiskā spektra traucējumi, līdz ar to apgrūtinātas komunikācijas spējas. Tā vismaz apgalvo augumā raženā divdesmit gadus vecā puiša māte, biežāk gan atsaucoties uz Aspergera sindromu. Neņemšos analizēt vienas vai otras diagnozes atbilstību, jo jau acīm redzams, ka puisim ir garīgās veselības traucējumi. Māte tajā pašā laikā steidz demonstrēt dēla neparastās matemātiskās spējas, un man acu priekšā nostājas Dastina Hofmana atveidotais Reimonds un viņa brālis Čārlijs, ko atveido Toms Krūzs, amerikāņu drāmā “Lietus vīrs”. Patiešām, Nikolajs veikli sasummē simtus un tūkstošus, reizina un dala, un man atliek tikai pabrīnīties

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Piekrastē sastaptie

Kategorijas