Trūkst psihologu, Izglītības pārvalde nespēj piesaistīt

2020. gada 3. novembris 00:00

1327

Trūkst psihologu, Izglītības pārvalde nespēj piesaistīt

Uzvedības traucējumi, grūtības iekļauties skolas kolektīvā – tās ir problēmas, ar kurām Tirzas pamatskola tagad saskaras vairāk nekā jebkad agrāk. Par to, kā risināt šos jautājumus, notika saruna Gulbenes novada domes 21.oktobra izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas sēdē.
Diskusija raisījās skolas direktores Svetlanas Ziepnieces uzstāšanās laikā, viņai prezentējot Tirzas pamatskolas attīstības plānu laika posmam līdz 2023.gadam. Deputāti par šā plāna atbalstu balsos novada domes 29.oktobra sēdē.

Akcents uz bērnu līdzdalību, nevis kontroli
S.Ziepniece stāstīja, ka skolā ir palielinājies skolēnu skaits sakarā ar to, ka skolas vairs nav Druvienā un Galgauskā. Tāpat uz Tirzu mācīties brauc arī bērni no Gulbenes (vairāk nekā desmit), kuriem ir grūtības iejusties lielākā skolas kolektīvā pilsētā. Starp šiem skolēniem ir arī “bērni ar uzvedības traucējumiem un tādi, kuri ilgstoši nav apmeklējuši skolu vai kuriem ir ļoti liela nesekmība,” stāstīja direktore. Skolas pedagogu saime ir priecīga, ka palielinājies skolēnu skaits.
“Bet tam ir arī savi sarežģījumi, jo ienāca diezgan liels skaits bērnu, kam ir grūtības iekļauties skolas vidē kā tādā. Līdz ar to emocionālā vide skolā izmainījās ne uz to labāko pusi,” atzina direktore.
Visa pagājuša gada garumā skolā izmantota aptaujas metode, bijušas diskusijas, un tā noskaidrotas galvenās problēmas. Līdz šim skolā realizētā pedagoģija ir mācījusi skolēniem uzņemties līdzatbildību. “Mums skolā nav nodrošināta kontrole tik lielā mērā, kā varbūt to bieži vien gribētos pieaugušajiem. Ir problēmas ar skolēnu uzvedību. Tāpēc tagad skolai ir plāns atbalstam, mudinot skolēnus mācību procesam atbilstošai uzvedībai,” teica S.Ziepniece un piebilda, ka šajā situācijā skolas pedagogi “ļoti domā, lai neapdalītu pārējos bērnus”. Tas tiek nodrošināts, izglītojošo un pedagoģisko darbu organizējot vairākos virzienos, lai “katram bērnam nodrošinātu individuālo kompetenču attīstības iespējas”. Sava loma tur ir arī interešu izglītībai, dažādiem projektiem. “Mēs neveidojam reitingus, mēs mēģinām pieņemt ikvienu bērnu tādu, kāds viņš ir,” teica direktore.
Skolas attīstības plānā ir ierakstīts, ka skola strādā saskaņā ar “humānās pedagoģijas principiem”, kur “vērtība ir ikviens un katram ir tiesības kļūdīties, svarīgākais ir attieksmes un attiecību jautājums”, mācoties salīdzināt katram sevi situācijās “vakar, šodien un rīt”. S.Ziepniece teica – uzskata, ka ir izdevies skolā izveidot pozitīvu, bērnus atbalstošu, iekļaujošu vidi.

Ir plāns pedagogu izdegšanas mazināšanai
Deputāts Anatolijs Savickis jautāja, kā tiek mazināts pedagogu izdegšanas risks, vai ir pietiekams atbalsts, ko skolai var sniegt psihologs, sociālais pedagogs. S.Ziepniece teica – skolai ir savs piedāvājums, ideja, ar kuru vērsušies Izglītības pārvaldē. Runa ir par jau minētās jomas speciālistu nosūtīšanu ne tikai uz Tirzas pamatskolu, bet arī uz citām novada skolām - katrreiz ar konkrētu mērķi un uz mēnesi vai diviem. Iemeslu S.Ziepniece raksturoja tā: “Uz mūsu skolēnu skaitu mēs nevaram nodrošināt sociālo pedagogu, kurš katru dienu strādātu ar bērniem.” Tajā pašā laikā it kā būtu darba instrumenti sarežģītu situāciju risināšanai skolas pedagoģiskajā darbā, tikai nav speciālistu.
S.Ziepniece stāstīja, ka ir pieejamas lieliskas interaktīvās spēles, kuras piedāvā “Uzvedība.lv”, taču trūkst resursu, lai ikdienā izmantotu šīs spēles darbā ar bērniem. “Pedagogiem, kuriem ir jāvada mācību stundas”, veikt šo papildu darbu ar skolēnu uzvedības korekciju, “fiziski nav iespēju”, skaidroja direktore. Tāpēc – vajadzīgi palīgi. Ja tas tiktu risināts speciālistu piesaistes veidā, nebūtu jāalgo speciāli katrā novada skolā savs psihologs un sociālais pedagogs.
Izglītības pārvaldes vadītāja Edīte Kanaviņa papildināja direktores teikto: “Skolām pēc psihologiem ir divu veidu vajadzības. Tā ir skolēnu izpēte un atzinumu sagatavošana. Tur mums ir pietiekams resurss. Otra jautājumu grupa ir saistīta ar reaģēšanu uz konkrētiem gadījumiem un sistemātiska darba veikšana ar bērniem, kuriem ir vajadzīgs atbalsts. Un šeit, godīgi jāsaka, resurss ir tieši tik liels, cik liels tas ir. Tūlītēji reaģēt uz smagajiem gadījumiem – jā. Citas situācijas psihologi risina, kad viņiem ir izbraukuma diena uz izglītības iestādi. Taču tādā veidā vajadzīgo mērķi visdrīzāk sasniegt nevar. Mums ir plāni, kā citādāk organizēt darbu. Taču speciālistu ir tieši tik daudz, cik ir. Ir nepietiekams psihologu resurss. Papildus piesaistīt vēl citus šādus speciālistus ir ļoti grūti. Psihologiem izdevīgāk ir strādāt privātpraksē. Esam apzinājuši gan vietējos, gan kaimiņu novada speciālistus, piedāvājot darba citādu formu un specifiku. Pagaidām nav izdevies nevienu piesaistīt. Turpināsim meklēt. No pašvaldības puses šāds nodrošinājums prasīs papildu finansējumu.”
S.Ziepniece sacīja – Tirzas pamatskolai esot sadarbība ar jauniešu centru “Bāze”. “Tas arī jau ir labi,” viņa uzsvēra. E.Kanaviņa komentēja, ka tā ir laba prakse, jo jaunieši mazākiem bērniem var būt autoritātes.

Pie skolas nav nevienas laternas, nav arī sētas
Izrādās – pie skolas nekad nav bijis apgaismojuma. Diennakts tumšajā laikā pie skolas ir “melna tumsa”, atzina S.Ziepniece. Lēsts, ka viena apgaismes staba izveidošanas izmaksas ir 2000 eiro. Paredzams, ka šo jautājumu varētu risināt 2022.gadā. Risināma ir arī skolēnu drošība pie skolas. Skolai blakus ir braucamais ceļš, tāpēc vajadzīga arī sēta vai aizsargbarjera, citādi - “solis un viņi (bērni – red,) ir uz ceļa”, teica S.Ziepniece. Pagaidām drošības jautājums skolā tiek risināts, organizējot skolotāju dežūras, bērnus sagaidot pie autobusa un pavadot uz autobusu. Tomēr sētu skolai vajag. To varētu risināt 2021.gadā.
Deputāte Ilze Mezīte teica, ka āra apgaismojums un sēta ir jautājumi, kuri nedrīkstētu tikt atlikti uz vēlāku laiku, jo skolā darbs notiek gan agri no rīta, gan vēlu vakarā. Arī sēta/barjera jāizveido ātrāk, kamēr nav notikusi kāda nelaime, savu viedokli pauda deputāte.
Skolai vajadzīgs pabeigt arī sporta laukuma rekonstrukciju, izveidojot skrejceliņus, lodes grūšanas un tāllēkšanas sektorus. Rēķināts, ka tam vajag apmēram
10 000 eiro. Šī nepieciešamība ir ierindota ka prioritāra, īstenojama 2021.gadā. Nākamā vajadzība ir veidot viegli transformējamu rotaļu telpu, paredzams, ka tam varētu ķerties klāt 2023.gadā. Bet visus trīs turpmākos gadus skolā nepieciešams atjaunot nodrošinājumu ar datoriem. Skolas rīcībā ir datori, kuri visi ir lietoti ilgāk nekā piecus gadus. A.Savickis šajā kontekstā vaicāja, kā skola spēj nodrošināt attālināto mācību procesu. Direktore pastāstīja par pieredzi pandēmijas pirmā viļņa laikā. “Attālinātas mācības mēs nodrošinām labi,” viņa teica. Skolēniem vajadzības gadījumā piešķirti skolas stacionārie datori, nodrošināti planšetdatori un viedtālruņi. Tomēr arī pie šā nodrošinājuma ir kādas trīs ģimenes, kur bērniem mājās “faktiski elektroniski mācīties nav iespējams”, atzina S.Ziepniece. Tad tiek rasts cits risinājums, piegādājot bērniem mājās mācību uzdevumus.

Fakti

Tirzas pamatskolā ir:
◆ 45 pirmsskolas posmā (3 grupās);
◆ 102 izglītojamie 1.-9.klašu posmā;
◆ 14 izglītojamie, kuri apgūst speciālās izglītības kādu no divām programmām (bērniem ar garīgās attīstības vai ar mācīšanās traucējumiem).
No Tirzas pamatskolas attīstības plāna prezentācijas

Tirzas pamatskolā strādā:
◆ 21 pedagogs, starp kuriem 4 ir ar maģistra grādu;
◆ ir arī logopēds, pedagoga palīgs un notiek sadarbība ar psihologu projektā “Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai”.
No Tirzas pamatskolas mājaslapas

Pašvaldības Izglītības pārvaldē ir:
◆ logopēds;
◆ 4 izglītības metodiķi;
◆ 2 psihologi;
◆ speciālais pedagogs;
◆ projektu vadītājs;
◆ konsultants ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas jomā izglītības iestādēm.
No Gulbenes novada domes mājaslapas

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Trūkst psihologu, Izglītības pārvalde nespēj piesaistīt

Kategorijas