Vienmēr spēlēt klavieres

2020. gada 27. oktobris 00:00

868

Talantīgā pianiste Jana Aņisimova no Gulbenes ir ieguvusi maģistra grādu izpildītājmākslā, studējot Norvēģijas Mūzikas akadēmijā. Viņai ir liels lepnums nest Gulbenes mūzikas skolas vārdu ārpus Latvijas.
Jana Norvēģijā dzīvo jau trešo gadu. Šobrīd ir absolvējusi maģistrantūru un turpina studijas Norvēģijas Mūzikas akadēmijā tālākizglītībā. Viņasprāt, katram māksliniekam ir jābūt gan izpildītājam, gan pedagogam, gan psihologam, gan arī menedžerim. Tieši tādēļ Jana izvēlējās iegūt papildus zināšanas tieši šajā lauciņā – kultūras menedžments un politika. Janai ir ļoti interesanti pavērot visus šos aspektus tieši Skandināvijā, kura jau izsenis ir zināma ar savu spēcīgo politisko un ekonomisko pamatu. “Divu gadu garumā esmu uzkrājusi pamatīgu pieredzi, strādājot gan kā pianiste, gan kā klavieru pedagoģe, un esmu patiesi lepna, ka šajā laikā man ir izdevies apgūt norvēģu valodu, lai sazinātos ar saviem kolēģiem, skolniekiem un draugiem,” saka Jana.

Izglītības jomā - milzīgs kultūršoks
Norvēģijā viņa nonāca, pateicoties sava profesora Matti Hirvonen uzaicinājumam studēt viņa klasē. “Protams, tas viss nebija tik vienkārši. Pirms tam es saņēmu līdzīgu uzaicinājumu studēt ASV, kur arī iestājos, saņēmu stipendiju, bet ar to vien nepietika. Amerika ir ļoti dārga zeme. Studiju cenas ir prātam neaptveramas. Tieši tādēļ neredzēju iemeslu, lai tik daudz naudas, laika un enerģijas ieguldītu izglītībā, par kuras saturu, mērķi un rezultātu man nebija ne jausmas. Tieši tādēļ es izlēmu palikt Eiropā. Tieši pēc viena gada es saņēmu zvanu no Matti ar tekstu: “Vai tu vēlies studēt Norvēģijā?!” Es uzreiz teicu, ka vēlos!” atceras Jana.
Norvēģija viņas acīs ir iespēju zeme. Norvēģu kultūra, mentalitāte un dzīves filozofija Janai ir ļoti tuva, tieši tādēļ viņai nebija problēmu iedzīvoties šajā vietā. Janai norvēģi šķiet ļoti draudzīgi, zinoši un inteliģenti cilvēki. “Izglītības jomā man bija milzīgs kultūršoks. Kāda mīlestība un cieņa ir pret katru cilvēku, viņa profesiju! Tu vari izteikties neiejūtīgi pret cilvēku, viņa raksturu, bet tas neaizskars tik ļoti, ja tu izteiksies slikti par viņa darbu. Izglītība ir ļoti augstā līmenī. Protams, tam ir dažādi iemesli. Akadēmijā strādā profesori, pasniedzēji gandrīz no visām pasaules valstīm. Viņi ir ļoti ieinteresēti, lai tur valdītu internacionāla un dinamiska vide. Viņi ir lepni par saviem studentiem un mācībspēkiem, ko viņi vienmēr atkārto, lai tu zinātu, ka esi gaidīts,” stāsta Jana.

Raksturs, neatlaidīgs darbs un mīlestība
Savukārt interesējoties par koncertdzīvi, Jana atbild, ka pat šajā sarežģītajā laikā notiek ļoti daudz koncertu un meistarklašu, kurās viņai ir jāspēlē. Ņemot vērā to, ka maģistrantūru Jana pabeidza abos studiju virzienos - gan kā soliste, gan kā koncertmeistare, viņai ir palaimējies, ka ir pietiekami daudz darba abās jomās. Piemēram, svētdien viņa spēlēja meistarklasēs kopā ar mūzikas skolu bērniem, kuru instruments ir trombons vai tuba. Šonedēļ viņai ir koncerts ar akadēmijas studentiem, kurā tiks izpildītas operu ārijas, bet pēc nedēļas – Bēthovena jubilejai veltīts koncerts, kurā Jana atskaņos vienu no viņa agrīnajām klaviersonātēm. “Garlaicīgi nav! Es atminos, kā, mācoties vidusskolā, mēs viens otram jautājām: ko tu gribi sasniegt līdz 30 gadu vecumam? Un es šobaltdien atceros, ka teicu: es gribu spēlēt klavieres. Spēlēt! Un neko vairāk!”
Jana no sirds saka lielu paldies visiem saviem klavierspēles pedagogiem, jo katrs no viņiem “ielicis” kaut ko savu. Katrs no viņiem devis to, kādas zināšanas tajā brīdī Jana spējusi pieņemt un saprast, tādēļ ir ļoti grūti nošķirt kādu, kurš ir devis ko vairāk nekā citi. “To es ļoti skaidri redzu šobrīd, jo arī es jau vairāk nekā astoņus gadus strādāju par klavierspēles pedagogu. Sākumā man bija ļoti grūti saprast, ko darīt, kā un ko teikt, jo katrs bērns ir individualitāte. Iespējams, tādēļ, ka Dievs mani ir apveltījis ar milzīgu devu empātijas, mana pedagoģija vienmēr ir balstījusies uz psiholoģijas pamatiem un pieejas. Mani vairāk interesē mācību process, ne gala rezultāts. Protams, mūzika tāpat kā jebkurš mākslas virziens nav viegls. Tas prasa raksturu, neatlaidīgu darbu, bet pāri tam visam – mīlestību, jo bez mīlestības nav ne rakstura, ne neatlaidības. Man bieži cilvēki, studenti ir jautājuši, kā tikt vaļā no trauksmes, stresa pirms koncertiem, bet, kā jau mēs visi zinām - no vilka bēgsi, pie lāča tiksi. Tādos gadījumos atbildu, ka no šīm sajūtām nevajag izvairīties. Tās vajag pieņemt un apzināties. Ja cilvēks uztraucas un pārdzīvo, tas nozīmē, ka viņam rūp. Viņam tas ir kaut kas nozīmīgs. Un no tā nekad nevajag ne bēgt, ne kautrēties,” skaidro Jana.

Par gandarījuma sajūtu
Norvēģija ir ļoti bagāta ne tikai ar savu pasakaino dabu, bet arī ar ļoti ievērojamiem komponistiem. “Mans maģistra darbs sastāvēja no koncerta, kur programmas, vietas un tehnisko aspektu izvēle bija atkarīga tikai no manis. Šie divi gadi manā dzīvē bija atstājuši tik milzīgu iespaidu, ka šis koncerts bija kā atskats par pavadīto laiku Norvēģijā. Tieši tādēļ es nodevos garam izziņas procesam norvēģu komponistu mūzikā, jo kurš gan spēj vēl spilgtāk pastāstīt par šo zemi, ja ne paši autori. Koncertā skanēja arī trīs manas kompozīcijas, kuras tika uzrakstītas šo divu gadu laikā kā personisks pārdzīvojums,” stāsta Jana.
Vislielāko gandarījumu viņai sniedz apziņa, ka kādam tas viss noder - vai tas ir klausītājs gados, kurš ar asarām acīs Janai saka, ka šo šūpuļdziesmu viņam bērnība ir dziedājusi mamma, vai tas ir bērns, kurš pēc klavierstundas atzīst, ka viņam pirmo reizi dzīvē kāds ir pateicis ko labu par viņa klavierspēli, vai tas ir piecgadīgs, pārbijies tubists, kurš ir jāatbalsta uz skatuves ar savu smaidu. Un tieši tas, pēc viņas domām, arī ir vissvarīgākais šajā dzīvē – apziņa, ka mūzikas mīlestība dara tavu un kāda cita pasauli gaišāku.
Pēdējo reizi būt Latvijā Janai sanāca jūlija beigās. Pirms tam viņa pavadīja ļoti ilgu laiku izolācijā Norvēģijā. Tas bija emocionāli ļoti grūts laiks. “Arī šobrīd man ir skumji, ka es nevaru būt kopā ar saviem mīļajiem, bet apziņa par to, ka viss kaut kad mainīsies, stiprina. Esmu paspējusi rezervēt vairākus lidojumus, no kuriem pāris jau nācās atcelt, jo man nav iespējas tik ilgu laiku pavadīt izolācijā, ielidojot konkrētajā valstī. Bet es gaidu decembri, kad plānoju Latvijā palikt pāris nedēļas, kurās mans plāns ir atpūsties un pavadīt laiku kopā gan ar ģimeni, gan ar draugiem,” saka Jana.

Par Janu

Mācījusies Gulbenes mūzikas skolā, Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolā, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, Ingesundes Mūzikas skolā (Karlštades Universitāte), Norvēģijas Mūzikas akadēmijā.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Vienmēr spēlēt klavieres

Kategorijas