Glezniecība - dzīve, sirdslieta un arī ieguldījums kultūrā

2020. gada 3. novembris 00:00

1376

Glezniecība - dzīve, sirdslieta un arī ieguldījums kultūrā

Gulbenietes Gerdas Juškevičas mākslas ceļš aizsākās jau agrā bērnībā, kad gleznoja mammas Ilvijas Juškevičas darbnīcā un veidoja sevis izdomātas izstādes. “Jau trīs gadu vecumā teicu, ka būšu tikpat liela māksliniece kā mana mamma,” atminas Gerda.
Laikam ejot, Gerda saprata, ka tieši māksla ir tā nodarbe, kas viņai vislabāk padodas, un ar to labprāt nodarbojas savā brīvajā laikā. Arī dzīves posmā, kad uznāca pusaudža niķi un vēlme visam atmest ar roku, mamma nepadevās un mudināja viņu turpināt šo ceļu, jo redzēja lielu potenciālu savas meitas izaugsmei. “Liels paldies manai nozīmīgākajai dzīves un mākslas skolotājai Ilvijai (mammai – red.) arī par to, ka iedrošināja mani un palīdzēja iestāties vienā no labākajām profesionālajām mākslas skolām Latvijā – Jaņa Rozentāla Mākslas skolā, kur vēl joprojām mācos, - esmu jau 4.kursā,” stāsta Gerda.

Milzīgs darbs un neskaitāmi treniņi
Viņa pārliecinājusies, ka mākslinieka ceļš nemaz nav tik viegls, kā tas varētu šķist. Tas ir milzīgs darbs un neskaitāmi treniņi katru dienu. Tās ir neveiksmes, emocionāli sabrukumi, cīņa pašam ar sevi. “Kopš brīža, kad iestājos Jaņa Rozentāla Mākslas skolā, nav aizvadīta gandrīz neviena diena bez otas vai zīmuļa rokā, taču vēl nevienu pašu reizi galvā nav ienākusi pat mazākā domiņa par to, ka māksla nav domāta man. Esmu iemīlējusi gleznošanu ar visu sirdi un zinu, ka ar lieliem soļiem dodos pareizajā dzīves virzienā,” saka jaunā māksliniece.
Šobrīd Gerda ir ļoti iemīļojusi eļļas tehniku, kurā pārsvarā arī top lielākā daļa viņas darbu. Gerdai ļoti patīk eksperimentēt, tecināt krāsas, miksēt tehnikas. Glezniecība viņai ir meditatīvs process. Pārsvarā glezno pēc noskaņojuma, tāpēc viņas gleznu arhīvā atrodamas gan ļoti drūmas, gan gaišas, gan arī spilgtas un kontrastainas gleznas. Gerda iedvesmojas gan no dabas, gan no iekšējām sajūtām, emocijām.
“Gleznoju daudz. Gleznoju ainavas, kluso dabu, abstraktas kompozīcijas, bet, ja man jautātu, ko gleznot patīk vislabāk, tad atbilde viennozīmīgi būtu - cilvēku. Man ļoti patīk pētīt cilvēkus gan no fiziskā viedokļa, gan no emocionālā. Braucot sabiedriskajā transportā, vēroju cilvēku tik ļoti dažādās sejas, ķermeņa uzbūvi. Sarunājoties ar cilvēku, pētu viņa ķermeņa valodu, sejas mīmiku, emocijas. Ar lielāko prieku gleznoju portretus un cilvēku figūras,” stāsta Gerda.

Lielākais atalgojums – prieks cilvēku acīs
Šo gadu laikā viņa ir ieguvusi krietnu pieredzi. Ir aizvadītas vairākas izstādes kopā ar mammu gan Rīgā, gan Alūksnē, gan Gulbenes novadā. “Esmu vadījusi privātās nodarbības gleznot un zīmēt gribētājiem un saņēmusi labas atsauksmes. Liels gods bija palīdzēt vadīt plenēra skoliņu un dalīties pieredzē mammas ikgadējā vasaras plenērā “Izglezno novadu” (Gerdas mamma jau vairākus gadus veiksmīgi rīko vasaras plenērus – red.). Regulāri piedalos dažādos mākslas konkursos. Nozīmīgs ieguvums bija 1.vieta otrajā starptautiskajā vizuālās mākslas konkursā “Mākslinieka Ģederta Eliasa mīklu minot”. Līdztekus studijām veicu pasūtījumus. Esmu izveidojusi “Facebook” lapu “Jemtnīca”, kur pasūtītājs var ar mani sazināties un izstāstīt visu, ko gribētu redzēt gleznā vai zīmējumā. Lielākoties klienti vēlas kāda sava drauga portretu, ko uzdāvināt svētkos,” stāsta Gerda.
Viņa uzsver, ka lielākais atalgojums, ko var saņemt par ieguldīto darbu, ir labie vārdi un prieks cilvēku acīs, kad tie saņem viņas gleznoto pasūtījumu vai saskata kaut ko sev svarīgu viņas darbos. “Tajos brīžos es saprotu, ka glezniecība nav tikai hobijs, kam veltu savu brīvo laiku. Tā ir mana dzīve, sirdslieta un arī ieguldījums kultūrā,” saka Gerda.

+ 3

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Glezniecība - dzīve, sirdslieta un arī ieguldījums kultūrā

Kategorijas