Raiņa ielā 44 joprojām nekurina

2020. gada 27. oktobris 00:00

1277

“Lūdzu, noskaidrojiet, kad mūsu daudzdzīvokļu mājai Gulbenē, Raiņa ielā 44, tiks padots siltums,” piezvanot “Dzirkstelei”, piektdien, 23.oktobrī, aicināja kāda sieviete, kura savu vārdu nenosauca. “Varbūt “Dzirkstele” var mums palīdzēt?” sacīja viņa.
“Dzirkstele” todien pat sazinājās ar SIA “Vidzemes enerģija” valdes locekli Artūru Gulbi, jo šai mājai siltumapgādi nodrošina šī firma. Viņš paskaidroja, ka situācija ir smagnēja un mājas iedzīvotājiem pašiem ir jātiek skaidrībā par savu siltumapgādi, par to, kā viņi turpmāk vēlas to saņemt vai organizēt. Lieta tāda, ka šī 18 dzīvokļu māja nav pieslēgta pilsētas maģistrālajiem siltumapgādes tīkliem. Mājai ir atsevišķs apkures katls, kura īpašniece ir “Vidzemes enerģija”.

Prasa 104,60 eiro par megavatstundu
Iepriekš Raiņa ielā 44 iedzīvotāji par apkuri maksāja pēc pilsētā noteiktā tarifa – 55,70 eiro par megavatstundu siltuma. A.Gulbis uzsver – patiesībā izmaksu ziņā nav pamata siltumapgādi šajā vienā ēkā pielīdzināt siltumapgādei visā pilsētā. Tāpēc noteikts cits tarifs – 104,60 eiro par megavatstundu siltuma -, kas atbilst reālajām siltumapgādes izmaksām konkrēti Raiņa ielā 44. A.Gulbis teic, ka šajā tarifā nav nav ietverta peļņa, ir tikai pašizmaksa.
Lai māja varētu sākt saņemt siltumu, tās pilnvarotajai personai ir jāparaksta līgums ar “Vidzemes enerģiju”.
Iedzīvotāji var izvēlēties, vai vēlas sadarboties ar “Vidzemes enerģiju”. Otrs variants ir sadarboties ar SIA “Gulbenes nami”. Taču arī tad siltums nemaksās lēti. Ja neviens no minētajiem variantiem neapmierina, iedzīvotāji var atpirkt no “Vidzemes enerģijas” apkures katlu par 8000 eiro. Bet tad pašiem jāgādā kurināmais, jānodrošina katla ekspluatācija. A.Gulbis saka – šādā veidā, ja darbosies paši, iedzīvotāji par siltumu savā mājā Raiņa ielā 44 noteikti maksās lētāk. Viņš ir izbrīnīts par iedzīvotāju noskaņojumu: “Viņi uzskata, ka viņiem pienākas un lēts siltums.”
A.Gulbis saka – situācijas risināšanā ir iesaistījusies pašvaldība. Pēc viņa domām, ja šajā apkures sezonā politiski vēl izdosies atrast kompromisa variantu, tad nākamajā apkures sezonā mājai Raiņa ielā 44 vairs nekādu atlaižu nebūs.
“Dzirkstele” piektdien sazinājās ar Gulbenes novada domes priekšsēdētāju Normundu Audzišu, kurš sacīja: “Jautājums tiek risināts. Sarunas notiek katru dienu. Nākamās nedēļas sākumā ir paredzēts tikties ar SIA “Vidzemes enerģija” valdes locekli, lai vienotos vai nu par labvēlīgu tarifu, vai jāskata iespēja atpirkt šo apkures katlu. Ceram uz jēdzīgu risinājumu.”

Iedzīvotāju starpā nav vienotības
Pirmdien, 26.oktobrī, “Dzirkstele” devās uz Raiņa ielu 44. Tur redakcijas darbinieki, klauvējot pie kāda dzīvokļa durvīm, 1929.gadā dzimušo Iraīdu Siņicinu satika ietinušos lakatā, ar ziemas zābakiem kājās. Radiatorus seniore bija apklājusi ar silto jaku, jo citādi no turienes jūtot stindzinošu aukstumu. Uz jautājumu, kā viņa sildās, sieviete sacīja – kurina gāzes plīti, sasilda ūdeni, sadzeras karstu tēju un uzreiz liekas gultā zem vairākām segām. Elektriskos sildītājus viņa neizmanto, jo tas izmaksājot pārāk dārgi. “Vai tad nemaz nekurinās?” viņa bēdīgi jautāja “Dzirkstelei” un bilda, ka nu jau ir gatava maksāt jebkuru cenu, lai tikai istabās būtu silti. I.Siņicina bija zinoša, ka SIA “Vidzemes enerģija” likusi priekšā, lai mājas dzīvokļu īpašnieki no šīs firmas atpērk apkures katlu. “Ne visi mūsu māja ir vienisprātis, ka katls jāpērk. Arī mājas vecākais ir pret to,” viņa sacīja. Noskaidrojām, ka I.Siņicina mitinās no pašvaldības īrētā dzīvoklī. Mājā pavisam ir 4 pašvaldības dzīvokļi, visi pārējie - privatizēti. “Būtu labi, ja mūsu mājā dzīvotu tikai pensionāri vien, jo tad visi būtu maksātspējīgi. Bet ir mūsu mājās arī tādi, kuri palikuši bez darba, un nespēj maksāt. Un ir tādi, kuri varētu maksāt, bet to nedara un sen jau nemaksā. Ir mūsu mājā mazi bērni. Kā viņi, nabadziņi, iztiek bez siltuma? Nesaprotu,” sacīja seniore.
Pagalmā “Dzirkstele” satika šīs mājas dzīvokļu īpašnieku pilnvaroto personu Viktoru Jakovļevu. No sarunas bija noprotams, ka vīrietis ir noguris cīnīties par apkuri. Teica – vispār vēloties nolikt savas pilnvaras. Deviņus gadus esot “nolauzis”. V.Jakovļeva kā mājas pilnvarotās personas alga – 53 eiro mēnesī – neesot tā vērta, lai turpinātu atbildēt par to, par ko viņš atbildēt nemaz nespēj. “Man ir 73 gadi. Es te esmu viss, sētnieku ieskaitot. Par apkuri runājot, ko es varu izdarīt?! Ejiet uz novada pašvaldību, tur tiek risināts jautājums par mūsu mājas apkuri. Pagaidām gan labuma nav nekāda. Tikai gudri un viltīgi runā,” viņš teica. Māja dzīvo četras ģimenes ar maziem bērniem, pašvaldībai nedrīkstētu būt vienalga par viņiem – norādīja V.Jakovļevs.
Par apkures katla iespējamo pirkšanu no SIA “Vidzemes enerģija” V.Jakovļevs izteicās noraidoši. Viņš zināja teikt, ka savā laikā “Vidzemes enerģija” it kā pat bijusi gatava atdot iedzīvotājiem šo katlu par brīvu. Arī tādam variantam toreiz māja nepiekrita. Bet pirkt pa 8000 eiro noteikti nepiekritīšot. “Kur mums tāda nauda?!” Tagad mājas kopējais parāds par iepriekšējās sezonās piegādāto siltumu veido apmēram 10 000 eiro. “Vidzemes enerģija” ar parādniekiem nestrādā, jo uzskatot , ka tas nav uzņēmuma pienākums. Viņš arī mājas vecākais šādu pienākumu uzņemties nevarot – ne viņam zināšanu, ne vēlmes to darīt.

Strauju problēmas risinājumu nesola
Novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andis Caunītis “Dzirkstelei” apstiprināja, ka 26.oktobrī pašvaldībā bija ieradies SIA “Vidzemes enerģija” īpašnieks Andris Kļaviņš, lai runātu par kompromisa variantu siltumapgādes nodrošināšana mājai Raiņa ielā 44. A.Caunītis uzsvēra - “Vidzemes enerģija” nav tiesīga šai mājai siltumu pārdot par tādu pašu cenu, kā pārējiem klientiem Gulbenē, jo to ir aizliegusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Situācijas risināšanā “reālākais variants, ko redz”, ir atpirkt to pašu katlu no “Vidzemes enerģijas”. Tagad esot saruna par cenu. Ar iedzīvotajiem tikšot runāts par to, ka viņiem ir izdevīgi pašiem kļūt par šā apkures katla īpašniekiem (ar sākotnējo iemaksu un pēc tam ar pakāpeniskas izpirkšanas tiesībām 3 gadu garumā). Taču ir skaidrs, ka gādāt kurināmo un tehniski uzturēt katlu paši iedzīvotāji uzreiz nevarēs. Visticamāk, to varētu uzņemties SIA “Gulbenes nami”. Pēc apkures sezonas situāciju varētu risināt tālāk. Tāpēc par šādu variantu ir vispirms jādzird dzīvokļu īpašnieku viedoklis. Taču mājas parādsaistības par iepriekšējos gados saņemto un nesamaksāto siltumu nebūs jāpārņem ne mājas pilnvarotajai personai, ne uzņēmumam “Gulbenes nami”, kurš apsaimnieko īpašumu Raiņa ielā 44.
SIA “Gulbenes nami” valdes locekle Inta Petroniene “Dzirkstelei” teica, ka šonedēļ, kamēr vēl ārā ir salīdzinoši silts laiks, situācijai ar siltuma padošanu mājai Raiņa ielā 44 ir jāatrisina. Viņa pauda, ka mājas iedzīvotāji atrodas “ķīlnieku lomā” un arī “Gulbenes nami” ir “nostādīti fakta priekšā, jo noprotams, ka nav neviena cita, kas sniegtu pakalpojumu” šai mājai, tāpēc uzņēmums gatavojas šim uzdevumam.
“Gatavojam savu tarifa aprēķinu un piedāvājumu. Bet mājas iedzīvotājiem vienalga par to ir jānobalso. Un tad attiecīgi jānoslēdz ar mums šis līgums,” teica I.Petroniene. Viņa arī uzsvēra, ka minētajā mājā noteikti siltuma cena nebūs tāda pati kā pilsētas centralizētās siltumapgādes klientiem. “Lokālā apkure vienmēr ir dārgāka,” teica I.Petroniene. Turklāt Raiņa ielas 44 siltumapgādes nodrošināšanai vēl papildus ir jānopērk kurināmais. Dzirdot no “Dzirksteles”, ka mājas dzīvokļu īpašnieku pilnvarotā persona apsver iespēju atteikties no savu pienākumu pildīšanas, viņa komentēja: “Ja nebūs pilnvarotās personas, kura ar “Gulbenes namiem” noslēdz līgumu, mēs nevarēsim sniegt pakalpojumu.”

Uzziņai

◆ 23.oktobrī “Dzirkstele” no kādas iedzīvotājas Gulbenē, Raiņa ielā 44, saņēma telefonisku aicinājumu pieslēgties mājas problēmsituācijas risināšanai, lai pēc iespējas ātrāk tiktu pieslēgts siltums. Redakcija sāka skaidrot situāciju.
◆ “Dzirkstele” kontaktējās ar amatpersonām, lai noskaidrotu situāciju Raiņa ielā 44. Kad konkrēti pieslēgs siltumu, neizdevās uzzināt. Redakcijas pārstāvji arī apciemoja iedzīvotājus minētajā mājā un noskaidroja, ka viņiem nav nekāda rīcības plāna, visas cerības uz pašvaldības iesaistīšanos. Iedzīvotāji bija informēti,
ka pašvaldībā notiek sarunas ar Andri Kļaviņu – patiesā labuma guvēju uzņēmumā “Vidzemes enerģija” (saskaņā ar
“Lursoft” datiem), kas līdz šim bija siltuma nodrošinātājs mājai.
◆ Arī 2015.gada oktobrī Raiņa ielā 44 bija problēmas ar siltuma padošanu. Apkures sezona nevarēja vien sākties. Tobrīd iedzīvotāju parāds par siltumu veidoja aptuveni 12 000 eiro. No 18 dzīvokļiem māja 6 piederēja pašvaldībai. Siltuma piegādātājs tāpat bija SIA “Vidzemes enerģija”.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Raiņa ielā 44 joprojām nekurina

Kategorijas