“Divos Jūlijos” satiekas divas kultūras

2020. gada 6. novembris 11:32

Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejā izstādīti unikāli patstāvīgās ekspozīcijas objekti – Irānā Tebrīzā austi mākslas darbi, kas tapuši pēc latviešu lietišķās mākslas meistaru Jūlija Madernieka un Jūlija Straumes metiem. To tapšanā izmantota kokvilna, Irānas zīds un vilna, kas krāsota dabas krāsvielās. Kopā no Irānas atvesti desmit vietējo meistaru radīti priekšmeti – paklāji, spilveni un izšuvumi, kas atklāj seno aušanas tradīciju un bagātina nupat atklāto ekspozīciju “Divi Jūliji”.

Mazajā telpā nu mājo plašums
Īpašās ekspozīcijas telpā J.Madernieka un J.Straumes radošais mantojums skatāms arī caur vairāku vietēju mākslinieku un rokdarbnieku jaunrades darbiem. Aplūkojami ir Gulbenes Tautas lietišķās mākslas studijas “Sagša” meistaru austie goda dvieļi un šalles, kā arī adītie vilnas cimdi ar J.Madernieka un J.Straumes motīviem. Būs skatāmi Latvijas mākslas akadēmijas profesores Ievas Krūmiņas autortehnikā radītie tekstilmākslas darbi. Ekspozīcijā iekļauti porcelāna mākslinieču tandēma no Rīgas “Skuja-Braden” porcelāna darbi.
Tematisku un bagātīgu foto stāstu veidojusi Gulbenes mākslas skolas direktore Sandra Dikmane. “Aiz katras no šīm bildēm ir stāsts, ko vajadzētu noteikti turpināt varbūt pat citā formātā. Materiāla ko stāstīt ir patiešām daudz. Māksliniekam visu laiku idejas nāk un aiziet, kaut kas tiek ieraudzīts, piepildīts un arī turpināts. Gulbenes novadam tas ir vajadzīgs,” ekspozīcijas atklāšanā teica S.Dikmane.
“Mēs patiešām esam radījuši šajā mazajā telpā dziļumu un plašumu. Ir satikušies divi Jūliji. Kad J.Straume savulaik atgriezās Latvijā, tad J.Madernieks viņam prasīja - vai tu ar saviem persiešu mezgliem maz būsi populārs, vai tas būs kādam vajadzīgs? Man ir sajūta, ka šajā brīdī varam būt lepni un arī priecīgi, cik ļoti abi Jūliji mīlēja to, ko dara un darīja visu, lai tas būtu profesionāli. Par J.Madernieku mēs zinām daudz, par J.Straumi mēs tagad tik uzzinām,” norāda Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja direktore Valda Vorza.
Viņa stāsta, ka J.Straumes devums Kaukāza tautām bija milzīgs. Mākslinieks tur paveicis daudz, tas tiek pētīts, izmantots un pat austi mākslas darbi pēc viņa metiem.

Caur mākslu iepazīst latviešus
Vistālāko ceļu uz muzeju ir mērojuši dažādās tehnikās radītie darbi no Irānas. Tebrīzas Universitātes profesors Karim Mirzaee atzīst “Dzirkstelei”, ka J.Straumes un J.Madernieka mākslas rokraksti palīdzējuši arī viņam gūt priekšstatu par mūsu reģiona cilvēkiem. “Latvieši ir mierpilni, klusi un vienkārši cilvēki. Redzu šo mentalitāti J.Straumes un J.Madernieka mākslā. Ar J.Straumes dizainu iepazinos pirms trīs gadiem, kad viesojos Latvijā un pērn iepazinos ar J.Madernieka darbiem. J.Straumes māksla patiesībā ir ļoti tuva Kaukāza un Persijas reģionam. J.Madernieka nacionālais romantisms turpretī ir ļoti moderns,” raksturo K. Mirzaee.
Profesors stāsta, ka aušanas tradīcija ir vairāk nekā trīs tūkstošus gadu sena, klasiskie austie paklāji Irānā parādījās 15. gadsimtā. Šodien aušana ir nozīmīga Irānas kultūras sastāvdaļa, daudziem profesionāliem audējiem šis arods ir ikdienas iztikas avots. Katrs interesents muzeja ekspozīcijas telpā var aplūkot tālo ceļu mērojošos darbus. Lielformāta paklāji grezno telpas sienas. Interesantas ir atšķirības izmantotajās tehnikās. Paklājiem aušanas procesā tiek likts mezgls pie mezgla, sumaka tehnikā austajiem paklājiem otrā pusē var saskatīt tādas kā garenas bārkstis, turpretī kilima tehnikas paklājus var aplūkot un lietot no abām pusēm. Aušanas ilgums klasiskajiem paklājiem ir seši mēneši, paklājiem sumaka tehnikā – līdz četriem mēnešiem, kilimam – divi mēneši.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

“Divos Jūlijos” satiekas divas kultūras

Kategorijas