Dzīvespriekam: Knibu, knabu nadziņi, vējā plīvo matiņi...
Maza sūce spēj nogremdēt lielu kuģi, bet saskrāpētas rokas, nodrupuši nagi var sabojāt tik svarīgo priekšstatu par citādi jauku un patīkamu cilvēku. Turklāt, ai, kā sūrst un sulo noplēsts dzīvnadzis, traucēdams jūsmai par pavasari! Un ja vēl nags atplīst, gribētos tādu burvju ziedi atrast, lai otrā rītā uzreiz viss kārtībā.
Plīst sausuma dēļ
Dermatoloģe Zinaīda Plavoka smaidot atzīstas, ka pati arī mājas darbos nelieto cimdus - šo tik ļoti reklamēto iespēju saglabāt ādu maigu un samtainu. Rokas esot norūdītas. Bet viņa atzīst - jā, cimdus vajag, jo sadzīves ķīmija dara briesmu lietas ar ādu un sevišķi jau nagiem. Iespējams, vainīgs tikai pieradums un motivācijas trūkums - ja cilvēkam tiešām ļoti gribas rokas pasargāt, var pierast arī strādāt cimdos. Ja uzrodas pielūdzējs, kurš gatavs skūpstīt roku un apjūsmot rožainus pirkstu galiņus, ir vieglāk atradināties no nagu graušanas un sakrāt naudu manikīra apciemojumam.
Ikdienas darbos lietojot cimdus, jāatceras, ka zem neelpojošās gumijas labāk pavilkt plānu kokvilnas cimdiņu, nestrādāt tādā ekipējumā ilgāk par divām stundām un rokas pabarot ar krēmu. Ja nesanāk uzreiz, noteikti tas jāizdara vakarā. Iemasējot krēmu, rokas saņems arī relaksējošu procedūru.
Dzīvnadžu spurošanās, kas vienmēr rada maldīgo pārliecību «šoreiz uzmanīgi noplēsīšu tikai pašu galiņu», arī ir sausuma, nepietiekamas «pabarošanas» dēļ. Pastiprinātas slodzes apstākļos - piemēram, zemes darbi, auksts vējš, jo gribas sasaukt pavasari, atstājot cimdus
mājās - vajadzētu lietot roku krēmus, kuriem norādīts: sīkām brūcēm, ar A, E vitamīnu, pantenolu, cinku. Labas atsauksmes esot roku krēmu sērijas produktiem «Panthenol», «Neutrogena».
Ar pretiekaisuma un dziednieciskām īpašībām sevišķi apveltīta smiltsērkšķu eļļa. Mikrobrūces atver vārtus dažādām infekcijām, taču nevajadzētu bez iemesla uzreiz ķerties pie antibiotikas vai glikokortikoīdus saturošiem krēmiem.
Sadzīst paši
Papildus dezinficēt plīsumus un mikrobrūces nepieciešams vien tad, ja iepriekš cilvēkam jau bijusi nelāga pieredze - tieksme uz sastrutojumiem, infekcijām, ilgi nedzīst pat mazas brūcītes. Tad var izmantot briljantzaļo. Joda šķīdums ir uz spirta bāzes, tas papildus sausinās. Ja ir plašs ādas nobrāzums, dezinficē tikai brūces malas, parūpējas, lai tajā neiekļūtu netīrumi, - izmanto kādu plāksteri. Ādas problēmu gadījumā vairāk var lietot B grupas vitamīnus vai produktus, kas tos satur, tas stiprinās organismu arī pret iekaisumiem.
Ja naga gals plākšņojas, rodas rieviņas, tas var būt pārejoši un saistīts ar organisma vispārējo stāvokli - pārciestu slimību, naga pamatnes traumu, kas pamazām «izaug», nepilnvērtīgu uzturu. Par sēnīšu infekciju jādomā, ja nags paliek nespodrs, sabiezē, ceļas uz augšu, atdaloties no pamatnes. «Dažs pacients stāsta - ķirurgs nagu norāva, bet jaunais ataug tikpat nesmuks! Protams, jo ārstēšana taču nenotika. Tagad ir plašas ārstēšanas iespējas, taču nereti cilvēkam vieglāk vienu reizi noraut nagu, maldīgi domājot, ka viss atrisināsies uzreiz un pats no sevis, nevis diendienā par to rūpēties un ārstēt,» uzsver Z.Plavoka.
Pie friziera - droši
Matu, nagu veselībai aptiekas piedāvā vienotus vitamīnu kompleksus, tātad - kas labs nagiem, labs arī matiem. Jāņem gan vērā, ka vitamīni pabaros un stiprinās apmatojumu neatkarīgi no to augšanas vietas, taču diez vai tāpēc epilācija būs īpaši sāpīgāka.
Tradicionāli Lielā diena tieši tāpēc nāk ar tik plašu piena, biezpiena ēdienu piedāvājumu - nagu stiprībai pavasarī nepieciešams atjaunot kaļķa krājumus. Kad organisma rezerves izsīkušas, blāvi paliek gan nagi, gan mati. Turklāt nepatīkamākais - mati mēdz arī izkrist. Vislabāk to zina sievietes, kas mazuli baro ar krūti, - trešajā ceturtajā mēnesī pēc dzemdībām mati izkrīt «kaudzēm».
«Simt matu dienā - tā ir norma, to cilvēks nemaz nepamana. Citi kolēģi teic, ka pat līdz 200, bet tas jau ir individuāli. Tādu apjomu parasti sāk pamanīt - pārāk daudz matu paliek ķemmē, uz spilvena.
Nepatīkamākais, ka matu izkrišana var notikt perēkļveidīgi,» teic ārste. Pašam to pat ir grūti pamanīt, piemēram, pakauša daļā, galvas sānos. Matu perēkļveida izkrišanu veicina nervu pārslodze, imūnsistēmas pavājināšanās, vairogdziedzera saslimšanas, vitamīnu trūkums. Parasti ar laiku mati atkal ataug.
Nevajadzētu vainot frizieri, ka tas pielaidis kādu slimību. Z.Plavoka teic, ka vienīgā lipīgā slimība, kas ieperinās galvas matainajā daļā, ir kailā ēde, bet savos ilgajos prakses gados pieaugušajiem viņa to nav redzējusi. Bērniem, jā, gadās, tāpēc tik bieži mēdz izskanēt atgādinājums neglaudīt klaiņojošus suņus un kaķus. Turklāt bērniem mati mēdz nevis izkrist, bet nolūzt tuvu saknītei, āda tajā vietā slāņojas.
Ārste spriež, ka frizieris diez vai pieņemtu klientu ar kailo ēdi, lai riskētu aplipināt citus. Viņa pati lasījusi lekcijas frizieriem, un meistari slimību prot atšķirt. Cita lieta ir zvīņēde jeb psoriāze - galva var izskatīties nesmuka, taču slimība nav lipīga, to nevar pārnest ne ar šķērēm, ne ķemmi.
Iespējams, frizētavā lietotie matu kopšanas līdzekļi veicinājuši kādu alerģisku reakciju, reizēm galvas āda sāk kņudēt, niezēt bez jebkāda īpaša iemesla, lai arī kukaiņu tur nav. Z.Plavoka mierina, ka visiem galvā ir nosacīti patogēna mikroflora, tikai parasti organisms to notur grožos. Pēc slimošanas vai citos apstākļos, kad pretestības spējas ir samazinātas, var parādīties galvas ādas problēmas. Tad palīgos ieteicams ņemt kādu pretblaugznu šampūnu, ko piedāvā aptiekas, - esot seši septiņi nosaukumi, ne tikai izreklamētais «Nizoral».
Kategorijas
- Afiša
- Sporta pasākums
- Izstāde
- Koncerts
- Balle
- Teātris
- Pasākums
- Baznīcā
- Meistarklase
- Kino
- Izlaidums
- Jauniešiem
- Senioriem
- Bibliotēkā
- Bērniem
- Tirdziņš
- Laikraksta arhīvs
- Foto un video
- Palīdzēsim ķepaiņiem!
- Mēs pamanījām!
- Citas ziņas
- Atbildam lasītājiem
- Reklāmraksti
- Veselība
- Kultūra un izklaide
- Dzīvespriekam
- Konkursi
- Horoskopi
- Sports
- Cope un medības
- Vietējās ziņas
- Kriminālziņas
- VĒLĒŠANAS 2017
- SAEIMAS vēlēšanas
- Pašvaldību vēlēšanas
- Vārds deputāta kandidātam!
- Latvijas ziņas
- Noderīgi
- Interesanti
- Eiropas Savienībā
- Laika ziņas
- Skolēnu, jauniešu aktivitātes
- Statiskas lapas
- Ceļojumi
- Ēdamprieki
- Projekti
- Projekts "Riska bērni"
- Projekts "Saimnieko gudri"
- Projekts "Kam ticēt?"
- Projekts "Medijs vai mediju izstrādājums?"
- Projekts "Paver plašāk logu no senatnes"
- Projekts "Mediju kritika"
- Projekts "10 gadi Gulbenes novadā - vai veiksmes stāsts?"
- Projekts "Rūpēsimies par vidi!"
- Projekts "Mediju projekts"
- Projekts "Vide"