Krūts vēzis nav nāves spriedums

2020. gada 27. oktobris 00:00

Visām sievietēm 50 līdz 69 gadu vecumā valsts reizi divos gados apmaksā krūšu izmeklējumu – mamogrāfiju, kas palīdz laikus diagnosticēt vēzi. Šo iespēju izmanto mazāk nekā trešā daļa dāmu, lai gan, konstatējot slimību pirmajā stadijā, ir lielas iespējas to izārstēt, saglabāt krūts dziedzeri un dzīvot normālu dzīvi, izskanēja onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības “Dzīvības koks” rīkotajā sešu stundu tiešsaistes maratonā “Dzīvo Rozā!”. Tas bija veltīts Eiropas Krūts veselības dienai, ko atzīmē 15.oktobrī.

Nebaidies un pārbaudies!
“Es, sieviešu žurnālu redaktore, katru gadu aicināju sievietes pārbaudīties. Taču, kad pati sataustīju bumbuli, pie ārsta negāju. Baidījos no diagnozes, jo zināju, kas tas ir. Mana mamma ir slima un vecmāmiņa mirusi no krūts vēža,” atklāta ir žurnāliste, grāmatas “Tango ar diviem misteriem V* (vēzi un vīrieti)” autore Inita Sila.
Ilgus gadus bijusi viena, īsi pirms slimības atklāšanas viņa satika savu mīļoto vīrieti, kurš aizveda pie ārsta. “Man bija sajūta, ka tā tam visam bija jābūt. Dievs man iedeva šo pārbaudījumu, bet arī skaistu “spilventiņu”. Ir daudz stāstu par to, ka vēzis attiecības sabojā. Bet mans mīļotais vīrietis teica: man ir vienalga, vai tev ir mati vai nav, vai tev ir krūtis vai nav.”
Uzzinot diagnozi, viņa meklēja plašāku informāciju par slimību, taču pārsvarā atrada tikai dažādus bukletus. Pietrūka konkrētu sieviešu pieredzes stāstu par to, ko tas nozīmē emocionālā ziņā. Inita tādus atrada tikai angļu valodā un elektroniski, tādēļ uzskatīja par savu pienākumu rakstīt grāmatu pati. “Gribu šo stāstu stāstīt, lai aicinātu sievietes pārbaudīties, jo zinu, kāda ir starpība starp nullto un pirmo stadiju. Sākumā bija domāts, ka man pietiks tikai ar operāciju, bet pēc biopsijas bija skaidrs: vajadzēs arī ķīmijterapiju un starošanu.”
Par to, ka atklāts vēzis, Inita slēpa ļoti ilgi, arī no draudzenēm. Nevarēja pateikt aci pret aci, tāpēc uzrakstīja vēstuli un pēc tam ilgu laiku nesatikās. Taču visgrūtāk par diagnozi bija izstāstīt mammai, jo tas ir ģenētiski mantots un likās, ka viņa jutīsies vainīga. “Un es jutos vainīga, ka esmu pateikusi, jo redzēju, kā izskatās sāpes otra cilvēka acīs,” viņa atzīst.
Ķīmijterapijas laikā Inita sastapa sievietes, kas uzskata – vēzi izgriež un tālāko ārstēšanos iespējams apvienot ar ierasto ritmu, pieņemot, ka tikai dažas dienas būs grūtākas. “Es to nevarēju savienot ar darbiem. Bija daudz emocionālu kritienu un pārdzīvojumu. Sāpēs nedalījos ar saviem tuvākajiem, bet rakstīju – tas man ļoti palīdzēja,” pieredzē dalās Inita. “Gadu esmu padzīvojusi “aliņā”, vairāk laukos, atradusi no ārišķīgām lietām. Man bija sajūta, ka vēzis pa kārtiņai met nost manas lomas un uzstādījumus.” Viņas sociālā tīkla “Instagram” profilā var redzēt, ka līdz tam bija krāšņa Rīgas sabiedrības dāmas dzīve – smalki tērpi, ceļojumi un ballītes.
“Pārsvarā esmu tāda pati, bet skats uz pasauli ir mainījies,” atzīst Inita. “Vēzis man parādīja, cik maz vajag, lai justos labi. Esmu atvērtāka, priecīgāka, ļoti novērtēju dzīvi un katru dienu un zinu – garantijas nav nekam.” Initas ārstēšanās process vēl turpinās. Grāmatu viņa izdeva, negaidot noslēgumu, jo nezina, kā tas viss beigsies.

Katra krīze ir iespēja
Visas sievietes 50 līdz 69 gadu vecumā reizi divos gados saņem uzaicinājuma vēstuli, lai veiktu valsts apmaksātu mamogrāfiju. To izmanto agrīnai krūts vēža diagnostikai. “Es aicinu sievietes rūpēties par savu veselību. Ja saņemat valsts uzaicinājumu uz skrīninga izmeklējumiem, ejiet un izdariet to!” uzsver Latvijas Onkoloģijas centra Krūts ķirurģijas nodaļas vadītājs Jānis Eglītis.
Visbiežāk krūts vēzi konstatē 60 līdz 64 gadu vecumā, piebilst Latvijas Mikroķirurģijas centra plastikas ķirurgs Kalvis Pastars, kurš specializējies onkoloģijā. Taču pēdējos gados slimība skar aizvien jaunākas sievietes. “Ja valsts uzaicinājuma nav, bet rodas aizdomas par vēzi, vērsieties pie speciālistiem, prasiet padomus, izmeklējumus, tieciet skaidrībā par situāciju!” aicina J. Eglītis. Mamogrāfiju var veikt arī ar ģimenes ārsta vai ginekologa nosūtījumu. Ja tāda nav, izmeklējums būs par maksu.
“Dzīvības koks” sadarbībā ar J.Eglīti izdevis jaunu brošūru par krūts vēzi. Tajā vienkāršā valodā detalizēti izstāstīts, kas tas ir, ko jautāt ārstam, kā notiek rehabilitācija un ārstēšana. Buklets atrodams biedrības mājaslapā “Dzivibaskoks.lv” sadaļā, kas paredzēta tuviniekiem un pacientiem.
“Zināšanas rada drošību, nezināšana – trauksmi,” aicinot ar informatīvo materiālu iepazīties, saka psihoterapeite Maija Kārkliņa. Viņa iedala pacientus divās grupās: vieni ir atvērti visam jaunajam, labprāt visur piedalās un uztraucas par savu psihoemocionālo stāvokli, otri nolaiž rokas un atsakās no ārstēšanas jeb paraksta sev spriedumu. “Katra krīze mūsu dzīvē ir iespēja, jautājums – vai protam to izmantot. Bieži sievietes saka, ka jau līdz diagnozei daudzas lietas nav apmierinājušas, piemēram, bijis nemīlams darbs, problēmas ģimenē, kas ilgstoši nav risinātas. Ja izmantojam krīzi savā labā, mainām dzīvesstilu, vērtību sistēmu, vidi.”
Kad cilvēks sastopas ar diagnozi “vēzis”, rodas dažādas emocijas, tajā skaitā bezpalīdzības sajūta, dusmas, gribas meklēt vainīgo vai kontrolēt situāciju, kas rada mānīgu iespaidu, ka tiekam ar visu galā. Taču jāsaprot, ka galvenais ir attieksme pret to, kas notiek. Onkoloģiskas saslimšanas mūsdienās vairs nav fatālas, tās kļuvušas par hroniskām, atgādina M.Kārkliņa. Svarīgi arī nemelot sev un saviem tuvākajiem; neizlikties, ka nekas nav noticis, bet pieņemt situāciju, atrast izeju un rīkoties. Tāpat būtiski atpazīt emocijas un pieņemt atbalstu. Ja pietrūkst prasmju, ieteicams vērsties pie speciālistiem – psihiatriem vai psihoterapeitiem.

Visu saprotam salīdzinājumā
Vidēji gada laikā Latvijā tiek veiktas 600 masektomijas jeb krūts noņemšanas, un tas ir daudz, uzskata K.Pastars. Līdz 2009.gadam par valsts finansējumu Latvijā veica 150-200 krūts rekonstrukcijas operācijas, taču pēc ekonomiskās krīzes atbalsta programma tika pārtraukta. “Valdība aizvien nav radusi finansējumu šai krūts vēža ārstēšanas sadaļai,” viņš atzīmē. Protams, ne visas sievietes vēlas un ne visām nepieciešama krūts rekonstrukcija, taču svarīgi par šādu iespēju zināt un izvērtēt.
Mūsdienu medicīniskās iespējas ļauj atjaunot vienu vai abas krūtis, vai vienu atjaunot un otru – veselo – koriģēt, lai tās būtu simetriskas. “Atjaunotā krūts nekad nebūs tāda pati kā zaudētā, bet iespējams izveidot ļoti līdzīgu. Rezultāti ir atkarīgi no pacienta audu struktūras un ķermeņa īpatnībām,” skaidro K.Pastars.
Rekonstrukcija iespējama gan uzreiz pēc vēža izņemšanas, gan pēc pilna ārstēšanās kursa beigām. Pirms operācijas ārstam nepieciešams zināt, vai bijusi staru vai ķīmijterapija, vai ir kaitīgie ieradumi. Smēķēšanas dēļ var rasties asinsvadu spazmas, pasliktināties audu dzīvotspēja, asinsrite, kas ietekmē rezultātu. Pacientei jārēķinās, ka ārstēšana prasa lielu līdzestību un motivāciju.
“Pētījumi rāda, ka, veicot atlikto rekonstrukciju, sievietes ar rezultātu ir apmierinātākas nekā tās, kam tas notiek vienā etapā. Cilvēki visu saprot salīdzinājumā. Sievietes, kam zaudēto atjauno uzreiz, nezina, ko psihoemocionāli un fiziski nozīmē dzīvot bez krūts dziedzera,” saka K.Pastars.

Pazīmes, kad noteikti vērsties pie ārsta:

◆ bumbulis vai sabiezējums krūtī;
◆ palielināti limfmezgli padusē;
◆ izmaiņas krūts izmērā vai krāsā;
◆ jutīgs vai sāpīgs krūtsgals;
◆ brūni vai asiņaini izdalījumi krūtsgala vai tā ieraušanās uz iekšu;
◆ krūts ādas vai krūtsgala apsārtums, zvīņainums, nieze;
◆ krūts ādas krokojums vai iedobums tajā;
◆ tīklojums, kas ir redzamāks nekā parasti;
◆ savāds jutīgums, īpaši, ja tas ir tikai vienā krūtī.

Piezīme. Parasti izrādās, ka šo simptomu iemesls nav krūts vēzis, bet tie noteikti liecina, ka tev jādodas pie ginekologa, ģimenes ārsta vai onkologa.

Pārbaudies! Ja reizi mēnesī veiksi krūšu pašpārbaudi, iemācīsies atpazīties to struktūru un noteikt izmaiņas. Vismaz reizi gadā dodies uz vizīti pie ginekologa. Profilaktiskās pārbaudes nodrošina savlaicīgu diagnostiku. Piecu gadu dzīvildze pirmās krūts vēža stadijas gadījumā ir 93 procenti, otrās – 78, trešās – 57, bet ceturtās –
tikai 11.
Avots: “Dzivibaskoks.lv”

Iespējas
Latvijas Mikroķirurģijas centrs piecām sievietēm šogad dāvina bezmaksas krūts rekonstrukcijas operācijas. Pieteikties bezmaksas konsultācijām iespējams pa tālruni 25211239 vai e-pastu “registratura@mcl.lv”. Sievietes, kam veiks bezmaksas operācijas, plastikas ķirurģi izvēlēsies sadarbībā ar Latvijas Onkoloģijas centra mamologiem.

Biedrība “Dzīvības koks” izstrādājusi psihosociālo rehabilitācijas programmu “Spēka avots”, ko apmaksā valsts. Tajā var smelties informāciju, pieredzi, satikt speciālistus, atrast draugus, iemācīties iet uz priekšu un tikt galā ar krīzi. Pakalpojumu var izmantot pacients, kuru skāris vēzis, kopā ar tuvinieku.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Krūts vēzis nav nāves spriedums

Kategorijas