Dzirkstele.lv ARHĪVS

Aptieka ar senatnes elpu

Inita Savicka

2020. gada 17. novembris 00:00

1037
Aptieka ar senatnes elpu

Tirzmalieši var lepoties ar to, ka viņiem ir pašiem sava aptieka, par kuru rūpējas Zīta Dzenīte. Gulbenes novada pašvaldība uz valsts svētkiem ir lēmusi piešķirt Atzinības rakstu par ilggadēju aptiekas pakalpojumu sniegšanu Tirzas pagastā individuālajam komersantam “Aptieka Tirza”, kuras vadītāja un īpašniece ir Zīta. “Tas bija pārsteigums, ko tad mani... Vajadzēja godināt kādu lauksaimnieku,” pieticīgi saka Zīta.
Aptiekas klienti ir Tirzas, Adulienas, Virānes, Galgauskas, Rankas iedzīvotāji. “Tuvākā aptieka ir Lizumā,” saka Zīta.

Mēbeles izgatavojis meistars no Galgauskas
“Dzirkstele” apciemoja Zītu pagājušās nedēļas nogalē.
Pie aptiekas uz sliekšņa mūs un arī visus aptiekas klientus sagaida Zītas sunīte Dora, kura jau cienījamā vecumā. Koka arhitektūras mīļotāji noteikti spēs novērtēt Tirzas aptiekai piemītošo īpašo vēsturisko šarmu ne tikai no ārpuses, redzot veco koka ēku, bet arī iekšpusē, kur joprojām saglabātas vecās oša mēbeles. Zīta zina stāstīt, ka mēbeles ir vairāk nekā simts gadus vecas - tā esot rakstīts inventāra sarakstā. Aptiekai mēbeles izgatavojis Staņislavs Kokins no Galgauskas. “Savulaik aptiekā bija ienākusi kāda kundzīte, kura teica, ka tas esot viņas tēvs,” stāsta Zīta.
Par aptiekas vēsturi ziņas ir samērā skopas un grūti atrodamas. Zīta stāsta, ka šajā vēsturiskajā ēkā aptiekas pakalpojumi tiek sniegti vairāk nekā simts gadus. Tagad grūti iedomāties, ka arī vairāk nekā pirms simts gadiem šajā aptiekā pie aptiekāra pēc padoma vai zālēm nāca cilvēki. “Šajā ēkā nekas cits nav bijis,” saka Zīta.
Viņa atminas, ka padomju laikā aptiekā strādāja pieci darbinieki: vadītāja, farmaceits, kasieris, fasētājs, sanitārs. “Tas bija laiks, kad arī es te atnācu strādāt. Pēc tam mēs palikām divas, un tagad jau ilgu laiku esmu viena. Darba apjoms ir liels, un vienam cilvēkam tas ir par daudz,” saka Zīta.
Ēkā atrodas ne tikai aptieka, bet arī Zītas dzīvoklis. “Es šo ēku nopirku no galvenās aptieku pārvaldes. Bija jāpērk, citādi nebūtu darba. Ēka nopirkta caur privatizācijas aģentūru: daļu maksāju  sertifikātos, daļu naudā. Tā es pie šīs ēkas tiku,” stāsta Zīta.

Izvēli nenožēlo
Zītas dzimtā vieta ir Lizuma pagasts. Pēc vietējās skolas absolvēšanas un studiju pabeigšanas viņa atnāca uz Tirzu, kur dzīvo un strādā līdz pat šodienai. Darbam Tirzas aptiekā viņa veltījusi 41 gadu.
Zīta atzīst, ka tas nebija bērnības sapnis - strādāt aptiekā par farmaceitu. Tiesa, radiniece Velta Dambrova un viņas meita Laima strādājušas aptiekā Lizumā, tāpēc viņai farmaceita profesija nebija sveša. “Doma bija kļūt par zobu tehniķi, bet beigās tomēr priekšroka tika dota farmaceita profesijai,” saka Zīta.
Savu izvēli būt par farmaceitu viņa nekad nav nožēlojusi. Šo gadu laikā vietējie ļaudis iepazīti tik labi, ka reizēm atliek vien ieraudzīt cilvēku ienākam pa aptiekas durvīm un Zīta jau zina, kādai kaitei būs nepieciešamas zāles. Viņa nekad nevienam neatsaka palīdzību arī pēc darba laika vai brīvdienās. Tajā pašā laikā viņa gan piebilst, ka tās esot retas reizes.

Sākumā uz aptieku, nevis pie ārsta
Lauku aptieka noteikti nav nekāds lielais peļņas avots, drīzāk darbavieta un apziņa, ka laukos cilvēkiem aptieka ir vajadzīga, neņemot vērā, ka iedzīvotāju skaits samazinās.
Zīta stāsta, ka klienti galvenokārt ir cilvēki gados. Dienā aptiekā ienāk 20 līdz 30 cilvēki. Ir tādi, kas ienāk tikai aprunāties, un reizēm nākas uzklausīt bēdu stāstus. Tagad aktuālākais, ko vietējie ļaudis pārspriež, ir sliktais ceļš, darba vietu trūkums un tas, kā būs sadzīvot ar jaunajiem kaimiņiem “Doktorāta” ēkā.
Bieži vien laukos esot arī tā, ka sākumā cilvēks palīdzību meklē nevis pie sava ārsta, bet gan aptiekā. “Atrunājas: ko tad ies pie ārsta, tur rindā esot jāgaida. Izvēlas vieglāko ceļu un nāk uz aptieku. Reizēm atnāk, bet, uzzinot zāļu cenu, tā arī nenopērk ārsta izrakstītās zāles. Man nav tik bagāti pircēji. Paprasa, kāda cena, un pasaka: ai, nevajag,” skaudro realitāti iezīmē Zīta un atklāj arī to, ka šajā saspringtajā COVID-19 laikā cilvēki vairāk pērk nervu zāles. Savukārt vienreizlietojamās maskas vairs tā nepērk. “Lai arī nācās uzklausīt nepatiku par masku nēsāšanu, sākumā tās pirka. Tagad ne. Laikam vienu nopērk un to arī lieto. Reizēm noskatos - jau maska galīgi tāda... ilgi nēsāta...” stāsta Zīta.
Tāpat kā būtu jāpadomā par masku nomaiņu, lai neradītu inficēšanās risku, nedrīkst arī lietot zāles, kurām beidzies derīguma termiņš. Zīta stāsta, ka reizēm varbūt cilvēkiem žēl izmest zāles, ja beidzies derīguma termiņš, bet viņa uzsver, ka šādas zāles ir bīstamas veselībai. Viņa atgādina arī par nozīmīgo D vitamīna lietošanu gan bērniem, gan pieaugušajiem.
Farmaceita darbs ir īpašs un interesants ar to, ka visu laiku jāmācās, jo parādās jauni medikamenti un informācija. 


Fakti par Tirzas aptieku

◆ Dibināta 1896.gada 30.janvārī.
◆ Atklāta 1897.gadā.
◆ Nav darbojusies no 1941.gada 1.jūlija līdz 1.novembrim karadarbības dēļ.
◆ Īpašnieki: provizors Arturs Kučbahs (1896-1897), barons Frīdrihs fon Ceimerns (1897-1906), Dr. med. Teodors fon Pahts (1906-1920), provizors Arveds Bonins (1920-1929), aptiekāra palīgs Pauls Aleksejevs (1929-1937), aptiekāra palīgs Pēteris Kliezbergs (1937-1940), Galvenā aptieku pārvalde (1940-1941), Farmācijas pārvalde (1941), aizgādnis Dr. Alfons Butnors (1944), Galvenā aptieku pārvalde (1944-1989), r.a „Farmācija” (1989-1991), valsts uzņēmums „Farmācija” (1991-1993), valsts uzņēmums “Tirzas aptieka” (1993-1994), privatizēts valsts uzņēmums “Tirzas aptieka” (1994-1995), Gulbenes rajona Z. Dzenītes i/u „Aptieka Tirza” (kopš 1995).
Avots: “Aptieku apskats”


Interesanti

1937.gadā Latvijā darbojās 521 aptieka: 238 bija normālaptiekas, 258 – lauku aptiekas, 15 – slimnīcu aptiekas, 5 homeopātiskās aptiekas, 5 – aptieku filiāles. 219 aptiekas piederēja latviešiem, 110 aptieku un 105 aptieku īpašnieki bija attiecīgi vācieši un ebreji, bet atlikušās aptiekas piederēja krieviem, poļiem un citu tautību pārstāvjiem, kā arī dažādām sabiedriskajām organizācijām. 1937.gadā Latvijā strādāja 468 farmaceiti, 1087 farmaceitu palīgi un 509 aptiekas praktikanti.
Avots: Rsu.lv