Izvēle – skolotāja profesija

2020. gada 23. oktobris 00:00

1775

Gulbenietes Violas Garās acīs skolotāja profesija šķiet pievilcīga. Viņa savu nākotni redz skolā. Jauniete ir topošā matemātikas skolotāja, kura jau strādā Gulbenes novada vidusskolā un līdztekus studē Latvijas Universitātē.
Skolas laikā Viola ne tikai iemīlēja matemātiku, bet arī sekmīgi piedalījās matemātikas olimpiādēs. “Sākumā mācījos Stāķu pamatskolā, pēc tam Gulbenes vidusskolā. Pēc 9.klases izdomāju, ka varētu iegūt profesiju. Vidusskolas laikā iegūt vēl arī profesiju, manuprāt, ir vērtīgāk, līdz ar to devos mācīties uz Balvu profesionālo un vispārizglītojošo vidusskolu, kur ieguvu arodu “tērpu stila speciāliste”,” stāsta jauniete.
Viola jau 9.klasē zināja, ka pēc vidusskolas absolvēšanas vēlēsies turpināt sevi pilnveidot, vēlēsies studēt, bet vēl īsti nezināja, ko tieši. Domas bija arī par psiholoģiju, jurisprudenci. “Zināju, ka vēlos stabilu pamatu, kā arī vēlējos studijas apvienot ar darbu,” saka Viola.
Studiju izvēle bija likumsakarīga – lēmums bija labvēlīgs matemātikai. Ja kādam tā šķiet kaitinoša, tad viņai pilnīgi pretēji – tā ieņem īpašu vietu sirdī. Matemātikas stundas skolā Violai nekad nesagādāja grūtības. “Klasesbiedriem gan īsti neļāvu špikot, bet vaicāju, ko nesaprot, un centos paskaidrot,” saka Viola.
Viņai ir savs skaidrojums, kāpēc daudziem nepatīk vai nepadodas matemātika. “Ja zina matemātikas pamatus, pēc tam nav problēmu. Problēmas sākas tad, kad nāk jauna tēma, bet vēl nav apgūta iepriekšējā. Tur ir tie robi, kas traucē virzīties tālāk.”

Svarīgi ir nekoncentrēties uz kļūdām
Pašlaik Viola studē 2.kursā. Lekcijas ir sakārtotas tā, lai ir iespēja arī strādāt. “Mums kursā nav tāda studenta, kurš nestrādātu. Visu laiku mums ir informācija, ka nepieciešami skolotāji, un ir liela interese no skolām,” stāsta Viola.
Viņa jau otro gadu ir iesaistījusies projektā “Pumpurs”, kura mērķis ir palīdzēt skolēniem, kuriem ir grūtības mācību satura apguvē, proti, skolēni dodas pie viņas uz konsultācijām, kā arī Viola strādā par skolotāja asistenti.
“Man ļoti patīk šis darbs! Ja es no rīta pamostos nelāgā noskaņojumā vai kāds to no rīta sabojā, tad atliek vien aiziet uz skolu! Ja konsultācijas beigās skolēns jau var atbildēt uz maniem jautājumiem, tas man uzlabo garastāvokli un sniedz enerģijas lādiņu. Es nekad no skolas neaizeju sagurusi vai neapmierināta. Vakaros jūtos pat daudz labāk nekā no rīta,” atzīst Viola.
Viņa zina, ka ne vienmēr labs matemātiķis ir labs skolotājs un otrādi. “Skolotājam ir jāprot paskaidrot. Mums, jaunajiem skolotājiem, augstskolā pasniedz mūsdienu audzēkņiem pielāgotus mācīšanas stilus, bet daži skolotāji vēl pieturas pie autoritāra stila, kas bija diezgan aktuāls padomju laikos. Un nav nemaz viegli mainīt šo pieeju, ja gadiem ilgi ir pierasts tā strādāt. Un nav arī tā, ka autoritārais stils mūsdienās nefunkcionētu vispār. Mācību process, protams, notiek, tomēr biežāk nākas sastapties ar to, ka bērns izjūt nepatiku pret šo konkrēto mācību priekšmetu. Sabiedrības uzskati par bērnu audzināšanu un mācīšanu mainās, tāpēc arī skolotājam jāspēj pielāgoties. Un tas ir visai sarežģīti, jo arī bērni ir audzināti dažādi, un kurš gan var pateikt, kāda audzināšana būtu pareiza,” saka Viola.
Viņa domā, ka uz 10 ballēm droši vien visi mācīties matemātiku nevar, jo citiem vairāk ir izteiktāks radošums, kas nepiemīt Violai pašai. “Ir jāmāk saprast un jāprot ar bērnu sarunāties tā, lai viņu pārliecinātu un motivētu, ka tas ir normāli, ja nopelna par kādu darbu arī 5 balles. Svarīgi ir nekoncentrēties uz kļūdām. Ja sāk koncentrēties tikai uz savām kļūdām, tas iesēstas prātā. Vajag turēties pie tā, kas padodas, un iedrošināt skolēnu: ja zini šo, tad tu vari virzīties arī tālāk. Ja skolēnam pasaka, ka viņš nevar un nesaprot, viņš arī pats par sevi sāk tā domāt,” teic Viola.
Labs skolotājs esot tāds, kurš māk saprasties ar bērnu. Svarīgi ir neradīt bērnos negatīvas emocijas. Ja tiek saglabāta pozitīva gaisotne, bērns pats var daudz ko izdarīt un iemācīties, jo grāmatā jau viss ir uzrakstīts. “Skolotājs ir vajadzīgs, lai virzītu bērnu – meklēt, atrast un uzzināt,” norāda Viola.
Nākotnē viņa sevi noteikti redz kā pedagogu. “Skola ir arī liels izaicinājums, jo bērni nāk no dažādām ģimenēm, ir dažādi audzināti, bet man katra personība šķiet interesanta. Man patīk saprast, kas notiek katra galvā un, ja kaut kas aiziet greizi, kā var virzīties uz kaut kādu pozitīvu iznākumu,” saka Viola.

Tiešām skolotāja?
Viola atzīst, ka ne reizi vien nācies uzklausīt izbrīnītus un neizpratnes pilnus jautājumus no cilvēkiem, kuriem pastāstījusi, ka būs matemātikas skolotāja. “Ir teikuši: tik gudra meitene un studē par skolotāju!? It kā mana izvēle - būt par skolotāju - ir kaut kas šausmīgs. To dzirdēt ir nepatīkami. Cilvēki argumentē, ka citā profesijā nopelnītu vairāk, bet, ja dari to, kas patīk, tad tu jau pats par sevi dienas beigās jūties labi, un nevajag naudu tērēt tam, lai sameklētu kaut kādu citu piepildījumu,” uzskata Viola.
Viņai ir ļoti svarīgi darīt to, kas patīk. Violai ir divi mērķi dzīvē - būt labam cilvēkam un būt laimīgai, savukārt viss pārējais ir pakārtots tam. “Tāpēc vēlos būt kopā ar cilvēkiem, ar kuriem jūtos labi, un darīt darbu, kas patīk. Tāpēc arī vēlos būt Gulbenē, jo te es jūtos labi. Tas man dod laimes sajūtu,” skaidro jauniete. “Nekur citur nav tik laba sajūta, kā te. Varbūt esmu ļoti pieradusi pie vietas, kur augusi, mācījusies, un neesmu gatava atradināties no Gulbenes. Ja cilvēki saka, ka te nav, ko darīt, tas nozīmē, ka viņi paši negrib neko darīt. Kas dara, tie vienmēr atrod, ko darīt.”

Par Violu

Matemātika un teātris patīk jau kopš 1.klases. Šobrīd matemātika un pedagoģija Violai ir primārais.
Darbojas Gulbenes Tautas teātrī. Sakarā ar COVID-19 ierobežojumiem ļoti izjūt teātra trūkumu, jo tas ir viņas vaļasprieks un vēl viena sirdslieta.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Izvēle – skolotāja profesija

Kategorijas