Dzirkstele.lv ARHĪVS

Latvietis latvietim rada maskas

Latvietis latvietim rada maskas

Simtprocentīgi dabisks un pilnībā latvieša roku darbs – galvenie atslēgas vārdi sejas maskai, kuras izgatavošanā, šķiet, izmantota viena no oriģinālākajām pieejām. Amatnieks Laimonis Lapsa no Lejasciema bērzu tāsis iepazinis un dažādu produktu izgatavošanā sācis pielietot jau pirms četriem gadiem. Tapušas gan cibas, krūzīšu paliktnīši, apavu zolītes, gan rotaslietas – gredzeni un rokassprādzes. Nu laiks pienācis aktuālajām sejas maskām.

Sejas maska top stundas laikā
“Cara Pētera I armijas zaldātiem zābakiem zolītes bija no bērza tāss, jo tās neļauj veidoties mitrumam un ir antibakteriālas. Bērza tāss trauciņos jāglabā arī zelts un sudrabs. Cibās īpaši var uzglabāt sāli un cukuru,” stāsta meistars.
Viņš savās gatavotajās cibās lieliski uzglabā arī medu. Nav noslēpums, ka arī mākslinieki, meistari un dažādu roku darbu veicēji mēdz viens no otra iedvesmoties. Arī Laimonis atzīst, ka maskas no bērzu tāsīm vispirms ieraudzījis žurnālā rakstā par vienu Valmieras aktieri. “Ja varu uztaisīt labāk nekā citi, tad taisu, ja nevaru, tad netaisu,” tik vienkāršs ir Laimoņa aprēķins, vai ķerties klāt jaunai lietai. Viņam ir gan zināšanu apjoms, kas nepieciešams, lai izgatavotu labas maskas, gan arī pats materiāls ir kvalitatīvs.
Laimonim tāsis ir ievāktas vairumā, vien daļa no tām nav pietiekami atbilstošas, lai darinātu ierastās cibas, taču sejas aizsargmaskām noderot lieliski. Lielākoties tās top Lejasciema lauku māju darbnīcā. Bērzu tāss sejas maskas ir gatavotas no Gulbenes novada pusē augošajiem bērziem. “Es šajā pavasarī tāsis meklēju pie brigādēm, kas strādāja mežā, ņēmu no cirtējiem, kas tobrīd tur cirta bērzus,” stāsta meistars.
Vienas sejas maskas izgatavošanai ir nepieciešama aptuveni stunda. Meistars ar šim laikam tik aktuālo produkciju būs sastopams Gulbenē Zaļajā tirdziņā. Maskas ir dažāda izmēra, Laimonis atzīst, ka elpot caur tām ir ļoti viegli. “Iegriezts ir četrās vietās, lai brīva vieta un ērta uzlikšana uz sejas. Maskām neder tādas tāsis, kurām nav arī skaista skata. Manas tāsis ir “dzīvas”, tās var slāņot un uztaisīt pilnīgi kā papīru,” raksturo Laimonis.

Zināšanas par koku – stiprā puse
Laimonis atzīst, lai arī viņa stiprā puse nav māka pārdot un sevi reklamēt, tomēr zināšanas un koka materiāla pazīšana ir ievērības cienīga. Aizraušanās ar kokapstrādi viņam ir jau no 6.klases, kad, pateicoties Stāmerienas skolotājam Ilmāram Korim un arī skolotājam Oskaram Krēsliņam no Kalnienas, pamatzināšanas par koku tika iegūtas visai dzīvei.
“Latgalē ir divi meistari, kas saka, ka esot vieni no retajiem, kas ar bērza tāsi strādā un dara to jau divdesmit gadus. Es to daru tikai četrus, un man arī viss sanāk. Varu pieiet mežā pie bērza un pateikt, vai tas dos man tāsi vai vēl nedos. Katram kokam ir savs laiks. Latvietis jau otram latvietim nestāstīs, ko zina, bet es skatos internetā dažādus video, kur krievu valodā ir tik daudz zināšanu atklāts, ka tik ņemu papīru un pierakstu visu,” stāsta Laimonis.
“Interesanti, ka bērza tāss, ieliekot vārošā ūdenī 15 sekundes, stiepjas kā gumija,” vienu no tāss īpašībām apraksta meistars. “Latvijā bērzu netrūkst, tomēr tāsis no tiem nevar iegūt jebkurā gadalaikā. Ja tās ievāc tagad, apstrādāt ir ļoti grūti. Bērzu tāsis var iegūt tikai aptuveni divas nedēļas gadā, kad pats bērzs gatavs atdot tāsi. Aptuveni nedēļu pirms vai pēc Jāņiem var noķert, kad tāsis ideāli atdalās no koka,” zina Laimonis.
Ja tāsis ir ievāktas pareizā laikā, tad tām ir vērtīgās īpašības. Ja bērza tāsi paņem no augoša bērza – 70 centimetrus, nesabojājot slāni starp koku un tāsi, bērzs savu dzīvotspēju nezaudē. Koks turpina augt.


Interesanti                                                    

Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta vadošais pētnieks, inženierzinātņu doktors Aigars Pāže:

- Runājot par bērza tāss sejas masku ražošanas ideju, domāju, ka tā ir ļoti apsveicama iniciatīva no produkcijas dažādības viedokļa. Iespējams, tāss maska varētu būt gaumīgāka nekā auduma maskas.
Bērza tāss varētu kalpot kā labs pamats, bet iekšpusē tāpat būtu vēlams iestrādāt kabatiņu, kurā varētu ievietot atbilstošu filtraudumu aizsardzībai pret
COVID-19 vīrusu saturošajām daļiņām. Neskaitot, ka bērza tāss ir ekoloģisks un Latvijā plaši sastopams izejmateriāls, kā priekšrocību vēl varētu minēt, ka, elpojot bērza tāss sejas maskā, būtu jūtams patīkamais bērza aromāts, kā arī atkarībā no potenciālās maskas uzbūves, iespējams, papildus tiktu ieelpotas vērtīgās un veselīgās bērza tāss ekstraktvielu daļiņas.
Vēsturiski ir sanācis tā, ka Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta biorafinēšanas laboratorijas tehnoloģisko pētījumu daļas speciālistiem, ieskaitot mani, ir jau vairāk kā 10 gadu pieredze bērza tāss pārstrādē augstas pievienotās vērtības produktos un šo produktu praktisko pielietojumu meklējumos. Mums šobrīd ir attīstīta augstvērtīga betulīna ražošanas tehnoloģija, kurā tiek pārstrādāts finiera ražošanas blakusprodukts - bērza miza, ko līdz šim tikai dedzināja siltumenerģijas iegūšanai. Bērza miza pamatā sastāv no diviem slāņiem un betulīnu pamatā satur tikai ārējais baltais slānis, ko tad arī dēvē par tāsi. Tīrs betulīns ir balts, kristālisks, pulverveida, individuāls ķīmisks savienojums, tādēļ bērza koka stumbram jeb mizai ir balta krāsa.
Betulīna šķīdība ūdenī ir ļoti zema, taču, vārot bērza tāsi, piemēram, spirta šķīdinātājā, izšķīst viena no bērza tāss komponentēm – ekstraktvielas. Neskaitot betulīnu, ekstraktvielas satur arī citas ļoti vērtīgas vielas, kurām piemīt ievērojama bioloģiskā aktivitāte uz cilvēka organismu. Laboratorijas eksperimentos šūnu līmenī bērza tāss ekstraktvielu atsevišķie savienojumi un dažādi to sintētiskie atvasinājumi uzrāda plašu dažādu dziedniecisku īpašību spektru, piemēram, pretvēža, pretvīrusu (HIV, herpe u.c.), kā arī uzlabo aknu darbību, samazina holesterīna līmeni asinīs. Šobrīd ir izstrādāts un Eiropas zāļu aģentūrā reģistrēts viens un drīzumā būs jau arī otrs uz betulīnu balstīts farmaceitisks preparāts ātrākai ādas ievainojumu un ādas slimības komplikāciju ārstēšanai. Vēl betulīnu saturošās bērza tāss ekstraktvielas šobrīd tiek diezgan plaši izmantotas kā uztura bagātinātājs un kā universāla kosmētikas izejviela.