Soļošanas veterāni - valsts simtgadei

2020. gada 30. oktobris 00:00

667

Pašreiz soļošana kā vieglatlētikas disciplīna Latvijā pārdzīvo dziļu krīzi un tās nākotne izskatās ļoti apdraudēta: maz sacensību, trūkst soļošanas treneru un tiesnešu. Uz šāda bezcerības fona jāatzīmē mūsu senioru iespaidīgie sasniegumi visaugstākā ranga sacensībās.
Ja salīdzina ar skriešanu, kas Latvijā ir ļoti populāra ar simtiem sacensību gada laikā un lielu masveidību, tad visaugstākā ranga sacensību līmenī skrējēju senioru sasniegumi ir ļoti pieticīgi. Iznāk tā, ka soļošanas disciplīnām pašreiz Latvijā neredz nākotni, bet veterānu sportā pasaulē un Eiropā ir izcili sasniegumi, turpretim ļoti populārajā masveida skriešanā mūsu veterāni pasaulē kotējas vāji.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, sākot ar 1991.gadu, mums – vieglatlētiem – pavērās iespēja piedalīties pasaules un Eiropas čempionātos, kā arī pasaules un Eiropas rīkotās sporta spēlēs (“master games”).
Senioru vecums abiem dzimumiem noteikts, sākot ar 35 gadiem, un sacensību dalībnieku vecuma grupas sadalītas - ik pēc pieciem gadiem.
Pasaules un Eiropas čempionātos medaļas izcīna gan individuāli, gan arī komandu cīņās pa vecuma grupām, kur vērtē katras valsts trīs labāko soļotāju summāros rezultātus. Jāatzīmē, ka līdzīgas iespējas visaugstākajā līmenī parādīt sevi ir arī skrējējiem sprinta stafetē, garajā distancē, krosā, pusmaratonā, maratonā. Pagaidām mūsu gargabalnieki kolekcionē tikai dalībnieku piemiņas medaļas, masveidā startējot daudzu Eiropas valstu pilsētās.
Mūsu soļotāji spožos sasniegumus aizsāka mūsu PSRS goda sporta meistars (vienīgais vieglatlētikā Latvijā) Zigurds Irbe (1936-2016) ar izciliem startiem 25 gadu laikā (1991-2015).
Vīriešiem komandu cīņu medaļu birums aizsākās ar 2005.gada pasaules čempionātu Sansebastianā (Spānijā), kurā Latvijas komanda V-65 grupā - Z.Irbe, J.Dadzis un G.Rubenis - pirmo reizi Latvijai izcīnīja sudraba medaļas 20 km soļošanā komandu vērtējumā. Pjedestāls: Vācija, Latvija, ASV. Līdz 2005.gadam augstākā ranga medaļas dažādās soļošanas disciplīnās bija izcīnījuši Z.Irbe, A.Ābele, J.Dadzis, J.Gjačs, O.Pārums, N.Lapiņa un B.Tīruma (De Kopē), pēdējā startējot no Latvijas.
Sievietes soļotājas straujo panākumu apritē ienāca 2011.gadā Gentē (Beļģijā) Eiropas ziemas čempionātā, kurā S-40 grupā A.Rogale, I.Baroņenko un D.Saulīte izcīnīja Latvijai pirmo komandu sudrabu 5 km distancē.
Interesanti, ka 12 medaļnieki nāk no Gulbenes novada, un šie panākumi galvenokārt ir G.Rubeņa nopelns, organizējot, trenējot un motivējot savus sportistus visaugstākā līmeņa sacensībām.
Subjektīvi vērtējot sasniegto, atzīmēju šādus panākumu veicinošus faktorus:
1. Salīdzinot ar citām vieglatlētikas disciplīnām, veterānu soļotāju kodolu veido daudzi agrāk pazīstami PSRS sporta meistari soļošanā: Z.Irbe, G.Mīkulis, V.Dribincevs, J.Gjačs, I.Saulgriezis, olimpietis M.Liepiņš, N.Ivzāns, PSRS sporta meistarkandidāti J.Dadzis, O.Pārums, I sporta klases skolotāji A.Ābele, B.Vucēns, Z.Baumanis, P.Rogale, meistarkandidāts galda tenisā G.Rubenis, meistarkandidāts alpīnismā J.Kaprālis. Jāatzīmē arī “jaunpienācēju” veterānu pienesums, kuri citos izturības sporta veidos agrāk startēja augstā līmenī: M.Beide (PSRS sporta meistars modernajā pieccīņā), R.Žuravļova (PSRS sporta meistare šosejas riteņbraukšanā) un daudzi agrākie I sporta klases sportisti slēpošanā, riteņbraukšanā, orientēšanās sportā u.c.
2. Augsta mūsu izlases veterānu pašorganizēšanās spējas un atbildības sajūta, startējot komandu sacensībās. Skaitliski esam mazāk, bet vienotāki ar izteiktu lepnumu piederoši soļotāju saimei. 2009.gadā sacensībās Gulbenē veterāni, daloties atmiņās, palīdzēja Jānim Polim unikālas grāmatas par Ādolfu Liepaskalnu tapšanā. Grāmatu “Mūža soļi” prezentēja izcilā soļotāja 100 gadu jubilejā 2010.gadā Alūksnes novadpētniecības muzejā. Šajā notikumā piedalījās kupls veterānu pulciņš. 2010.gadā notika arī Ā.Liepaskalna 100. dzimšanas dienai veltītas sacensības. Šogad alūksnieši palika Liepaskalnam 110 gadu jubilejas sacensības parādā.
3. Latvijas vadošie soļošanas treneri Georgs Gutpelcs (1936-2019) un Aivars Rubenieks savās rīkotajās soļošanas sacensībās allaž pieaicināja veterānus, atgādinot, ka mēs dažāda vecuma soļotāji esam vienota saime savu slaveno priekšgājēju J.Daliņa, Ā.Liepaskalna, P.Zeltiņa u.c. tradīciju mantinieki. Daudzi vadošie veterāni savās jubilejas reizēs un ne tikai jubilejās rīkoja paši un atbalstīja sacensības, kurās bija aicināts ikviens soļotājs. Sacensības rīkoja: Z.Irbe - Rīgā, G.Rubenis – Gulbenē, V.Dribincevs – Daugavpilī, R.Lērme ar Z.Baumani – Valmierā, M.Liepiņš – Tukumā, O.Pārums – Iecavā.
4. Soļotājiem grūtā izdzīvošanas laikā ar kolektīvām prasībām izcīnījām, ka no 2003.gada LSVS sporta spēlēs vasarā vieglatlētikā iekļāva otro soļošanas disciplīnu, bet no 2015.gada - arī trešo. Rezultātā pieauga soļotāju masveidība un meistarība. Panācām, ka no 2003. līdz 2008.gadam, veterāniem startējot Latvijas čempionātā 20 km soļošanā, izcīnījām LSVS sporta spēļu medaļas, bet diplomā rakstīja, ka esam godalgoto vietu ieguvēji Latvijas čempionātā veterāniem.
5. Rūpējoties par soļotāju komandas nokļūšanu pasaules un Eiropas čempionātos, V.Dribincevs un D.Saulīte vairākkārt organizēja pašiem savu autobusu ceļam un laikus pasūtīja naktsmītnes savējiem. Soļotāju komanda parasti tika nokomplektēta gadu pirms sacensībām.
Runājot par soļošanas kā sporta veida jeb vieglatlētikas disciplīnas vēsturi, var atzīmēt, ka soļošana atsevišķās valstīs skaitās kā atsevišķs sporta veids, tomēr biežāk tiek uzskatīta kā vieglatlētikas disciplīna.
Pasaules vieglatlētikas veterānu asociācija noteikusi ļoti augstus rezultātus, pēc kuriem tika sastādīts visu laiku labāko soļošanas veterānu saraksts. Soļotāju aprindās šie cilvēki tiek saukti par “mūžīgajiem” jeb “nemirstīgajiem”, jo tiešām - lai iekļūtu šajā sarakstā, piemēram, 50 km distancē jaunākajā veterānu vecuma grupā jāuzrāda pēc mūsu valsts vieglatlētikas klasifikācijas 5 minūtes labāks rezultāts par lielmeistaru normatīvu, pēc tam, protams, ievērojot vecuma koeficientu, sasniedzamie rezultāti ir zemāki. Kopš notiek soļošanas sacensības veterāniem šajā “mūžīgo” jeb “nemirstīgo” sarakstā, pēc uzrādītajiem rezultātiem tajā iekļuvuši 998 soļotāji – veterāni no visas pasaules. No Latvijas šajā sarakstā iekļuvuši: M.Liepinš (Tukums) – 5, 10 un 50 km distancē, A.Liepaskalns (Alūksne, Gulbene) – 10 un 20 km distancē, G.Rubenis (Gulbene) – 5 un 20 km distancē, Z.Irbe (Rīga, Gulbene) – 5 km distancē, A.Linde (Rīga) – 50 km distancē un A.Rumbenieks (Valmiera) – 10 km distancē. Normatīvu iekļūšanai star labākajiem izpildījis arī N.Ivzāns (Preiļi, Jēkabpils).
Iespējams, Gulbenes sporta “brends” ir tieši soļošana. Varam pamatoti lepoties ar valsts soļošanas veterānu sasniegumiem. Soļošana ir daudz saudzīgāka veselībai nekā skriešana un pārējās vieglatlētikas disciplīnas, īpaši vecāka gadagājuma sportistiem. Amerikāņu sporta zinātnieki konstatējuši, ka “skriešana ir tas pats, kas braukšana dzērumā: kaifs ir, bet rezultāts noslēgumā zināms”. Nākot uz soļošanu, saudzēsim sevi un soļosim! Uzsākt soļošanu var jebkurā vecumā.

Statistikas dati līdz 2020.gadam
46 Latvijas soļošanas veterāni, startējot kādā no Eiropas, pasaules un “master games” čempionātiem, izcīnījuši pavisam kopā 396 (!) dažāda kaluma medaļas. Tas Latvijas sportā, nenoliedzami, ir izcils sasniegums, kurš joprojām tā īsti nav novērtēts, publicēts medijos un sīkāk analizēts. Interesanti, ka no šī medaļu biruma 71 medaļu izcīnījuši divpadsmit Gulbenes novada soļotāji. Viņi teicami startējuši arī Pasaules amatieru un strādājošo čempionātā, kur I.Sirmā un R.Bērziņš izcīnījuši valstij zelta medaļas – čempionu titulus, bet I.Bačka var saukties par pasaules vicečempioni soļošanā strādājošajiem un amatieriem.
Pēc izcīnīto medaļu skaita mūsu vīriešu ranga piecnieks: 1. Normunds Ivzāns – 49 medaļas (19 zelta, 19 sudraba, 11 bronzas), 2. Zigurds Irbe – 36 (14, 15, 7), 3. Madars Breide – 28 (10, 10, 8), 4. Gundars Rubenis – 23 (5, 10, 8), 5.-6. Harijs Āboliņš – 14 (4, 6, 4), 5.-6. Raitis Lērme – 14 (2, 0, 12). Analogs rangs sievietēm: 1. Dace Saulīte – 20 (5, 8, 7), 2. Vera Grinberte – 18 (1, 9, 8), 3. Aija Rogāle – 16 (2, 3, 11), 4. Rita Žuravļova – 15 (1, 8, 6), 5. Nellija Lapiņa – 10 (5, 3, 2).

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Soļošanas veterāni - valsts simtgadei

Kategorijas