Dzirkstele.lv ARHĪVS

Ar tēta atbalstu uz pjedestāla

Viktorija Slavinska-Kostigova

2020. gada 27. oktobris 00:00

1058
Ar tēta atbalstu uz pjedestāla

Atis Breds (17) jau kopš agras bērnības iepazina tēta Aivara entuziasmu un mīlestību uz motosportu. Aiz muguras Atim aizvadīta jau 11. sezona.
Tā bijusi pilna izaicinājumiem, par sevi lika manīt gan COVID-19 pandēmijas klātbūtne, gan paša veselība un tehniskie sarežģījumi. Ar visu ir godam tikts galā un, izvērtējot klubā “Gulbenes Moto” sasniegto, abi atzīst – ir jāturpina strādāt un nākamajā sezonā startēt Latvijas čempionātā.

Tētis un treneris vienā personā
Tētis Aivars Breds ar motokrosu uz “tu” ir jau no padomju laikiem. Aktīvi tajā piedalījās no 1983.-1991. gadam, braucot gan ar solo motociklu, gan ar blakusvāģi. “Kad Atim vēl nebija apritējuši seši gadi, sākām braukt ar viņu arī. Pirmie soļi bija Balvu motoklubā “Moto kruīzs”, vēlāk pēc gadiem pārgājām uz “Gulbenes moto”,” atceras Aivars, kurš dēlam jau no pirmsākumiem ir gan treneris un padomdevējs, gan atbalstītājs un mehāniķis.  Ar smaidu Aivars atzīst – trīs galvenās lietas dzīvē ir darbs, ģimene un motokross. “Tas, kas saistīts ar tehniskajiem sporta veidiem, tur labāk naudu neskaitīt. Dēla uzvaras un zaudējumi man dod lielu adrenalīna devu, tā man palīdz uzturēt sevi tonusā. Ja cilvēkam nav mērķa, tad viņš izlaižas. Šis sporta veids neļauj man to izdarīt,” secina tētis.

Sešos gados āķis lūpā
Aivars atzīst, ka šajā sporta veidā bērnus, lai viņi gūtu panākumus, var iesaistīt jau kopš trīs un četru gadu vecuma. Pārsvarā tas notiek ģimenēs, kurām šis sports jau ir jau “asinīs” un kur kāds no vecākiem ar to jau nodarbojas. Ati viņš ievilcis motokrosā vēl pirms sešu gadu apritēšanas. “Atceros, ka kopā ar tēti apmeklēju motokrosu, ralliju, džipu sacensības un kādreiz vizināja mani pa mežu ar moci,” atceras jaunietis. Pirmās uzvaras ar kvadriciklu gūtas Rūķu klasē.
Tālāk, uzsākot skolas gaitas, vienmēr nācies rēķināties ar šī sporta veida klātesamību. “Reizēm, protams, bija grūti, bieži piektdienās jau vajadzēja izbraukt uz sacensībām, bet kopumā viss vienmēr ir sanācis,”vērtē Atis. Šobrīd viņš turpina mācības Gulbenes novada vidusskolā 11. klasē.

Pierādījis sevi arī kaimiņvalstīs
Jauno sportistu šogad ļoti motivēja iepriekšējās sezonas panākumi: Lietuvā Amatieru klasē - 1.vieta, Igaunijā Junioru klasē - 1.vieta un Latvijā vicečempions Amatieru klasē. Mērķis bija čempiona pjedestāls, bet prieku nemazina sezonā izcīnītās vietas. Ata šīs sezonas panākumi: 1.vieta - Amatieru čempionātā (“Q amatieri”), - 2.vieta - Latvijas čempionātā (“Q Open”), 3.vieta - Retro motokrosā  (“Q Open”). Kopā dalība bijusi 16 sacensībās, tostarp arī Igaunijā un Lietuvā.
“Lietuvā bijām šosezon četras reizes un ierindojāmies 3.vietā, tad Igaunija atvēra robežas, tur trīs reizes sanāca piedalīties un tikai tad atsākās sacensības Latvijā, 28.jūnijā, Stelpē. Šogad viss notika vēlāk. Tādēļ tad, kad viss sākās, tempi bija straujāki un tepat Latvijā sacensības bija tik intensīvas, ka biežāk uz Lietuvu un Igauniju nemaz netikām. Saprotam arī, ka novadam ir nostāja, ka svarīgākie ir rezultāti Latvijas sacensību kopvērtējumos. Vari būt čempions citās valstīs, bet šeit tas diemžēl netiek ņemts vērā. Labie rezultāti kaimiņvalstīs nenes pienesumu kopvērtējuma tabulā Latvijā. Pērn mēs, piemēram, bijām čempioni gan Lietuvā, gan Igaunijā. Latvijā pietrūka 2 punktu,” skaidro Aivars.

Smagākais sezonā
Atis atzīst, ka septembrī Cēsīs bija smagākais piedzīvotais kritiens šosezon. “Pēc tā tālāk nācās braukt burtiski ar dullu galvu. Vēl citās sacensībās es piedzīvoju problēmas ar stūri. Arī Stendē piedzīvoju kritienu. Tur bija gan mana, gan konkurenta kļūda. Pirmajā braucienā pietuvojos un turējos aiz viņa, viņš paņēma vienā brīdī vairāk uz ārējo malu un nepaspēju vairs nobremzēt. Izgājām abi no trases, viņš gan pēc tam spēja turpināt, es biju pārāk cietis un vairs neturpināju, un braucu mājās,” pieredzē dalās Atis. Sezonas prieks viņam ir par izbrauktajām trasēm Igaunijā. “Tur ir stipri konkurenti, bet, kad tiec pie labiem rezultātiem, saņem ļoti labas balvas un kausus. Trasi tur ir iespēja nedēļu pirms sacensībām izmēģināt. Arī kvalifikācijas treniņos iepazīsti to,” stāsta Atis. Aivars papildina, ka no laika, ko uzrādi kvalifikācijas treniņos, ir atkarīga starta pozīcija. “Tālāk atkarībā no vietas, kur atrodies, tev var izdoties un var neizdoties veiksmīgs starts. Citreiz nezini, trase var būt šaura, var jau būt tajā izsistas bedres, tāpēc, ja neesi labās starta pozīcijās, cīņa par rezultātu var būt īpaši smaga,” komentē Aivars.