Latvijas čempions olimpiskajā krosā

2020. gada 10. novembris 00:00

1341

Aivars stāsta, ka šī sezona, ņemot vērā COVID-19, bija neparasta un izstiepās ļoti gara. “Biju ļoti gatavojies vienām sacensībām augustā ārpus Latvijas. Gatavojos tā, lai uz to laiku būtu labā formā, bet viss mainījās saistībā ar šiem apstākļiem. Tā kā bija skaidrs, ka sezona nesāksies tad, kad paredzēts, bet treniņos ieguldīts milzīgs darbs, ko vējā laist nebūtu prātīgi, treneris ieteica simulēt sacensības pašiem, jo bija jau sasniegta tieši tāda forma, kāda nepieciešama sezonas pirmajiem startiem. Sacensības tika simulētas, lai varētu turpināt savu izaugsmi, jo bez sacensībām mana forma noteikti kristos. Tas bija interesants moments – mocīt vienam pašam sevi, iztēlojoties, ka sacenties. Treneris katrai nedēļas nogalei bija izstrādājis speciālu sacensību scenāriju, kuram bija jāseko līdzi brauciena laikā, tas izpaudās tā, ka precīzi noteiktā laikā bija jāpilda konkrēts trenera norādījums - sprints noteiktās sekundēs 5, 10 līdz pat 30 minūšu maksimālas jaudas posmiem šajā braucienā - tā radot maksimāli līdzīgu sajūtu šosejas sacensībām. Otrs tas, ka sacensību sezona sākās vēlu. Oktobrī vēl notika sacensības, kaut gan parasti sezona noslēdzas jau septembrī. Tas bija neparasti, jo tik ilgu laiku sanāca būt un bija jābūt labā formā. Pati sezona kopumā bija laba. Arī iepriekšējā sezona bija veiksmīga. Grūti jau tā sezonas salīdzināt. Bet varu teikt, ka man visas sezonas ir bijušas ļoti labas. Šī ir īpaša ar to, ka tika izcīnīts Latvijas Amatieru XCO čempiona tituls, ko visu laiku vēlējos izcīnīt, bet nebija izdevies. XCO ir olimpiskā krosa disciplīna, kas notiek pa apļiem. Parasti aplis ir 4 līdz 6 kilometri. Riteņbraucējs, piemēram, brauc starp kokiem un akmeņiem pa taku un lejup no kalna. Trases ir iespaidīgas, tehniski tas ir sarežģīts brauciens - stāvi kāpumi, stāvi nobraucieni. Dinamiskas un ļoti interesantas sacensības gan braucējiem, gan skatītājiem. Iespaidīgas, ar sarežģītiem elementiem šīs trases ir Igaunijā. Tās jau ir pasaules līmeņa trases un noteikti ir augstākā līmenī nekā Latvijā. Izcīnītais čempiona tituls ir šīs sezonas galvenais sasniegums,” uzsver Aivars.
Viņš priecājas arī par “Vivus.lv” MTB maratona sezonas kopvērtējumu, noslēdzot spēcīgo “top 10”. “10.vieta – tā ir augsta vieta. Šis gads sakarā ar vīrusu bija smagāks. Daudzi sportisti, kas pirms tam brauca pasaulē, tagad brauca Latvijas sacensībās. Braucēji bija ļoti spēcīgi, tāpēc ir vēl patīkamāk apzināties, ka starp viņiem izcīnīta 10.vieta,” stāsta Aivars.

Galvenais, lai ir ūdens!
Ar velosportu Aivars aizrāvās pirms sešiem gadiem. Draugs ar savu piemēru ieinteresējis arī viņu. “Nopirku velosipēdu un lēnām sāku braukt, trenēties. Pēc laika sākām piedalīties sacensībās, jo sacensties ir interesantāk!” atceras Aivars.
Sākumā Aivars trenējies, vienkārši braucot pa Lizumu, pa šoseju, bet tad sapratis, ka var vairāk, arī Rankas, Smiltenes virzienā. Tagad viņa treneris ir Toms Flaksis, kurš strādā ar virkni Latvijas vadošo elites velosportistu.
“Mani ar šo treneri iepazīstināja kāds cits riteņbraucējs. Jau četrus gadus viņš ir arī mans treneris. Izaugsme ir jūtama. Kad strādā ar treneri, tas ir nesalīdzināmi, kā bija sākumā, kad viens pats trenējos. Viņš zina, ko var tavs organisms, kas jādara, kas nāks konkrēti man par labu un kas ne. Ir svarīgi uzlabot vājās puses, savukārt stiprās puses padarīt vēl spēcīgākas. Esmu stiprs sprinteris. Tā mana spēcīgā puse - garie gabali un izturība, tāpēc man patīk garās distances. Varu strādāt ilgstoši lielā slodzē. Karstā laikā man vēl vairāk patīk. Polijā notika sacensības gandrīz 40 grādu karstumā. Galvenais, lai ir ūdens!” uzsver Aivars.
Par ūdeni parasti parūpējas sieva Evita. Ar viņu pirms sacensībām tiek izplānots, kurās trases vietās dzīvesbiedram pados ūdens pudeli. “Ja nebūtu atbalsta, tad jau īsti nesanāktu. Katrā trasē ir punkti, kuros drīkst padot ūdeni. Karstās dienās organizatori atļauj ūdeni padot jebkurā vietā. Par to tiek domāts, jo ar vienu pudeli ūdens nepietiek. Ja ir liels karstums, ūdens ir ļoti svarīgs,” saka Aivars.
Savukārt kā vājo pusi Aivars min startu. Tas viņam ir “klibojis” visu laiku. “Pirmās piecas minūtes man ir mokošas. Bet tas jau ir uzlabojies, un šogad starts ir nesalīdzināmi labāks nekā pagājušā sezonā. Vēl ir, pie kā strādāt, un treneris zina, kā var palīdzēt,” saka Aivars.
Viņš uzskata, ka velosports ir veselīgāks par skriešanu, jo ir mazāk triecienu. Tas ir labvēlīgs elpošanai, sirdsdarbībai. “Velosports ir dinamiskāks. Protams, manā līmenī jau tas ir citādāk un ne vienmēr tas ir veselīgi. Velosportā svarīgs ir sportista svars. Velosipēds jādzen uz priekšu ar savu spēku, tāpēc - jo esi vieglāks pēc svara, jo to vieglāk izdarīt. Ja ir lieki kilogrami, tad tie tikai traucē. Velosportā jārēķinās arī ar to, ka var nākt braukt ekstrēmos laika apstākļos. Un tas var būt ne tikai karstums, bet arī sniegs. Kādā sezonā vienā no pēdējiem startiem pirms starta sāka snigt un visi brauca apsniguši. Izbaudīts ir viss. Protams, sniegs rada bīstamākus apstākļus trasē. Sacensībās Austrijā bija vairākas dienas, kad nācās izbaudīt abas galējības: starta laukumā ielejā - 36 grādi, trases vidū, kad esi vairāk nekā 1000 metrus virs jūras līmeņa, ir diezgan auksti. Bija dienas, kad nācās brist pa sniegu,” stāsta Aivars.
Aivars pirms sacensībām ir mierīgs, bet sievu satrauc, vai viss būs labi - gan fiziski, gan morāli. Parasti no viņas izskan uzmundrinājuma vārdi Aivaram un liels prieks par panākumiem. Aivara dēli arī brauc līdzi uz sacensībām. “Vivus.lv” MTB ir sporta grupa, tautas grupa, pusaudžu un bērnu grupa, tāpēc viņa bērni, ja ir iespēja, arī piedalās sacensībās. Vecākais dēls Otto “Dzirkstelei” atzīst, ka kādreiz gribētu braukt kā tētis.
Aivars cer, ka nākamajā sezonā izdosies doties uz sacensībām ārpus Latvijas. Šogad sanācis būt tikai Igaunijā. “Parasti katru gadu braucu uz vienām četru dienu sacensībām ārpus Latvijas, šogad bija tāds mērķis, bet nesanāca. Tagad arī vēl neko nevar zināt. Polijā vai Austrijā ļoti gribētu. Tas ir interesants četru dienu pasākums, lieli kalni. Tas nav tas pats, kas piedalīties vienas dienas sacensībās Latvijā,” saka Aivars.
Tagad viņam ir beigusies atpūtas nedēļa pēc pagājušās sezonas un sākas treniņi. “Ziemā - trenažieris, slēpes, ja ir sniegs. Protams, kad sniegota ziema tuvojas beigām, gribas ātrāk ārā izbraukt ar riteni. Iekšā braukt uz trenažiera - tas ir pavisam cits stāsts,” saka Aivars.

Par 2020.gada sezonu
◆ Sezonas starts: 2.vieta “White Horse Hill” XCO.
◆ Sezonas gandarījums: Amatieru XCO čempiona tituls.
◆ Sezonas skaistākā gonka: Cēsu “Vivus.lv” MTB maratons.
◆ Sezonas neveiksme: LČ MTB Siguldā - muļķīgs kritiens, trauma.
◆ Sezonas jaunatklājums: Siguldas MTB “Granfondo”.
◆ Sezonas prieks: “Vivus.lv” MTB maratona sezonas kopvērtējums, noslēdzot spēcīgo “top 10”.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Latvijas čempions olimpiskajā krosā

Kategorijas