Novada ezeru apsaimniekošana vēl tikai sāksies

2020. gada 3. novembris 00:00

362

Novada ezeru apsaimniekošana vēl tikai sāksies

“Pilnībā ir jāizskauž maluzveja,” aicināja zinātnieks Matīss Žagars, Gulbenē 21.oktobrī prezentējot iedzīvotājiem pašvaldības uzdevumā veikto pētījumu par Stāmerienas ezera, Augulienas ezera Beļavas pagastā, Lazdaga, Kaļņa, Mezīša ezeru Stradu pagastā un Pededzes upes Daukstu, Stradu un Litenes pagastā resursiem, ekoloģiju un nākotni. Pētnieks arī pauda, ka novada ezeri ir tālu no labas apsaimniekošanas prakses. Trūkst arī statistikas par to, vai šajos ūdeņos cilvēki velk lomus un ko viņi izvelk.
Diskusijā ar zinātnieku iesaistījās jaungulbenietis Aldis Dreimanis, kurš sūdzējās par negausīgu zvejnieku uzvedību Ušura ezerā: “Bez 50 līdakām projām nekad nedodas!” Vidzemes reģionālās vides pārvaldes zivju kontroles daļas vecākais inspektors Imants Hamanis teica – pašvaldības ziņā ir ieviest kārtību vai “turpināt tāpat klibot”. “Galvenais ir gribēšana, tālāk viss sakārtojas,” viņš teica.

Ir jānosaka prioritārie ezeri
Kā labu piemēru M.Žagars nosauca Alūksnes ezeru kaimiņu novadā. “Tur vispār nav maluzvejas,” uzsvēra viņš. Tur par šo ezeru rūpējas pašvaldības aģentūra “Alja”. M.Žagars sacīja – Alūksnes ezers atrodas pilsētas centrā, 4 vai 5 inspektori sistemātiski veic kontroli. Tieši šā iemesla dēļ ezerā, kurš neskaitās zivju resursu ziņā starp bagātākajiem, vienmēr var vilkt lomus. Pirmais, kas tur “lec acīs”, ir tas, cik daudz šajā ūdenskrātuvē ir lielu asaru. “Lai cik lieli patrioti jūs būtu, jūsu (Gulbenes novadā – red.) neviens ezers nav tāds kā Alūksnes ezers,” secināja zinātnieks.
Viņš uzskata, ka tāds pats potenciāls kā Alūksnes ezeram Gulbenes novadā ir Stāmerienas ezeram. Tur varētu tikt noteikta licencētās makšķerēšanas vieta ar lielu sociāli ekonomisko potenciālu makšķerēšanas attīstīšanai. Vai ir pietiekama infrastruktūra? Uz šo jautājumu M.Žagars nevarēja atbildēt. Svarīgi arī esot saprast, vai vietējie vispār grib, lai viņu ezers kļūtu pievilcīgs tūristiem.
Stāmerienas ezera dabiskā vide (bez zivju mazuļu ielaišanas) ir spējīga dot daudz vairāk, nekā varētu likties, teica zinātnieks. Viņš arī skaidroja - ja ezerā tiks ielaisti zandartu mazuļi, izaugot šīs zivis tur nevairosies, bet, visticamāk, šīm zivīm tur būs labi. Un makšķerniekiem būs prieks noķert zandartu.
Pētnieks sacīja - Gulbenes novads ir bagāts ar ezeriem, taču ir “jākonstruē sistēma, lai tā strādātu” un resursi tiktu nosargāti. Jānosaka arī prioritātes, jo “pašvaldībai rokas par īsām”, lai visu vienlīdz labi apsaimniekotu. Spriežot pēc sabiedrības aktivitātes, pētnieks secinājis – visvairāk cilvēkus interesē Dzirnavu dīķis Gulbenē, tomēr šai krātuvei no zivju saimniecības viedokļa ir viszemākā vērtība. Taču ir labi, ka cilvēkiem rūp šis dīķis pilsētas centrā. Kad pašvaldība būs noteikusi prioritāros ezerus, tālāk jādomā, kas un kā veiks apsaimniekošanu. M.Žagars pauda, ka viens no iespējamajiem risinājumiem ir nodot kādu ezeru biedrības apsaimniekošanā.

Asaris kā veselīga ezera indikators
Pētījuma gaitā noskaidrots, kas visvairāk interesē iedzīvotājus, - konkrētu zivju sugu īpatsvars katrā no minētajiem ezeriem, kā arī Pededzes upē. Visvairāk asaru, kas ir veselīga ezera indikators, ir Stāmerienas ezerā, pēc tam Kaļņa ezerā, tam seko Lazdaga, Augulienas un Mezīša ezeri. Četrus gadus vecs asaris Latvijā vidēji esot 22-23 centimetrus garš.
Stāmerienas ezerā asaris ir īsāks par 20 centimetriem un nav labi nobarojies. Jāņem vērā, ka tur zivju attīstība notiek lēnāk. Tātad pret maluzveju Stāmerienas ezers ir jutīgāks nekā citi. Zandartu izdevās nozvejot tikai Stāmerienas ezerā.
Savukārt Pededzes upē mājo smuki, lieli sapali. Mezīša ezerā dominē plicis. Taču tas esot gandrīz vai “sports”, lai cilvēks šajā ezerā tiktu iekšā, lai “ienestu tur laivu”. “Tas tiešām ir grūti, un tur ir jābūt lielai uzcītībai,” sacīja pētnieks. Ja ir doma attīstīt šo ezeru, vispirms ir jādomā par piebraucamā kanāla izveidi, sacīja M.Žagars. Mezīti zinātnieks nodēvēja par “skābu purva ezeru”.
Augulienas ezerā, kā teica M.Žagars, var just maluzvejas ietekmi, tomēr ezers joprojām ir bagātīgs un ražīgs. Tur mājo salīdzinoši daudz plaužu, pliči. Ir nozvejojami 45-50 centimetrus gari plauži.
M.Žagars uzsvēra, ka viņš ir pret maluzveju kā tādu, bet ne pret zveju vispār. Godīga (legāla) zveja ir tikpat normāls zivju iegūšanas veids kā makšķerēšana – teica pētnieks. M.Žagars norādīja, ka viņu kā zinātnieku diezgan maz interesē zvejas limits, vairāk – cik no tā limita reāli tiek izmantots un kā tas notiek. Ja zveja ar 300 metru tīklu notiek Jāņos – tas ir viens variants, bet, ja tāda zveja notiek katru nakti, tas, protams, atstās iespaidu uz zivju resursu.
Augulienas ezerā pētnieku grupa savas darbošanās laikā šovasar atradusi amatiera rokām gatavotu murdu zivju zvejai. Tāds murds uzskatāms par saudzīgu instrumentu. “Tīri smuks murdiņš bija,” zinātnieks uzslavēja “pašdarbnieka” amatniecisko prasmi.
Par Kaļņa ezeru M.Žagars teica – var redzēt, ka tas ir pieskatīts. Un tas esot akciju sabiedrības “Latvijas Valsts meži” nopelns.

Analizējot zivju barības bāzi
Zinātnieks ir pētījis visu nosaukto ezeru zivju barības bāzi. Viņš izcēla Mezīša ezeru, kur fosfora ir vairāk nekā citos. Jo vairāk ezerā ir fosfora, jo intensīvāk notiek pirmprodukcijas (uzskatāmākais piemērs ir aļģes) veidošanās. Līdz zināmai robežai šis process palielina ezera produktivitāti, taču pārmērība izraisa daudz negatīvu seku. Spilgtākie piemēri ir aļģu “ziedēšana”.
Aļģu “ziedēšana” raksturīga arī Augulienas ezeram. “Zilaļģes, vienkāršiem vārdiem runājot, ir sliktas vides kvalitātes rādītājs,” teica M.Žagars. Ezeram ir stāvi krasti, apkārt – apdzīvotas mājas. “Dievs viņu zina, no kurienes vēsturiski tas piesārņojums ir nācis,” prātoja zinātnieks.
Savukārt Stāmerienas ezerā pētnieki konstatēja gliemezi – invazīvu sugu, kurš galvenokārt atrodams lielajos ezeros. Alūksnes ezerā gan arī ir šis gliemezis. Neko sliktu viņš nedarot, bet pārsteidz, ka tas ir tik ļoti savairojies.
Runājot par ūdens kvalitāti Gulbenes novada publiskajos ezeros, M.Žagars teica, ka tā ir laba.

Gulbenes novadā:
◆ ir 50 ezeru un citu ūdenstilpju;
◆ uz 14 ezeriem kopumā rūpnieciskajai zvejai paredzētais tīklu limits kopumā 2300 metri, taču nav informācijas par noķerto zivju sugām un daudzumiem;
◆ rūpnieciskā zveja ir paredzēta, bet nenotiek Lielajā Virānes ezerā (piekļuve ezeram caur privātajām zemēm ir gandrīz neiespējama);
◆ visvairāk pašvaldības īpašumu ir ap Ušura un ap Stāmerienas ezeru (tas nodrošina labāku piekļuvi”;
◆ pašvaldībā ir uzsākts darbs pie novada 15 ezeru piekrastes zonas uzturēšanas un sabiedriskās kārtības noteikumiem;
◆ paredzams, ka novadā ūdeņu uzraudzību un cīņu pret maluzveju varētu veikt pašvaldības policija vai apmācīti vides inspektori – vēl notiek diskusija, kam uzticēt šo pienākumu;
◆ ezeru un upju ūdeņu uzraudzībai pašvaldības ir iegādājusies motorlaivu, dronu, infrasarkano staru kameru;
◆ pašvaldībā šajos jautājumos gaida iedzīvotāju ierosinājumus (tālrunis 64473252, e-pasts “dace.kursa@gulbene.lv”).
No Gulbenes novada pašvaldības vides pārvaldības speciālistes Daces Kuršas uzstāšanās 21.oktobrī

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Novada ezeru apsaimniekošana vēl tikai sāksies

Kategorijas