Dzirkstele.lv ARHĪVS

Jaunieši mīl uzpīpēt “zālīti”

Inita Savicka

2020. gada 30. oktobris 00:00

1426
Jaunieši mīl uzpīpēt “zālīti”

Narkotisko un psihotropo vielu lietošana Gulbenes novadā jauniešu vidū ir aktuāla problēma. Vecuma diapazons ir no 13 līdz 17 gadiem. Par to “Dzirksteli” informē Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Gulbenes iecirkņa Kārtības policijas nodaļas vecākā inspektore Kristīne Sidorova.
Viņa atklāj, ka pagājušajā gadā uz medicīnas iestādēm – Gulbenes, Balvu vai Valmieras slimnīcām - narkotisko un psihotropo vielu lietošanas fakta noteikšanai nogādāti desmit jaunieši. Pozitīvi rezultāti bija piecos gadījumos. Ķīmiski toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultātos jauniešu asinīs un urīnā konstatētas vielas, kas norāda - pirms analīžu veikšanas jaunieši pārsvarā lietojuši marihuānu, proti, uzpīpējuši “zālīti”.
“Bet ir gadījumi, kad lietoti arī medikamenti, ko izsniedz aptiekās pēc sarkanajām receptēm, kas ir bīstamas psihotropās vielas, kuras var tikt izmantotas ļaunprātīgos nolūkos. Tāpat arī bija gadījums, kad 14 gadus veca jaunieša organismā konstatēta psihotropo vielu MDMA jeb ekstazī klātbūtne. Šogad medicīnas iestādēs nogādāti seši nepilngadīgie, četros gadījumos saukti pie likumā paredzētās atbildības, divos gadījumos vēl tiek gaidīti ekspertīzes rezultāti. Ziņas par to, ka jaunietis, iespējams, atrodas minēto vielu ietekmē, nonāk pie policijas darbiniekiem viņu tiešā darba rezultātā, tāpat arī par bērna neadekvāto uzvedību ziņo skolas,” stāsta K.Sidorova.
Lai izskaustu nelegālo vielu apriti gan skolās, gan novadā, tiek rīkoti profilaktiska rakstura pasākumi. “Ir izveidojusies ļoti laba sadarbība ar Valsts ieņēmumu dienesta Muitas procesuālās vadības daļas Kinoloģijas nodaļas vecākajiem muitas ekspertiem, kuru dienesta suņi ir noderīgi minēto vielu atrašanā. Šogad organizēti divi profilaktiskie pasākumi mācību iestādēs. Tāpat regulāri tiek apmeklētas izklaides vietas, lai pārbaudītu, vai jaunieši nav narkotisko vai alkoholisko vielu ietekmē,” saka K.Sidorova.
“Dzirkstelei” ir informācija, ka jaunieši mēdz meklēt mežos, pļavās, kā arī pamēģināt halucinogēnās sēnes. Tāpat apzināti lasa sarkanās mušmires, lai apreibinātos. K.Sidorova gan norāda, ka par halucinogēnām sēnēm Gulbenes novadā nav dzirdēts, līdz policijai šāda informācija neesot nonākusi, kā arī medicīniskās iestādes nav ziņojušas par šādiem gadījumiem.

Nekautrējas uzsmēķēt arī stundas laikā
K.Sidorova stāsta, ka ir gadījumi, kad bērni klaiņo. Šādai bērna rīcībai parasti nav tikai kāds viens konkrēts iemesls, bet tā ir kompleksi skatāma un risināma situācija. “Problēmas var būt ģimenē, skolā, attiecībās ar draugiem. Pārsvarā šie bezmērķīgie klaiņošanas gadījumi beidzas ar nonākšanu policijas redzeslokā par mantiskiem nodarījumiem - mantas bojāšanu, huligānismu, kā arī smēķēšanu, alkohola lietošanu un nereti arī minētās marihuānas “pamēģināšanas” gadījumiem,” saka policiste.
Viņa norāda, ka jauniešu smēķēšana tikai pieaug. Parastās cigaretes nomaina vienreizējas elektroniskās smēķēšanas ierīces, kuras jaunieši nekautrējas uzsmēķēt pat izglītības iestādē mācību stundu laikā. “Šo gadījumu fiksēšanā ir jāiesaistās visai sabiedrībai kopumā, sākot ar audzinoša rakstura sarunām ar savu atvasi ģimenē, tāpat arī skolā un ārpus skolas. Ja šādi gadījumi tiek fiksēti skolā, skolotājs par to ziņo un jaunietis tiek saukts pie likumā paredzētās administratīvās atbildības,” uzsver K.Sidorova.
Arī alkohola lietošana jauniešu vidū nav mazinājusies. Rodoties sajūta, ka jaunietis “skaidrā prātā” vairs neprot atpūsties un izklaidēties. Esot alkohola reibumā, parasti ir arī smēķēšanas gadījumi. Pagājušajā gadā pie administratīvās atbildības par smēķēšanu tika saukti 35 nepilngadīgie, par atrašanos alkohola reibumā - 85 nepilngadīgas personas, 7 gadījumos sodītas pilngadīgas personas, kuras nepilngadīgām personām nodevušas alkoholiskos dzērienus vai tabakas izstrādājumus. Šogad pie atbildības jau saukti 40 nepilngadīgie par atrašanos alkoholisko dzērienu ietekmē.
K.Sidorova skaidro, ka ar šī gada 1.jūliju, stājoties spēkā Administratīvās atbildības likumam un sodus iekļaujot nozaru likumos, Bērnu tiesību aizsardzības likums ir papildināts ar pantiem, kas nosaka administratīvās atbildības iestāšanos, ja bērns pie sevis glabā alkoholisko dzērienu, tabakas izstrādājumus, augu smēķēšanas produktus, elektroniskās smēķēšanas ierīces vai to uzpildes tvertnes. “Tas nozīmē, ka nav nepieciešams konstatēt, vai bērns smēķē vai lieto alkoholu saturošus dzērienus, bet pietiek ar minēto vielu atrašanos pie nepilngadīgā,” saka K.Sidorova.

Vardarbība mazinājusies
Nepilngadīgie pārkāpj likuma robežas arī zogot. K.Sidorova gan uzsver, ka tie ir tikai atsevišķi gadījumi. Bieži vien zagšana sākas ar kādas šokolādes vai konfekšu “nočiepšanu” veikalā vai, piemēram, mobilā telefona nozagšanu klasesbiedram. “Ir svarīgi par šīm lietām runāt ģimenē, skolā, lai bērns saprot, ka šāda veida darbības nav tikai “nevainīgs joks”. Vecāki ir līdzatbildīgi par savas atvases uzvedību un  prettiesiskajām darbībām. Ja bērns minēto darbību veikšanas brīdī nav sasniedzis 14 gadu vecumu, pie administratīvās atbildības var tikt saukts vecāks par bērna aprūpes pienākumu pienācīgu nepildīšanu, jo bērna aprūpe neietver sevī tikai bērna nodrošināšanu ar apģērbu, pārtiku vai jumtu virs galvas, bet arī audzināšanu sabiedrībā pieņemto likumu ievērošanas un cienīšanas garā,” skaidro K.Sidorova.
Viņa stāsta, ka arī fiziska un emocionāla vardarbība nepilngadīgo starpā pastāv, bet, salīdzinot ar citiem gadiem, tā ir mazinājusies, vismaz Gulbenes novadā. “Ir svarīgi, lai bērns skolā un ārpus tās justos droši, pasargāts. Tāpat ir svarīgi, lai bērni mājās ar vecākiem runātu par šiem jautājumiem. Bieži vien kāda klasesbiedra apsaukāšanu var iedunkāšanu izrunājot klases kolektīvā vai ar audzinātāju, var novērst to, ka minētās darbības pāraug fiziskā vardarbībā. Pieredze rāda, ka šādu jautājumu risināšana primāri ir skolas psihologa, sociālā pedagoga kompetencē. Policijai pārsvarā tiek ziņots gadījumos, kad minētie resursi nav devuši vēlamo rezultātu.  Mēs visi dzīvojam sabiedrībā, un mums ir jāmācās pieņemt un rēķināties ar to, ka katrs mēs esam individuāla un neatkārtojama personība, kura mēģina sevi pierādīt un parādīt gan skolā, gan ārpus tās. Un jāapzinās, ka kāda bērna fiziskais izskats, raksturs, temperaments, viedoklis, kas ne vienmēr sakrīt ar tavu redzējumu, ir iemesls vērsties pret kādu verbāli vai fiziski. Mums visiem ir tiesības dzīvot, atrasties, mācīties un strādāt cilvēka cieņai atbilstošā vidē!” uzsver K.Sidorova.

Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Narkoloģiskās palīdzības dienesta Ambulatori konsultatīvās nodaļas vadītāja, ārste narkoloģe Inga Landsmane speciāli “Dzirkstelei”:
“Halucinogēnajās sēnēs ir tāda aktīvā viela kā psilocibīns. Kad lieto sēnes, kas satur šo aktīvo vielu, tiek izmainītas sajūtas. Tās tiek izkropļotas, mainās garastāvoklis, domāšana, līdz ar to individuālās reakcijas vai subjektīvie pārdzīvojumi būtībā ir diezgan mainīgi, atkarīgs arī no tā, kāds ir personības tips – aktīvs, impulsīvs vai drīzāk noslēgts. Simptomātiku, kas izveidosies tajā brīdī, kad kāds tās salietosies, ne vienmēr var paredzēt. Halucinogēniem ir viena tāda īpašība, ka tie subjektīvos pārdzīvojumus var izraisīt tik ļoti spēcīgi, ka būtībā tas pārdzīvojums, ko mēs varam nosaukt par ceļojumu, var būt gan labs, gan slikts. Un, ja tas ir slikts, tad izmaiņas ir tik spēcīgi izteiktas cilvēka ķermenī, ka viņam izmainās laika izjūta. Liekas, ka dažas minūtes rit kā stundas. Ir arī nopietnas psihiskās izmaiņas, kas izmaina domāšanu un uzvedību tā, ka cilvēks pats sev var nodarīt kaitējumu. Viņam var izlikties, ka ir putns un mēģina lidot vai ir pārcilvēks un var staigāt pa ūdens virsmu, bet viņš vienkārši var noslīkt. Kas attiecas uz mušmiru vai indīgo sēņu savākšanu ar domu, ka tā varētu iegūt apreibinošu efektu, tad drīzāk ar tām varētu saindēties – būt slikta dūša, vemšana. No “zālītes” smēķēšanas veidojas psihiskais pieradums. Kad sāk kaut ko lietot, kas izraisa labsajūtu, tad vēlas pie tā atgriezties un turpināt to lietot. Tā kā bez labsajūtas efektiem nav izteiktas fiziskas veselības problēmas, tad rodas mānīgs iespaids, ka tas nerada ilgtermiņa sekas. Sekas, ko rada “zālītes”smēķēšana, būtībā ir saistītas ar psihes izmaiņām - pavājinās koncentrēšanās spējas, atmiņa, spēja mācīties. Rodas izmaiņas personībā, piemēram, vienaldzība pret visu, no kā izkļūt ir ļoti grūti. Savukārt elektroniskās smēķēšanas ierīces ir dažādas. Viss atkarīgs no tā, kas tajā elektroniskajā cigaretē ir iekšā - nulle procentu nikotīna vai krietni daudz nikotīna. Kāpēc nepilngadīgie uzsāk kaut ko tādu? Elektroniskās smēķēšanas ierīces tiek reklamētas ar dažādām garšām, tāpēc rodas mānīgs iespaids - ja nav iekšā, piemēram, nikotīna, tad nekas kaitīgs tur nevarētu būt, bet patiesībā tur iekšā ir dažādi ķīmiski savienojumi. Šobrīd ir arī pierādīts, ka daži no tiem ir kaitīgi plaušu veselībai.”