Dzirkstele.lv ARHĪVS

Dzīvespriekam: Piņķerīgais sējas laiks

2010. gada 30. aprīlis 11:27

2353
Dzīvespriekam: Piņķerīgais sējas laiks

Beidzot sagaidīts aprīlis un var ļauties sēšanas dullumam, tāpēc «Dzīvespriekam» dodas pie profesionāliem dārzeņu un puķu audzētājiem, kuru pieredze var noderēt arī amatieriem ar vienu siltumnīcu un nelielām dārzāju un puķu dobēm.

Ja dēstus pa vienam savlaicīgi izaudzē kasetē, izstādīti laukā, tie ātri saņemas un neļauj izplesties nezālēm, tādējādi atvieglojot arī dārznieka ikdienu, stāsta dārzeņu audzētāji Santa un Kaspars Mingini, kas agrākas ražas vārdā gatavi negulēt naktis, lai kurtu krāsnis un nodrošinātu atbilstošu temperatūru siltumnīcās.


Kad marta vidū ciemojamies dārzeņu audzētāju saimniecībā «Dreimaņi», visapkārt vēl ir košs baltums un sals pamanās sasniegt prāvus mīnusus. It kā nekas neliecina par pavasari, taču vienai no daudzajām plēves mājām, kur vēlāk briedīs tomātu pilni ķekari, kūp skurstenis un pa gabalu cauri spīd košs zaļums. Atverot durvis, pirmā «sveicina» omulīga kaķene, kas svešajiem neatsaucas, toties ir kārtīga peļu ķērāja reizēs, kad siltumnīcā svaigos zaļumus meklē kāds sīkais grauzējs. Cieši saliktās kasetēs plēves mājas centrālo daļu aizņem košzaļi salātu dēsti, bet malās dīgst kāposti, dažādu šķirņu puķes un sauli sveicina sīpolu loki. Šajā saimniecībā jau marta sākumā iesētas pirmās dārzeņu sēklas, lai pirms Jāņiem tirgū nonāktu pirmie tomāti un gurķi.

 

Virskārtā - grants
Jauno dārzkopju ģimene stāsta, ka viens no pamatnosacījumiem labu dēstu izaudzēšanai ir kvalitatīvas kūdras izvēle. Substrātu viņi pērk salīdzinoši netālajā ražotnē, kur iespējams izvēlēties atbilstošas kūdras maluma frakcijas ar jau piejauktām barības vielām. Dārzeņiem un arī puķēm nepatiks pārāk sadalījusies kūdra (tā ir tumša), kas pēc pāris laistīšanas reizēm saķep. Ja pārlieku laista, dēsti smok un inficējas ar kaitēm.


Santa rosina dārzeņus un puķes ar smalkām sēklām sēt kastītēs, sēkliņas tikai nedaudz vai pat nemaz neapberot ar substrātu. Savukārt virs tā vēlams vienmērīgi izlīdzināt no nezāļu sēklām tīru un smalki sijātu grants vai smilšu kārtiņu. Tam ir vairākas priekšrocības, lai tiktu pie kvalitatīvākiem dēstiem: sēkliņas neaizskalojas laistīšanas laikā, turklāt mitrums ātrāk iesūcas substrātā; kūdras virskārta tiek pasargāta no slimību izplatības un neapaug ar zaļaļģēm vai sūnu; dīgsti, sevišķi divdīgļlapju (piemēram, redīsi un kāposti), neizcilā kūdru. Tādējādi sēkliņas sadīgst vienmērīgi. «Mēs granti ņemam no karjera, kur nav degvielas, eļļas un cita piesārņojuma,» Kaspars skaidro, ka šaubu gadījumā un tad, ja sējamā nav daudz, ieteicams granti izkarsēt. Smilšu vietā virskārtas noklāšanai labi der arī veikalos iegādājamā vermikulīta granulas, tas gan ir vieglāks par granti, bet īpašības - līdzīgas.

 

Tiklīdz īstās lapiņas
«Kad kāpostiem redzami vidiņi, laiks izpiķēt,» Santa zina teikt, ka tad sīkie stādiņi neizstīdzēs ar garu kāju un labi ieaugsies jaunajā vietā kasetē, kur tiem jāņemas spēkā līdz izstādīšanai laukā vai siltumnīcā. Viņa arī piebilst - kāpostu dēstiem tīk mitrs substrāts, taču tie nebūs laimīgi pārlieku karstā telpā. Ja būs par siltu, kāpostiem kropļosies saknes, stādi izstīdzēs un sagāzīsies.


Arī tomātus izpiķē, kad parādās pirmās īstās lapas. Jaunos stādiņus dēsta tik dziļi, lai virspusē paliek vien lapiņas. Tad tie labāk apsakņojas. Savukārt vēlāk, kad izstāda paliekošajā vietā, svarīgi izvēlēties pareizo dziļumu. Tomātu īpatnība ir tā, ka labi apsakņojas arī stumbrs, tādējādi nodrošinot papildu barības vielu uzņemšanu. Taču, ja iestāda pārlieku dziļi - līdz pirmajām lielā dēsta lapām -, tiek pazaudēts viens augļu ķekars, kas izaugtu no pirmās lapu žākles. Tādējādi arī līdz jaunajai ražai būs jāgaida ilgāk.