Bezdarbnieki pie darba tiek caur paziņām vai nerimstoši meklējot

2020. gada 26. novembris 10:24

1593

Bezdarbnieki pie darba tiek caur paziņām vai nerimstoši meklējot

Celtnieks, būvstrādnieks, namdaris, elektriķis, zāģētājs, traktorists, šuvējs – vienas no šobrīd aktuālajām vakancēm Gulbenes novadā dažādās darbavietās. Iepretim tam apzinātās bezdarbnieku vēlmes, ko vēlētos strādāt, ir palīgstrādnieks, apkopējs, automobiļa vadītājs, pārdevējs.
“Dzirksteles” aptaujātie bezdarbnieki atzīst, ka piedāvātās darba iespējas uz vietas lielākas ir vīriešiem, turpretī, ja sapņo par labi atalgotu darbu, lieti noder plašs paziņu un draugu loks. Pie izslēgta diktofona kāda māmiņa saka, ka joprojām sievietēm ar maziem bērniem ir visgrūtāk atrast labu darbu, kur maza bērna māmiņas statuss netiktu uztverts kā traucēklis. Kāds cits viedoklis ir, ka pilnīgi saprotami ir to ģimenes apgādnieku lēmumi, kad izvēle tiek izdarīta par labu ilgai prombūtnei ārzemēs nekā spriedzes pilni darba meklējumi šeit uz vietas un nenormētās darba stundas cilvēka cienīgas iztikas nodrošināšanai.

Darba meklētājiem - mobilitātes atbalsts
“Kurdarbs.lv”, “Visidarbi.lv”, “Cv.lv”, “Cvmarket.lv” ir dažas no vietnēm internetā, kurās darba meklētāji var aplūkot aktuālās vakances. Lielākais brīvo darba vietu apkopojums vienmēr bijis pieejams Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA).
Salīdzinot ar periodu pirms gada, darba meklētāju skaits nav būtiski mazinājies. 2019.gada septembrī Gulbenes novadā darbu meklēja 638, šajā septembrī - 776 iedzīvotāji, starp viņiem šogad 193 ir ilgstošie bezdarbnieki.
NVA Balvu filiāles Gulbenes Klientu apkalpošanas centra (KAC) vadītāja Sandra Kindzule piekrīt, ka vakances nevarētu dalīt “sieviešu” un “vīriešu” darbos, tomēr “smagie darbi” bieži vien veido lielāko brīvo vakanču skaitu, piemēram, kokzāģētāju, šoferu, palīgstrādnieku, kurinātāju darbi bijuši pieejami vienmēr. S.Kindzule norāda, ka bezdarbnieku statusu gan valstī, gan mūsu novadā ieņem līdzīgi gan vīrieši, gan sievietes.
“Lielie novada uzņēmumi nepārtraukti piesaka savas vakances, jo viņiem ir kadru mainība visu laiku. Lielākā problēma ir, ka mazāk kvalificētos darbus bieži vien cilvēki negrib strādāt. Citiem iemesls nestrādāt ir izbraukāšanas jautājums. Vienam pieci kilometri, kas no rīta jānoiet, ir labi, cits pat negrib par to neko dzirdēt. Tomēr mēs piedāvājam mobilitātes atbalstu un iedrošinām darba meklētājus būt mobiliem. Ja cilvēks atrod darbu tālāk par 15 kilometriem no savas deklarētās dzīvesvietas, tad mēs pirmos četrus mēnešus piedāvājam atbalstu, sedzot dzīvošanas vai transporta izdevumus,” skaidro S.Kindzule.

Iespēja sagatavoties darba tirgum
NVA visiem darba meklētājiem piedāvā vairākus apmācību kursus. Kursi tiek organizēti, ņemot vērā reģistrēto bezdarbnieku vajadzības. “Mēs nokomplektējam grupas, kad zinām, kādas ir nepieciešamības mūsu klientiem. Ir karjeras konsultants un nodarbinātības organizators, kurš strādā ar cilvēku un iesaka viņam, ko varētu apgūt, redzot izglītību vai darba pieredzi. Izsniedzam bezdarbniekiem kuponus, ar kuriem viņi var vērsties tālāk atbilstošākajā izglītības iestādē, kas ir gatava viņus apmācīt,” stāsta S.Kindzule.
Viņa skaidro, ka pastāv neformālās un profesionālās (tālākizglītības un pilnveides) apmācības kursi. “Neformālajā izglītības kursu programmā bezdarbnieks apgūst darba tirgum nepieciešamās prasmes, piemēram, datorprasmes vai autovadīšanu. Tālāk šīs prasmes viņam palīdz atrast darbu. Datorprasme šobrīd ir vispieprasītākā starp darba meklētājiem. Tie ir īsie kursi. Profesionālajos izglītības kursos, kas var ilgt vairākus mēnešus, cilvēks iegūst kādu profesiju, piemēram, apdares darbu strādnieka, sociālā aprūpētāja, metinātāja. Tajos tiek piešķirta profesionālā kvalifikācija un darba tirgū konkurējošs izglītības dokuments. Kursu finansējums ir no Eiropas Sociālā fonda un arī valsts. Šobrīd mēs nedaudz iepauzēsim ar apmācību uzsākšanu. Profesionālā izglītība šobrīd drīkst notikt tikai attālināti. Skolas gan ir gatavas mācīt bezdarbniekus attālināti, tomēr daudziem bezdarbniekiem tas ir jautājums par datora un interneta pieejamību. Tagad apzinām šo situāciju, cik apmācības varēs turpināt. Tiem, kas neturpinās, būs pārtraukums,” stāsta S.Kindzule.
Gulbenes KAC šogad piedāvājis novadā reģistrētajiem bezdarbniekiem aktuālus šādus profesionālās tālākizglītības un pilnveides kursus: mazā biznesa organizēšanas, šuvēju, aprūpētāju, lokmetinātāju, apdares darbu strādnieku, pavāra palīgu kursus. Neformālās izglītības kursos apgūta angļu un krievu valoda, datorzinības, datorprasmes grāmatvedībā, kā arī C, D, CE kategoriju autovadītāju prasmes.
Kvalifikācijas paaugstināšanas kursos, apgūstot CE kategorijas autovadīšanu, darbu šajā vasarā ieguvis arī gulbenietis Dairis Strazdiņš. “Aizgāju uz NVA kursiem jau pirms vairākiem gadiem, pievienojos šai grupai un domāju, ka gan jau dzīvē noderēs. Šobrīd braucu pa visu Eiropu kā kravu pārvadātājs loģistikā. Paldies firmai “Silmači”, ka bija tik pretimnākoša un nebaidījās mani, jaunu cilvēku, pieņemt darbā, sūtīt uz lieliem pārvadājumiem. Jaunajiem arī saku, lai nebaidās, jo šoferi, kuriem ir pieredze, jaunajiem visu izstāsta un ir vieglāk,” pieredzē dalās D.Strazdiņš.
Gulbeniete Ilga Dortāne šogad pabeigusi NVA piedāvātos datorzinību kursus un ir ļoti apmierināta. “Iepriekšējā darbavietā guvu traumu, kādu laiku esmu bez darba. Piekritu iziet šos kursus un esmu apņēmības pilna mācīties tālāk. Esmu invalīde, šobrīd pārvietojos ar kruķiem, bet saku, ka nevajag baidīties mācīties. Ticu, ka man šīs datorzinības ļoti noderēs,” saka gulbeniete.

Profesionālis bez darba ir reti
Būvuzņēmuma SIA “RCI Gulbene” valdes priekšsēdētājs Jānis Kubuliņš atzīst, ka viņa vadītajā kolektīvā darbinieku maiņa ir samērā maza, bet nepieciešamības gadījumā labu un profesionālu darbinieku atrast esot grūti. “Man svarīgi, lai darbinieks būtu profesionāls un atbildīgs, lai nav tā, ka viņam ir tikai tiesības, bet pienākumu nekādu. Ja tas skolā nav iemācīts, tad to jūtam. Mums kolektīvā ir diezgan maza kadru mainība, jo katrs darbinieks gadu garumā ir nostiprinājies. Mēs vienmēr spēcīgi izvērtējam, kas mums ir nepieciešams. Ikviens darba meklētājs, kurš pie mums ir bijis, noteikti apliecinās: nav tā, ka vienkārši atnāca un dabūja darbu. Mēs izglītojam un ieguldām savos darbiniekos, esam sociāli atbildīgi,” norāda J.Kubuliņš.
Viņš atzīst, ka darba tirgus Gulbenē ir mazs un bieži ir sastopami “staigātāji” - darbinieki, kas gada laikā mēdz nomainīt līdz trīs darbavietām. “Profesionāls cilvēks bez darba paliek reti. Labs speciālists bez darba paliek kaut kādu apstākļu dēļ, piemēram, varbūt pārcēlies. Bet arī tad, ja profesionāls cilvēks plāno pārvākties, piemēram, uz Gulbeni, viņš ir apzinājis vietas, kur ir iespējas strādāt. Mans novērojums ir, ka atbildīgi cilvēki tieši tā arī rīkojas,” spriež J.Kubuliņš.
Cerību tilts uz nākotnes profesijuMūsu novadā pašvaldība īsteno projektu “Proti un dari”, kas ir iespēja katram vecumā līdz 29 gadiem iegūt papildu prasmes un ātrāk iekļauties darba tirgū.
“Mēs caur šo projektu esam kā palīgs un kā tilts jaunietim uz nākotnes profesiju un iespējamo nodarbošanos,” stāsta Gulbenes novada domes pārstāve Liena Kazāka. Šobrīd,
COVID-19 situācijas laikā, protams, viss notiek saskaņā ar drošības noteikumiem, tomēr projekta darbība pagarināta līdz 2021.gada 31.oktobrim.
No 2016.gada jūnija līdz COVID-19 laikam Gulbenes pašvaldībā tika atbalstīti 63 jaunieši. Līdz šim projekta aktīvākās mērķa grupas ir jaunieši, kas pabeiguši 9. vai 12.klasi, arī jaunās māmiņas pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, kuras vēlas sevi pilnveidot.
Sākumā ar jaunieti notiek profilēšanas saruna par viņa interesēm, vajadzībām un pieredzi. “Jaunietim tiek piesaistīts cilvēks, kurš ir gatavs palīdzēt un pavada laiku padziļinātās sarunās. Caur to top skaidrs, cik plašs aktivitāšu spektrs ir nepieciešams. Mēs ar jaunieti varam strādāt divus, četrus vai pat sešus mēnešus,” skaidro L.Kazāka.
Lai palīdzētu jauniešiem, projekta laikā tiek uzrunāti un piesaistīti speciālisti no dažādām jomām, kurus ir iespēja “ēnot”. “Šī ir iespēja iekāpt potenciālās profesijas kurpēs un saprast, vai es vēlos būt militārajā, medicīnas vai jebkādā citā jomā. Projekta laikā notiek izglītojošas aktivitātes – tie var būt autovadītāju, skaistumkopšanas, šūšanas, floristikas un citi kursi. Ir iespēja apgūt kādu no divpadsmit piedāvātajām profesijām. Pēc šī projekta var kļūt gan par pašnodarbināto sevis izvēlētajā jomā, gan var iesaistīties padziļinātā izglītības programmā, kā arī, ja paveicas, var iegūt darba vietu,” skaidro projekta vadītāja.
Viena no pirmajām jaunietēm, ar ko viņa strādājusi, bija kāda jauna māmiņa, kurai ikdienas ritms bija cieši pakārtots bērna aktivitātēm un nebija iespējas pilnvērtīgi strādāt. “Viņa nesen bija arī pārvākusies uz Gulbeni, un nebija palīgu. Mēs palīdzējām arī šajā sociālās izolētības sakarā, sadarbībā ar mentoru viņa apguva nagu speciālista profesiju, “ēnoja” speciālistu. Noslēgumā viņai piedāvāja vietu un iespēju tālāk mācīt citus,” stāsta L.Kazāka.
Projekta laikā apmācības tiek nodrošinātas simtprocentīgi no Eiropas Sociālā fonda finansējuma.

Strādātu šeit, ja būtu adekvāts atalgojums
Jaungulbenietis Pēteris Štokņa gadiem strādā ārpus Latvijas, galvenokārt Vācijā.
Ir mēģinājis strādāt vietējos uzņēmumos, tomēr atalgojums par darbā pavadītajām stundām, viņaprāt, ir neadekvāts. Vācijā gan nākas pavadīt vairākus mēnešus prom no ģimenes, bet iespējas nopelnīt esot nesalīdzināmas.
“Nav jau tā, ka Latvijā nemaksā, bet, ja gribi strādāt no astoņiem rītā līdz pieciem vakarā, tad vidējā alga Gulbenes novadā ir 700-800 eiro. Vairāk par to nav, ir vēl mazāk. Redzu, ka novadā var strādāt veikalā no agra rīta līdz deviņiem vakarā un saņemt apmēram 400 eiro. Kas tas ir? Samaksā rēķinus un vairāk nekam tev diemžēl nepietiek. Ja gribi nopelnīt ko vairāk, tev liek strādāt 12 vai 13 stundas dienā. Man alga kādā brīdī, strādājot novadā, ir bijusi 1300 eiro oficiāli, bet tas bija, izbraucot uz darbu septiņos no rīta un atgriežoties mājās deviņos vai desmitos vakarā. Redzēju, ka kaimiņš, piemēram, var strādāt neoficiāli no astoņiem rītā līdz pieciem vakarā un saņemt 800 eiro. Beigās viņš saņēma vairāk nekā es. Šobrīd Vācijā es strādāju kā Latvijas pašnodarbinātais, strādāju gandrīz astoņas stundas dienā, nomaksāju Latvijai nodokļus, bet saņemu par padarīto krietni vairāk. Cenas Latvijā un Vācijā ir diezgan līdzīgas, degviela, man šķiet, Vācijā pat ir lētāka. Līdz maijam nostrādāju, tad vasarā līdz augustam atpūšos un esmu kopā ar ģimeni. Ja būtu iespēja un adekvāta samaksa, es strādātu Latvijā.”

Man palaimējāsKristīne Ormane stāsta par pirmo COVID-19 ārkārtējo periodu pavasarī, kad galvenais jautājums bija – kā apvienot darbu ar divu bērnu pieskatīšanu.
“Izlēmu, ka no darba prom iešu es, jo nav, ar ko atstāt bērnus. Bērni jau, protams, bija priecīgi, ka mamma visu laiku ir mājās. Tā mājās ar mazāko darbojāmies, ar lielāko mācījāmies kopā attālinātajā režīmā. Labi, ka otrā puse mums strādāja, bet arī celtniecības jomā
COVID-19 laikā sākās problēmas pasūtījumu izpildē. Laiks ritēja, vīruss pierimās, sāku domāt, ko nu darīšu tālāk. Zināju, ka meklēšu citas darba iespējas un ka neatgriezīšos darbā tirdzniecības jomā. Skatījos visus piedāvājumus gan Gulbenes, gan kaimiņu novados. Apsvēru, ka turpmāk par minimālo algu gan negribu strādāt. Nekas acīs neiekrita, skatījos visus piedāvājumus, pārsvarā tās bija iespējas strādāt veikalā vai arī vīriešu darbi. Biju jau klusībā nolēmusi, ja nu tomēr neko neatradīšu ar labāku atalgojumu, atgriezīšos iepriekšējā darbavietā. Tomēr man palaimējās - viens paziņa man ieteica “Dimdiņus”, kur meklēja darbinieku. Tas gan ir citā pagastā un ir jābraukā, bet esmu ar visu apmierināta. Mans viedoklis ir, ka, dzīvojot mazpilsētā, kaut kādu darbu jau var atrast, bet labu darbu var atrast tikai caur pazīšanos un plašu draugu loku.”

Izdevās sapelnīt dzīvoklimGulbeniete Anda Maksteniece dalās pieredzē par darba meklējumiem Anglijā 2009.gadā un 2017.gadā, atgriežoties Gulbenes novadā.
“Galvenais mērķis, kādēļ braucām prom uz ārzemēm, bija ātri sakrāt dzīvoklim. Vispirms Anglijā bija jānokārto obligātās atļaujas, bez kurām strādāt nevarēja. Tad sākās staigāšana pa darba aģentūrām, daudzu veidlapu aizpildīšana. Pēc pāris nedēļām beidzot piezvanīja. Pirmais darbs man bija vienā fabrikā apmēram 20 kilometrus no dzīvesvietas Bostonā. 2016.gadā Anglijā piedzima mūsu mazais, nolēmām ar draugu atgriezties. Viņš atgriezās mazliet agrāk un nopirka dzīvokli. Atgriezties ir pat grūtāk, jo ir baiļu sajūta, ko šeit darīsim un kā atradīsim darbu šeit, un ko darīsim, ja neatradīsim. Bet šajā
COVID-19 laikā esmu priecīga, ka esam dzimtenē. Šeit tomēr ir mūsu mājas, arī iespējas tikt pie ārstiem Latvijā ir lielākas. Mani ļoti iepriecina, ka Gulbenes novadā tomēr ir vēl daudz jauniešu, kuri ir apņēmības pilni, mēģina sasniegt savus mērķus un vēlas labāk strādāt šeit, nekā doties uz ārzemēm. Domāju, ka darbu var atrast, ja ļoti cenšas to meklēt, vai arī, ja ir daudz paziņu. Atceros, kad meklēju darbu, katru dienu skatījos NVA vakances. Bija tā, ka, tikko kaut kas parādījās, pēc brīža vairs nebija pieejams. Lielākas darba iespējas, manuprāt, tomēr ir vīriešiem. Pati sāku strādāt Latvijā tikai šogad 26.februārī. Pirmā darbavieta bija VSAC “Latgale” filiālē Litenē, bet diemžēl nevarēju apvienot ar dārziņu bērnam, tāpēc nācās aiziet. Es un mans dzīvesbiedrs šobrīd strādājam a/s “Diāna” veikalā “Mājai un dārzam”.”

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2020

2020.gadā Gulbenes novadā

Bezdarbnieku skaits

◆ Reģistrētā bezdarba līmenis šogad Gulbenes novadā svārstījies no 696 bezdarbniekiem janvārī līdz 860 maijā un 826 augustā, 776 septembrī; sākot ar aprīli – apmēram 800.
◆ Pagastos bezdarbnieku skaits - vairākos desmitos,
Gulbenes pilsētā - no 230 līdz 285.

Visvairāk bezdarbnieku:
1. Gulbene (janvārī – 231, septembrī – 270).
2. Stradu pagastā (janvārī - 69, septembrī – 84).
3. Beļavas pagastā (janvārī - 56, septembrī – 75).

TOP 10 vakances

Ceha strādnieks – 60
Kravas automobiļa vadītājs – 47
Mežsaimniecības strādnieks – 36
Ēku celtnieks – 28
Sezonas lauksaimniecības strādnieks – 25
Kūdras ieguves palīgstrādnieks – 23
Mazumtirdzniecības veikala pārdevējs – 14
Traktortehnikas vadītājs – 14
Būvstrādnieks – 13
Šūšanas iekārtu operators – 11

Darbu meklē (uz 31.10.2020)

Palīgstrādnieks – 65
Apkopējs – 52
Automobiļa vadītājs – 35
Mazumtirdzniecības veikala pārdevējs – 34
Sētnieks – 32
Būvstrādnieks – 28
ēkas dežurants – 23
Pārdevējs konsultants – 18
Ceha strādnieks – 13
Šuvējs – 13
Traktora vadītājs – 12
Tirdzniecības zāles darbinieks – 12
Traktortehnikas vadītājs – 12
Lietvedis – 10

Algu apmērs (bruto) dažādās šogad izsludinātajās vakancēs

Saimniecības pārzinim, apkopējam, klientu apkalpošanas speciālistam, logopēdam – zem 400 eiro;
Konditoram, pavāram, pārdevējam, ceha strādniekam, apkopējam, remontatslēdzniekam, grāmatvedim - 400-500 eiro;
Slaucējam, traktortehnikas vadītājam, ceha strādniekam, veikala pārdevējam – apmēram 600 eiro;
Granulu ražošanas operatoram, autobusa vadītājam, mežsaimniecības konsultantam, motorzāģa operatoram, kareivim/matrozim, tūrisma organizatoram, ēku celtniekam – no 700-900 eiro;
Kūdras ieguves palīgstrādniekam, kravas automobiļa vadītājam, pašvaldības iestādes vadītājam, mežsaimniecības strādniekam, traktortehnikas vadītājam, apsaimniekojamās teritorijas pārzinim – nedaudz virs 1000 eiro.
Avots: NVA

+ 1

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Bezdarbnieki pie darba tiek caur paziņām vai nerimstoši meklējot

Kategorijas