Dzirkstele.lv ARHĪVS

Zaudē klientus, arī apgrozījums samazinās

Inita Savicka

2020. gada 13. novembris 00:00

2035
Zaudē klientus, arī apgrozījums samazinās

Lai apturētu COVID-19 infekcijas tālāku izplatību, Latvijā līdz 6.decembrim ir izsludināta ārkārtējā situācija, paredzot ierobežojumus vairākās jomās – pasākumu norisē, tirdzniecībā, sabiedriskās ēdināšanas nozarē, izglītībā, skaistumkopšanas jomā.
Sabiedriskās ēdināšanas vietās tagad drīkst izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai. Ēstuvju saimnieki “Dzirkstelei” atzīst – tiek zaudēti klienti, apgrozījums samazinās.

Apjoms krities četras reizes
Uzņēmēja Iveta Ilva, iecienīto Gulbenes ēstuvju “Kantes krogs” un “Rodi” saimniece, “Dzirkstelei” stāsta, ka šobrīd ēdināšanā apjoms noteikti ir krities četras reizes. “Nepatīk cilvēkiem ēdiens līdzi ņemšanai,” saka I.Ilva. Viņa atminas, ka pavasarī, kad valstī tika izsludināta ārkārtējā situācija, turpinājuši darbu un cilvēki varēja nākt uz vietas ēst, tad viss bija kārtībā. “Šobrīd visiem darbiniekiem arī nav darba. Viesmīlim vispār nav, ko darīt. Jā, dīkstāve. Es uzskatu, ka varēja ļaut darboties, atļaut cilvēkiem nākt ēst, ievērojot distanci, ievērojot drošību. Gremdē uzņēmējus tāpat kā skaistumkopšanas speciālistus. Tas ir pilnīgs idiotisms! Ieejot “benzīntankā”, cik cilvēku drūzmējas un ēd burgerus - kas tur darās!” uzsver uzņēmēja.
Viņa uzskata, ka šie ierobežojumi ir nepārdomāti. “Māk tikai pateikt, ka tas attiecas uz sabiedrisko ēdināšanu un tur viss slikti, gandrīz vai te visi inficējas. Teorētiski varētu vispār taisīt ciet, bet cilvēki grib ēst, un mēs turpinām strādāt. Strādā gan “Rodi”, gan “Kantes krogs”. Ir siltās pusdienas, ko izvadājam pa pilsētu tiem, kas visu laiku pasūtīja. Mazliet arī ar labdarību nodarbojamies, bet strādājam. Ja pēc mēneša šī situācija nemainīsies, domāju, ka mēs tāpat strādāsim. Dzīve neapstājas, un cilvēkam jau vajag arī sajūtu, ka viņš ir vajadzīgs, nevis aizdzīt mājās ar minimālo pabalstu,” uzskata I.Ilva.
Gulbenes kūku bodes “Gardums” saimniece Inese Veismane arī atzīst, ka pārdošanas apjomi un pasūtījumi šajā laikā ir mazinājušies. “Svētkus nedrīkst svinēt, kāzas nenotiek, lielas svinības nenotiek. Bet cilvēki, protams, atbalsta - nāk un pērk. Strādājam,” saka I.Veismane.
Arī kafejnīca “Fiesta” Gulbenē darbu turpina, lai arī maltītes baudītāji ienāk retāk. “Fiestā” “Dzirkstelei” stāsta, ka pie viņiem vairāk vai mazāk maltīti ieturējuši caurbraucēji, kuri piestājuši un pusdienojuši uz vietas kafejnīcā. Tagad viņi nevēlas ņemt ēdienu līdzi, tāpēc apjoms ir mazāks.

Līdz galam nav izprotams šis lēmums
Viena no nozarēm, kas atkal asi izjūt COVID-19 klātbūtni, ir arī skaistumkopšanas nozare. Gulbenes salona “Tiina Lux” vadītāja, friziere, skaistumkopšanas prakses vadītāja Gunita Melne “Dzirkstelei” stāsta, ka šobrīd nedrīkst strādāt kosmetologs, nagu meistars, nedrīkst strādāt skropstu, uzacu meistari. Atļauts strādāt tikai frizieriem.
“Ļoti skumji, jo patiesībā jau līdz šim kopumā valstī problēma bija tāda, ka daļa skaistumkopšanas speciālistu strādā nevis oficiāli reģistrējušies, bet gan pagrīdē. Šis lēmums, kas tika pieņemts, vēl vairāk to pastiprinās. Un neviens nesaprot, kāpēc tieši šie skaistumkopšanas speciālisti ir tie, kuriem liegts tagad strādāt,” saka G.Melne.
Publiskajā telpā paustajā Veselības ministrijas viedoklī teikts, ka skaistumkopšanas jomā daudzi pakalpojumi tiek sniegti ciešā kontaktā - seja pret seju (piemēram, sejas procedūras, uzacu korekcija, manikīrs, skropstu pieaudzēšana, tetovēšana). Daudzas procedūras, arī manikīra pakalpojumi, tiek sniegtas salīdzinoši ilgu laiku. Šādās situācijās esot ļoti augsts risks infekcijas izplatībai.
Frizieris savus pakalpojumus var sniegt salīdzinoši drošāk, turklāt gan frizieris, gan klients visu pakalpojuma sniegšanas laiku var lietot sejas masku, kā arī ievērot citas papildu drošības prasības.
Pieņemot lēmumu par konkrētiem ierobežojumiem, valdība arī vērtējusi, cik lielā mērā pastāv iespēja uz noteiktu laiku no konkrētiem pakalpojumiem atteikties. Šajā laikā esot ļoti būtiski pēc iespējas samazināt cilvēku plūsmu, tikšanos un ilglaicīgu, ciešu kontaktu ar citiem.
G.Melne “Dzirkstelei” stāsta, ka, piemēram, viņas pārraudzībā esošajā salonā manikīrei, uzacu meistarei ir savi atsevišķi kabineti, ir dezinfekcija, daudz vietas, darbinieces strādā sejas maskās, viens otram virsū negrūžas, pa vienam klientam ienāk un aiziet. “Var šeit ienākt un kontrolēt, vai viss ievērots. Skaistumkopšanas speciālistiem tas ir pamatīgs trieciens, jo nebija dots nekāds sagatavošanās periods, ka viņi varētu izdomāt, ko darīt, vai iekārtoties citā darbā, vai pārprofilēties, jo mēs jau nezinām, cik ilgi būs šī situācija - mēnesi, bet varbūt divus, trīs. Ko tad viņi darīs pa šo laiku? Mūsu manikīra speciāliste tieši tajā dienā, kad valdība lēma par ārkārtējo situāciju, bija saņēmusi pasūtījumu ar jaunām nagu lakām. Viņai ir 23 gadi, un viņa tic tam, ko dara! Un kā viņu tagad ietekmēs šāds lēmums? Sestdien bija pēdējā darba diena, un viņai visu laiku bija asaras acīs. Varbūt kādam liekas: ai, nu kas tur - kāds manikīrs vai uzacu meistars! Varbūt kāds mūs neuzskata par pilnvērtīgiem, bet katrs darbs ir cienījams!” uzsver G.Melne.
Viņa vērš uzmanību, ka tagad, iespējams, būs meistari, kuri strādās mājās un pieņems klientus mājās, - vai tas būs labāk? “Mājās nebūs speciāli aprīkotas atmosfēras, un tas, manuprāt, ir daudz bīstamāk,” uzskata G.Melne.

Pieņems klientus mājās
Viņa arī norāda, ka cieš tikai dažas jomas. “Saka, ka būs atbalsta pasākumi, bet realitātē jau nebūs. Realitāte parasti ir citādāka, un tā jau ir tā skumjākā nots. Tagad, manuprāt, būs tā: cik kuram šajā situācijā izturēs nervi. Cilvēkiem - depresija. Neziņa sagrauj. Nezinām, ko gaidīt pēc mēneša. Man ir trīs meistares, kuras tagad nedrīkst strādāt. Teicu viņām, lai piesakās dīkstāves pabalstiem, tad jau redzēs,” stāsta G.Melne.
Viņa arī atzīst, ka tagad bažu ir vairāk nekā pavasarī. “Ir vairāk maksājumu - apkure, vairāk tiek tērēta elektrība ziemas periodā. Ziemā jau tā ir klusāks periods, un šajā gadā, tā kā nav kultūras pasākumu, ir mazāk kāzu, tad liela daļa no klientiem arī frizieriem atkrīt. Ir tā saucamā ikdienas apkopšana,” saka G.Melne.


Uzziņai

Sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” sākta parakstu vākšana par COVID-19 dēļ ieviesto ierobežojumu atcelšanu pirts un citiem skaistumkopšanas pakalpojumiem. Iniciatīvā lūgts grozīt valdības lēmumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, izņēmuma statusu piešķirot arī pirtniekiem, SPA speciālistiem, masieriem, kosmētiķiem, manikīra meistariem un citiem skaistumkopšanas speciālistiem, kas nodrošina pakalpojumus individuālās, nošķirtās pakalpojumu sniegšanas vietās pēc principa “1+1” vai “1+1 mājsaimniecība”, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās drošības, higiēnas un dezinfekcijas prasības.                                  Avots: “Manabalss.lv”