“Ramkas medus” pārstāv novada garšu

2020. gada 23. oktobris 00:00

957

Latvijas Biškopības biedrības konkursā “Novada iecienītākais medus 2020”, kas tika rīkots septembrī, Gulbenes novadu pārstāvēja rancēnietis Ivars Lukšo ar “Ramkas medu”. Lai gan ekspertu vērtējumā tas nebija starp godalgotajiem, šis medus ir iecienīts daudzviet un guvis popularitāti.
“Rudens konkursā piedalījās 30 biškopji ar dažādu veidu medu. Protams, vērtējumā noteicošā ir garša un smarža. Konkursa ekspertu komisija par labāko ir atzinusi dažādu ziedu medu, kā arī pieneņu un meža ziedu medu. Iepriekšējos gados medu degustēja arī biškopji, kas balsoja par garšīgāko medu, bet šogad vērtēja tikai eksperti,” stāsta I.Lukšo.
Viņa liepziedu medus ierindojies 14.vietā. Ivars var lepoties ar savu bišu medus kvalitāti un dabisko garšu, jo bites vāc nektāru tuvējās apkārtnes bioloģisko saimniecību laukos. Biškopis ir priecīgs, ka tuvumā nav intensīvo lauku saimniecību, kurās ar ķimikālijām tiek migloti lauki.

Veiksmīgākai tirdzniecībai – veicināšanas balva
Godinot latviešu ēdienkartē tik iecienītos piena, maizes un medus produktus, arī šovasar Jelgavā notika 20. piena, maizes un medus svētki. Tajos COVID-19 ierobežojumu dēļ izpalika degustācijas un ierastie produktu konkursi, bet tika godināti veiksmīgākie maizes un medus tirgotāji. Ivars saņēma veicināšanas balvu.
Medus produkciju ar preču zīmi “Ramkas medus” viņš piedāvā tirdziņos un dažādos pasākumos, piemēram, nesen notikušajā festivālā “Divi Jūliji” Gulbenē, kā arī internetveikalā “Svaigi.lv”. Piedāvājumā ir pavasara un vasaras ziedu, zilo ziedu un griķu medus.
I.Lukšo aktīvi piedāvā savu medus produkciju ne tikai Gulbenes novadā, bet diezgan plašā apkārtnē Vidzemē.
“Ne vienam vien ir iegaršojies mūsu medus, pircēji atzinuši, ka ir laba manta,” atzīst I.Lukšo. Viņš skaidro, ka visveselīgākais ir griķu medus, jo tā sastāvā ir daudz minerālvielu, taču tas nav iecienīts. Arī viršu medū ir vairāk minerālvielu. “Savukārt pavasara ziedu medus esot piemērots tiem, kam ir alerģija. To varot dot arī maziem bērniem. Nezinu gan, vai tā ir patiesība, jo neesmu par to pārliecinājies. Tiesa, tas ir maigāks,” spriež Ivars un piebilst, ka nav slikta medus.

Popularizē medu kā latvisku vērtību
Katru gadu Latvijas biškopju vasaras saietā tiek vērtēta arī veiksmīgākā biškopības produkta etiķete. Pirms diviem gadiem jūlijā Mārupē otro vietu ieguva “Ramkas medus” etiķete. “Ģimenē paši domājām un gatavojām etiķeti – iesaistījās sieva un dēls. Acīmredzot ir izdevies. Turklāt iedzīvinājām seno Rankas nosaukumu, kas raisa īpašu interesi, tāpēc nākas to skaidrot pircējiem un klientiem,” atzīst Ivars. Produkta tēlu veido divas etiķetes, kas harmoniski papildina viena otru. Tajās redzami latvisko zīmju raksti un simboli, kas stāsta par to, kas latvietim ir vērtīgs, par senču saknēm un viedumu.
I.Lukšo savu bioloģisko saimniecību nodibināja 2015.gadā. Pirms tam viņš ar ģimeni uz Ranku pārcēlās no Siguldas un sāka saimniekot sievasmātes dzimtas īpašumā “Līvāni”. Izrādās, ka savulaik šajā vietā bijusi Rankas muižas lopu pusmuiža “Livonija”. To iegādājās sievasmātes vectēvs, kurš nomainīja nosaukumu.
“Manuprāt, Livonijas vārds būtu labāks un piemērotāks. Tas liecinātu par šīs vietas senatni, nevis radītu asociācijas ar Līvānu standarta mājiņām,” atzīst Ivars. Viņam taisnība, jo ir acīm redzams, ka visas ēkas ir senas, dažas tiek atjaunotas. “Iepriekš man ar bitēm nebija nekādas saistības. Sāku visu no nulles. Gāju kursos, neklātienē pabeidzu Vecbebru tehnikumu un pamazām paplašināju dravu, kurā sākumā bija tikai divas saimes. Tagad ir 26 bišu stropi, bet ir paredzēts to skaitu dubultot,” salīdzina I.Lukšo.

Palielinās dravu un dažādos produkciju
Šogad viņš īsteno Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai projektu, ar kuru var saņemt 15 000 eiro finansējumu. Tā bijusi iespēja iegādāties 10 jaunus stropus un iekārtas: medus atvākošanas galdu, medus sviedi, kā arī iekārtu medus atsildīšanai un krēmošanai. Iekārtu izvietošanai tiks būvēta dravas māja.
“Jaunie bišu stropi ir gatavoti Lietuvā. Pavasarī ar jauniem spietiem, dalot saimes, tiks paplašināta drava. Tagad iecienīts ir krēmotais medus, kas nekristalizējas, tāpēc ir iegādāta speciāla iekārta, kas to vairākas dienas maisa. Kristalizējušos, cietu medu daudzi nevēlas lietot. Lai neradītu šaubas par medus izcelsmi, uz tā etiķetēm būs norādīts – krēmots,” skaidro biškopis.
Viņš ievērojis, ka pieprasīts ir medus ar dažādām piedevām, piemēram, ogām, riekstiem. Arī Ivars domā gatavot šādu produkciju. “Mājas kārtībā var iemaisīt medū saldētas vai svaigas upenes, taču tādā veidā medu ilgi nevar uzglabāt. Tad vajadzīgi kaltēti augļi vai ogas. Projektā varēju iegādāties ziedputekšņu kalti, kurā iespējams kaltēt arī ogas. Turklāt būs iespējams sagatavot ziedputekšņus lielākā apjomā, jo līdz šim izmantoju augļu žāvētāju,” norāda Ivars.
Šis medus nesējām nav labvēlīgs gads. Pavasarī bija auksts un lietains, tikai pēc Jāņiem bija silts un saulains, lai bites varētu izlidot vākt nektāru. “Ap māju ir lielas liepas. Šķiet, varētu savākt liepziedu nektāru, tomēr tā nenotiek. Ja uznāk lietus, tas ātri vien izskalo liepziedu nektāru. Tas nozīmē, ka ļoti daudz ir atkarīgs no laika apstākļiem,” skaidro I.Lukšo.
Viņš ir iesējis facēliju un balto āboliņu, lai būtu bitēm, “ko pagaršot”. Biškopis rēķina, ka šogad no saimes vidēji iegūti 30 kilogrami medus.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

“Ramkas medus” pārstāv novada garšu

Kategorijas