Palīdzība no dabas nāk ar laiku
Interese par veselībai vērtīgajiem augiem Sarmītei Stupānei radusies jau bērnībā, kad abas ar vecmammu staigājušas pa pļavām un vākušas ārstniecības augus. “Viņa man stāstīja un mācīja par augiem. Mājās dzērām tikai ārstniecības augu tējas. Kā tagad atceros, ka vecmamma skaidroja - viena veida tēju var dzert desmit dienas, tad jāmaina. Piemēram, desmit dienas dzer ķimeņu tēju, tad desmit dienas liepziedu tēju un pēc tās desmit dienas - pelašķu tēju. Nevar ilgstoši dzert viena un tā paša auga tēju. Var arī augus miksēt kopā, bet jāzina, kurus augus ar kuriem drīkst miksēt kopā. Manā bērnībā vecmamma neko kopā nemiksēja,” stāsta Sarmīte.
Pirms pati aizrāvusies ar ārstniecības augu vākšanu, domājusi, ka katrā mājā lasa augus un gatavo zāļu tējas. Viņu izbrīnījis, ka ne visi vāc augus un daļai ārstniecības augu tējas ir kas īpašs. “Pati vienmēr esmu dzērusi augu tējas. Augi man ir patikuši, un es savulaik pat pabeidzu studijas kā bioloģijas skolotāja. Bet, kad pirms diviem gadiem man sākās veselības problēmas, es atcerējos savu vecmammu un papildus sāku interesēties par ārstniecības augu tējām, par to iedarbību uz organismu. Pirms iesaku kādam citam, esmu visas tējas un pašas gatavotos sīrupus izmēģinājusi pati. Nav tā, ka augu tējas vai sīrupi palīdz momentā. Palīdzība no dabas nāk ar laiku, ja tikai būsi pacietīgs. Ja pamēģina veselībai vērtīgo augu sīrupu dzert mēnesi, divus, tad nav nemaz vērts. Tas nenotiek tik ātri. Piemēram, pieneņu sīrupu gada laikā vajag izdzert trīs litrus. Tā ir norma, lai attīrītu aknas, lai savestu kārtībā gremošanas sistēmu,” zina stāstīt Sarmīte.
Viņa veica patentmaksājumu, lai savus saražotos sīrupus varētu arī oficiāli tirgot. Ļoti lielu interesi esot izrādījuši tieši rīdzinieki, vietējo interese esot mazāka. “Tie, kas pagaršojuši, zvana atkal,” priecājas Sarmīte.
Augu valsts kļūst nabadzīga
Kad Sarmīte cienājusi ar vīgriežu sīrupu, viņai jautājuši: kas tev tas par interesentu dzērienu? Izrādās, lai baudītu gardu un veselīgu dzērienu, nevajag nemaz tik daudz. “Vīgriežu sīrups, ūdens, citrons - un sanāk brīnišķīgs gards padzēriens. Vīgriezes ir dabiskā antibiotika. Tās nomierina. Kad, piemēram, ir eksāmenu laiks, uztraukumu, pārbaudījumu laiks, tad ir cilvēki, kuri domā, ka vajag iedzert baldriānus, bet tie uzdzen miegainību. Savukārt vīgriezes nomierina, bet neuzdzen miegainību. Un eksāmenu laikā es tiešām iesaku padzert vīgriezīti,” stāsta Sarmīte.
Savukārt ar pelašķiem esot jāuzmanās. Lai arī literatūrā rakstīts, ka tie palīdz simts slimībām, Sarmīte uzsver, ka tiem ir viens mīnuss. “Pelašķi sabiezina asinis, līdz ar to ilgstoši dzert pelašķu tējas, sīrupu nevajag. Ja esmu desmit dienas dzērusi pelašķu sīrupu, tad es pēc tam desmit dienas dzeru, piemēram, jāņogu sulu, jo jāņogas šķīdina asinis,” stāsta Sarmīte.
Viņa novērojusi, ka diemžēl augu valsts kļūst arvien nabadzīgāka, bet tas viņu nepārsteidz. “Vācu arī asinszāli, kas palīdz sirdij, iekaisumiem. Kādreiz tās bija daudz, bet šogad to bija grūtības atrast. Kāpēc? Laukus cilvēki nopļauj, lai saņemtu platībmaksājumus, bet tiem vēl nav nogatavojušās sēklas. Nevar salīdzināt, cik daudz augu bija bērnībā, kad lasījām tos kopā ar vecmammu, un cik ir tagad,” saka Sarmīte.
Viņa staigāšanu pa pļavām un ārstniecības augu vākšanu uzskata par vislabāko relaksāciju ķermenim un dvēselei. Ja viņai jautā, kā var savākt kilogramu ziedu, Sarmīte atbild: “Tu vienkārši klausies putnu balsīs, bites, kamenes zum, un tas nomierina.”
Viņa arī uzsver, ka noteikti uzturā jālieto ķirbji, bietes, īpaši, ja vēl pašu dārzā izaudzēti! Arī katrai kaitei pašu zemē aug vislabākais attiecīgais ārstniecības augs.
Pateicības vārdi liek censties vairāk
35 gadus Sarmīte nostrādāja par skolotāju. Sākumā - Preiļu pusē, pēc tam Stāķu pamatskolā un arī Gulbenes 2.vidusskolā. Tagad viņa ir bibliotekāre Staru bibliotēkā. Sarmīte saka: “Katram cilvēkam dzīvē pienāk periods, kad viņš vēlas kaut ko mainīt. Pēc 35 gadiem skolā sapratu, ka arī es vēlos kaut ko mainīt. Kas attiecas uz skolu, esmu šajā darbā sevi izsmēlusi. Jā, esmu saņēmusi pateicības un apbalvojumus. Bet, tā kā vairs neko nevaru no sevis dot, tad pirms pāris gadiem aizbraucu sevis meklējumos uz Vāciju.”
Vācijā pavadīto laiku viņa atceras ar lielu sirds siltumu, jo tur, strādājot pie kādas ģimenes zemnieku saimniecībā, iepazinusi ļoti jaukus cilvēkus. “Katru dienu par katru darbiņu, ko izdarīju, saņēmu tik daudz “paldies”. Tur par katru nieku, ko izdari, pasaka “paldies”, un tik daudz “paldies” es nebiju 35 gados skolā dzirdējusi, cik dzirdēju divu gadu laikā Vācijā. Tas paaugstina pašapziņu, un, dzirdot šos “paldies”, gribas strādāt un censties vēl labāk. Savukārt latviešiem raksturīga nokritizēšana, bet mums vajadzētu pamācīties no citiem cilvēcību. Vācijā es iemācījos cept ļoti garšīgas tortes, iemācījos gatavot vīnu. Vācijā es atklāju daudzas lietas. Un tad liktenis pagriezās tā, ka es atkal atgriezos Latvijā. Pirms tam smējos, kad man jautāja, vai es nevēlos tomēr palikt Latvijā un strādāt. Es neapzināti, nedomājot uz šo jautājumu atbildēju: ja nu vienīgi par bibliotekāri! Un šogad man šāda iespēja ir. Pati smejos, ka liktenis mani aizved tur, kur man vajag, jo man patīk darbs ar cilvēkiem, man patīk cilvēkiem palīdzēt, patīk uzklausīt. Un ļoti labi, ja esi cilvēkiem vajadzīgs un vari viņiem palīdzēt,” saka Sarmīte.
Viņasprāt, cilvēkam ir jādara tas, kas sagādā prieku. Ja uz darbu jāiet ar nepatiku, tad nekas labs nav gaidāms. Tad arī neesot jābrīnās, ka sākas dažādas veselības problēmas.
Sarmīte ir iedvesmojošs cilvēks. Viņā klausoties, rodas vēlme paraudzīties uz sevi citām acīm. Sarmīte visu laiku smaida. Un noteikti ne velti, jo smaida vērtība nekad nav mainījusies un nemainīsies. Viņa saka: “Pie cilvēkiem jāiet ar labu, un tas labais nāk atpakaļ. Tad arī savā dzīves ceļā satiec labus cilvēkus, un tad arī vieglāk dzīvot.”
Liepziedu sīrupa recepte
Nepieciešams savākt kilogramu liepziedu bez spārniņiem. Jāaplej ar ūdeni, jāpievieno kilograms cukura. To visu vāra aptuveni 10 līdz 20 minūtes. Sanāk koncentrāts. Lai to lietotu, krūzītē ielej tikai mazliet šī koncentrāta, aplej ar siltu vai arī aukstu ūdeni. Ļoti garšīgi, un tā ir īsta vitamīnu bumba.
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"