Kā noteikt, vai trauma ir nopietna?

2020. gada 30. oktobris 00:00

“Vai drīkst slimnīcas uzņemšanas nodaļā manu pirms četrām dienām traumēto roku uzskatīt par neakūtu traumu un sūtīt mani vispirms pie ģimenes ārsta, lai viņš izsniegtu nosūtījumu pie speciālista?” jautā laikraksta lasītāja Santa.
Atbild Vidzemes slimnīcas traumatologs ortopēds Ivars Zvīgulis. “Pirmās nedēļas laikā, kopš gūta trauma, nevienu prom nesūtu. Varbūt, ja pacients atnāktu ar ilgāk iestaigātu traumu un ja izskatās, ka tā tomēr nav tik akūta, lai skatītu turpat uzņemšanas nodaļā, tad vēl vērtēju. Bet, ja trauma ir gūta, piemēram, pirms nedēļas, un cilvēks nāk ar sāpēm, viņš noteikti ir pelnījis, lai rentgenu uztaisītu un speciālists paskatītos, vai tur nav kaula bojājumi. Ja ir saišu bojājumi, tad tas tiešām nav tik akūti,” skaidro I.Zvīgulis.
Viņš stāsta, ka uzņemšanas nodaļā izvērtē, kuri ir kaulu lūzumi un kur nepieciešama akūta ārstēšana, tomēr pēc traumas gūšanas vajadzētu ierasties 24 stundu laikā. “Protams, var gadīties, ka lūzums, piemēram, kādā no plaukstas mazajiem kauliņiem, ir neliels un sāpes ir tikai pie kustībām, un pacients tikai kādā ceturtajā dienā nevar vairs izturēt un tad atnāk. Tomēr trauma ir, un lūzums arī ir.”

Lūzumi - kā plaisas
Traumatologs atzīst, ka konkrētu vadlīniju nav un traumu biežāk atpazīt var pats cilvēks, vadoties pēc savām sajūtām. “Ir tādi lūzumi, kas ir kā plaisas. Kauls ielūst, cilvēks visu var it kā izdarīt, bet sāpes saglabājas. Viņš var atnākt otrajā vai trešajā dienā, un mēs konstatējam, ka tur ir lūzums bez dislokācijas un ārstēšana ir nepieciešama. Reizēm tūlīt pēc kritiena to grūti pateikt. Piemēram, krītot uz rokas, var salauzt lielo apakšdelma kaulu. Parasti salauž spieķa kaulu, var salauzt arī mazos plaukstas kauliņus, un tad trauma būs bez lielas tūskas. Bez papildu izmeklēšanas un rentgena nevarēs neko pateikt,” stāsta I.Zvīgulis.

Biežāk traumas gūst sievietes
Traumatologs stāsta, ka pērnā ziema Latvijā nebija pārlieku barga, tādēļ, iespējams, izpalika daudz tipisko šī gadalaika traumu. Tomēr jārēķinās, ka pirmais apledojums var mūs pārsteigt arī nesagatavotus. Speciālista novērojums - biežāk krītot traumas gūst sievietes 40 līdz 70 gadu vecumā.
“Vīriešiem izdodas kaut kā labāk sakoordinēties un sagrupēties slīdēšanas brīdī un noturēt līdzsvaru. Iespējams, vīrieši arī krīt citādāk. Varbūt tā ir neatbilstošu apavu izvēle. Bet tiešām - uz apledojušām un slidenām ielām biežāk krīt sievietes, gūstot traumas. Iesaku cilvēkiem, kas dzīvo lauku reģionos, uzmanību pievērst, ar kādiem gumijas apaviem viņi staigā pa slidenajiem ceļiem. Svarīgi, lai gumija ir tāda, kas neslīd uz ledus, kas ir ar dzelksnīšiem vai arī cenas ziņā dārgāka. Tieši to pašu var attiecināt arī uz bērnu apaviem. Mazie bērni, protams, visbiežāk ir tā saģērbti, ka kritiena brīdī nopietnu seku nav,” komentē Vidzemes slimnīcas speciālists.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Kā noteikt, vai trauma ir nopietna?

Kategorijas