Dzirkstele.lv ARHĪVS

Logo

Ko Ārstu biedrības valdes loceklis Apinis tev nestāsta par “Covid-19”?

Sabīne Bērziņa, Evita Puriņa (“Re:Baltica/Re:Check”)
Laikraksta arhīvs

2020. gada 23. oktobris 00:00

56
Ko Ārstu biedrības valdes loceklis Apinis tev nestāsta par “Covid-19”?

Latvijas Ārstu biedrības valdes locekli Pēteri Apini bieži intervē medijos, viņš arī regulāri publicē rakstus un vada veselībai veltītu raidījumu kanālā “Riga TV24”. Viņš aktīvi izsakās par “Covid-19” un kritizē slimības izplatības mazināšanai noteiktos ierobežojumus. Taču vairāki P.Apiņa publiski paustie apgalvojumi neatbilst faktiem.
“Re:Check” centās ar P.Apini sazināties, taču viņš uz zvaniem un nosūtītajām īsziņām neatbildēja.
Jau pavasarī P.Apinis dažādās platformās atkārtoja, ka reakcija uz “Covid-19” ir pārspīlēta. “Ar koronavīrusu palīdzību nomirs tikai imunitātes novājinājuma skartie, hroniski slimie un vecie smēķētāji. Mēs – pārējie – šķaudīsim un kleposim,” viņš martā rakstīja “Twitter”, paužot, ka “šis vīruss ir nebūtiska tēma”. Vēlāk atklājās, ka izveseļošanos no “Covid-19” sarežģī un pat apdraud plašāks veselības problēmu loks, tajā ietilpst pat liekais svars. Turklāt mediķi, kas strādā ar šiem pacientiem, medijos stāstījuši – lai gan veci cilvēki ir krietni ievainojamāki, arī jauni un šķietami veselīgi cilvēki mēdz slimot smagi un ar smagām sekām.
Vēlāk P.Apinis notiekošo sauca par kampaņu, meklēja, kam tā ir izdevīga, vainoja medijus panikas celšanā un pauda, ka lēmumus pieņem “stulbi politiķi un ierēdņi”.
Savā raidījumā “Dr.Apinis” 5. oktobrī viņš stāstīja: “Pasaule ir iekārtota tā, ka cilvēks labāk izārstējas tad, ja viņš tic ārstam, zālēm, medicīnai, tic labam iznākumam, un viņš daudz sliktāku rezultātu iegūst, ja ir nobijies, panikā, ja viņam visu laiku stāsta, ka no šīs slimības jebkurā gadījumā nomirst. Mēs zinām, īpaši jau panika Itālijā – tur vairāk nomira no panikas nekā no paša “Covid”.”
Itālijā no “Covid-19” bojā gājuši 36 tūkstoši cilvēku. P.Apiņa apgalvojumam par paniku kā nāves iemeslu nekādu apstiprinājumu neguvām. Nesenā “Facebook” ierakstā par atliktajiem Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem dakteris pauda: “Atcerieties – bērni ar “Covid–19” neslimo nekur pasaulē, bet ierēdņi visnaskāk cīnās pret bērnu pašdarbību.”
Tā nav tiesa. Slimību profilakses un kontroles centra dati rāda, ka slimo arī bērni. Līdz šim slimība konstatēta 74 bērniem līdz 9 gadu vecumam un 120 bērniem līdz 19 gadu vecumam. Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) stacionēt nācies četrus pacientus līdz 10 gadu vecumam un trīs 11–18 gadu vecumā, “Re:Check” norādīja Nacionālajā veselības dienestā. Savukārt ASV, kur slimības izplatība ir augstāka, bojā gājuši 67 bērni līdz 14 gadu vecumam. BKUS ārsti pašlaik veic pētījumu par saslimušajiem bērniem Latvijā un pagaidām īpaši sekojuši līdzi 36 bērnu slimības gaitai. BKUS Bērnu slimību klīnikas vadītājas vietniece Jana Pavāre norāda, ka, tāpat kā pieaugušie, smagāk slimo bērni ar kādām hroniskām kaitēm, piemēram, vielmaiņas, sirds slimībām, astmu, diabētu, arī lieko svaru. To secinājis arī ASV Slimību kontroles un prevencijas centrs (CDC). Tāpat smagāk slimot mēdz zīdaiņi līdz gada vecumam.
Turklāt trešdaļai bērnu divus mēnešus pēc izveseļošanās saglabājās tā sauktie “post-Covid” simptomi, stāsta J.Pavāre. Dažiem ilgstoši turējās nedaudz paaugstināta temperatūra. Ir arī bērni, kas pēc pārslimošanas sūdzas par nogurumu – kāda meitene pētījumā stāstījusi, ka aktīvi dejojusi tautas dejas, bet vairs neesot spēka, jo jau no rīta jūtoties nogurusi. Daži skolēni stāstījuši, ka ilgāks laiks jāpavada mācoties, jo ir grūtāk koncentrēties, savukārt citi ziņojuši par galvassāpēm un to, ka pilnībā nav atgriezusies oža.
CDC šobrīd arī izmeklē retu, bet nopietnu ar “Covid-19” saistītu saslimšanu bērniem un pusaudžiem – multisistēmu iekaisuma sindromu. Tā rezultātā parādās iekaisums sirdī, plaušās, aknās, smadzenēs un citos vitāli svarīgos orgānos. Pagaidām nav skaidrs, kāpēc daži bērni ar šo slimību saslimst, bet citi ne.
P.Apinis rakstīja: “Neviens nevar atbildēt uz jautājumu, kāpēc Ministru kabinets lēmis, ka tieši pašdarbības dziedātāji nedrīkst pulcēties koros, bet ļaudis drūzmēties būvmateriālu lielveikalā drīkst.” Līdzīgi viņš stāstīja arī “Riga TV24” raidījumā “Preses klubs” 25. septembrī: “Es arī pašlaik esmu aizrāvies ar domu, kāpēc neļauj pašdarbniekiem dziedāt, jo tā ir plaušu slimība, un es zinu, ka ir ļoti laba treniņa metode, piemēram, dziedāt.”
Tomēr koros nevienam nav aizliegts pulcēties. Amatiermākslas koru dalībniekiem mēģinājumos jāievēro divu metru distance. No 2. oktobra tie nedrīkst notikt vienīgi Daugavpilī un Kuldīgā, kur konstatēta īpaši augsta “Covid-19” izplatība, taču tas nebija aktuāli laikā, kad par ierobežojumiem publiski runāja P.Apinis. Profesionālajiem koriem nekādu ierobežojumu nav, jo tiek pildīti darba pienākumi, norāda Veselības ministrija (VM).
Vēl “Facebook” ierakstā par dziedāšanu koros P.Apinis raksta: “Dziedātāji, kas dzied viens otram blakus viena metra attālumā ar skatienu diriģenta virzienā, neapdraud viens otru NEMAZ (atcerieties PVO nostādni: vīrusa pārnese iespējama telpās, ilgāk nekā 15 minūtēs, 1 metrs – seja pret seju).”
Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Guna Stūre komentē, ka dziedāšana patiesi ventilē plaušas, kā ierakstā norādījis arī P.Apinis, taču, ja korists saslimis ar “Covid-19”, “tieši šī pastiprinātā ieelpa un izelpa sekmē patogēno mikroorganismu izplatību”. Cilvēki ir infekciozi dienu vai divas pirms simptomu parādīšanās, tāpēc arī ļoti apzinīgi koru dalībnieki var, paši nezinādami, dalīties ar vīrusu. Tāpat ārste norāda, ka risku rada arī atelpas brīži: “Koristi aktīvi komunicē savā starpā, nevis rātni stāv ar skatienu diriģenta virzienā.”
VM uzsver, ka arī Eiropas Slimību profilakses  un kontroles centrs dziedāšanu saista ar paaugstinātu risku – cilvēki izdala ne vien lielus pilienus, kas ātri nosēžas uz virsmām, bet arī sīkus pilienus, tā sauktos aerosolus, kas izdalās visos virzienos, ne tikai tajā, kurā skatās korists. Mazie pilieni arī gaisā uzturas ilgāk.
Uz liela apjoma aerosolu rašanos un mazo pilienu izplatību dažādos virzienos dziedāšanas rezultātā norādīts arī akadēmiskajā žurnālā “Clinical Infectious Diseases” septembrī publicētā pētījumā. Strauju infekcijas izplatīšanos kora mēģinājumā pavasarī fiksēja arī CDC, kur viens inficēts korists aplipināja vismaz 32 no 61 kora dalībniekiem. Trīs dziedātājus nācās hospitalizēt un divi gāja bojā. Mediji raksta arī par līdzīgu gadījumu Amsterdamā, kur koncerta laikā inficējušies 102 no 130 koristiem.
P.Apinis VM par neeksistējošiem ierobežojumiem kritizējis arī iepriekš. Intervijā portālam NRA viņš teicis: “Domāju, visi pieņemtie izolācijas, karantīnas, masku lietošanas, medicīnas iestāžu slēgšanas pasākumi lielā mērā bija tikai un vienīgi politiski lēmumi. Tāpat politisks lēmums bija atļauja apmeklēt būvniecības veikalus, bet slēgt grāmatnīcas.” Grāmatnīcas “Covid-19” dēļ nav un nebija slēgtas. Intervijā NRA P.Apinis izteicās arī par testiem iztērēto naudu: “Manuprāt, valsts tikai “Covid-19” apgrieztās polimerāzes testiem ir iztērējusi kādus 35 miljonus eiro.” Tā nav taisnība. Intervija publicēta jūlija vidū. Līdz augusta beigām par testiem bija iztērēti 11,2 miljoni eiro, “Re:Check” noskaidroja VM.
Raidījumā “Preses klubs” 25. septembrī P.Apinis pauda: “Patiesībā mums jau ilgāku laiku ar vidēju vai smagu slimības gaitu gandrīz neviena nav.” 25. septembrī, kad notika raidījums, bija stacionēti deviņi cilvēki ar vidēji smagu slimības gaitu, rāda NVD dati. Skaits pēdējās dienās aug.
P.Apinis apšaubījis arī to, cik lietderīgas ir sejas maskas: “Auduma maskas palīdz aizsargāties pret koronavīrusu tikpat daudz kā drāšu žogs pret mušām. Maskas būtu jāvelk tad, ja pašam ir kaut kādi elpošanas slimības simptomi – lai nekaitētu citiem.”
Šajā ziņā P.Apinim daļēji ir taisnība, tomēr dažādu auduma masku efektivitāte vēl joprojām tiek pētīta. Nesen CDC mājaslapā publicējis ziņojumu, kurā apkopoti daudzu gadu garumā veiktu pētījumu rezultāti. Skaidrots, ka medicīnisko masku un respiratoru filtrācijas efektivitāte ir daudz augstāka, tomēr arī auduma maskas nav pilnīgi bezjēdzīgas. To efektivitāte atkarīga no dažādiem faktoriem, piemēram, auduma kārtu skaita, auduma blīvuma, materiāla, noturības pret ūdeni. Tāpat maskai labi jāpieguļ. CDC ziņojumā arī minēts, ka kokvilnas maskas sargā labāk nekā marles maskas. Apskata autori mediķiem auduma maskas iesaka lietot vienīgi tad, ja citu iespēju nav.
Savukārt iedzīvotājiem masku vērts nēsāt, lai no saslimšanas sargātu apkārtējos, īpaši vietās ar augstu slimības izplatību, uzsver ziņojuma autori. Tomēr tas neattiecas tikai uz cilvēkiem, kuriem ir slimības simptomi, kā pauda P.Apinis. Slimību izplatīt var arī inficētie, kuriem simptomu nav vai arī tie vēl nav parādījušies.


“Re:Check” ir Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra “Re:Baltica” paspārnē strādājoša virtuāla faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības laboratorija. Vērtējumu piešķir vismaz divi redaktori vienojoties.

Ja arī jūs redzat apšaubāmu apgalvojumu, sūtiet to uz e-pastu: recheck@rebaltica.com.
Kategorijas

Kategorijas