Dzirkstele.lv ARHĪVS

Pašvaldība “manto” vides piesārņojumu kopā ar īpašumu

Diāna Odumiņa

2020. gada 17. novembris 00:00

1036
Pašvaldība “manto” vides piesārņojumu kopā ar īpašumu

Palika neatbildēti deputātes Gunas Pūcītes un citu viņas kolēģu jautājumi par Šķieneru katlumājas teritoriju ar mazuta mucām un piesārņojumu. To var secināt, noskatoties Gulbenes novada domes 29.oktobra sēdes videoierakstu.
Deputāti tomēr atbalstīja SIA “Gulbenes nami” lūgumu piešķirt naudu no pašvaldības budžeta, lai novērstu vides piesārņojumu. Kopumā deputātu vairākums nobalsoja par 68 030,06 eiro piešķiršanu no dabas resursu nodokļa līdzekļiem, lai varētu  savākt un utilizēt mazutu un piesārņoto grunti un iztīrīt mucas no mazuta.
Jāatgādina, ka SIA “Gulbenes nami” apsaimnieko katlumājas teritoriju Šķieneros ar nosaukumu “Jaunakas”, turklāt pašvaldība šo savu kapitālsabiedrību ir deleģējusi sniegt siltumapgādes pakalpojumu Šķieneros un Stāķos no 2017 gada 11.augusta.

Uzdots sakārtot līdz 10.novembrim
Kāda ir bijusi darbinieku atbildība, pārņemot pašvaldības īpašumā teritoriju, kuru tagad vajag sakārtot? To vaicāja deputāte Guna Pūcīte novada domes 29.oktobra sēdē. Jāatgādina, ka par Šķieneru katlumājas nonākšanu pašvaldības rokās tika balsots Gulbenes novada domes 2017.gada 25.maija sēdē, kad novada domes priekšsēdētājs vēl bija Andris Apinītis. 1,32 hektārus zemes, katlumāju un divus katlus dome nolēma pirkt no SIA “Samax” par 40 000 eiro. Šā uzņēmuma valdes vienīgais loceklis ir Vasilijs Zagoruiko, kuram pieder arī kapitāldaļas 66,6 procentu vērtībā – liecina “Lursoft” dati.
G.Pūcīte domes sēdē akcentēja, ka 2017.gadā darījums ir noticis ar juridisku personu. Tas nozīmē, ka ir jābūt šā īpašuma pieņemšanas/nodošanas aktam. “Vajadzēja būt atrunātam, kādā stāvoklī mēs šo īpašumu pārņemam,” teica G.Pūcīte.
Deputāts Gunārs Ciglis skaidroja, ka pašvaldība Šķieneros kopā ar katlumāju ir nopirkusi arī mazuta tvertnes. Šķieneros mazutu beidza lietot 1999.gadā, kad pārgāja uz cieto kurināmo. Tātad mazuts jau 18 gadus bija stāvējis nevajadzīgs, kad par Šķieneru katlumājas īpašnieci kļuva pašvaldība. “Kopā ar īpašumu esam nopirkuši arī šīs tvertnes,” sacīja G.Ciglis.
Valsts vides dienests tika uzdevis mazutu, tvertnes un notecējumu pašvaldībai piederošajā teritorijā Šķieneros novākt līdz 10.novembrim. G.Ciglis uzskata, ka, iespējams, būs jālūdz pagarinājums uz nedēļu vai divām. “Dzirkstele” sazinājās ar Vidzemes reģionālās vides  pārvaldes piesārņojuma kontroles daļas vadītāju Ivetu Sedlenieci, kura teica: “Ir jāpateicas Gulbenes novada pašvaldībai, ka domā un atrod risinājumus, kā sakārtot savu īpašumu Šķieneros.”

Ko vainot, ja nopirkts “kaķis maisā”?
G.Ciglis komentēja: “Mēs vienkārši esam nopirkuši “kaķi maisā”, neizzinot visas problēmas, kas uz šo īpašumu gulstas.”
Jautājums “vienkārši nācis gaismā”, taču pašvaldībai ir pienākums tikt galā, pauda novada domes priekšsēdētājs Normunds Audzišs.
Deputāts Normunds Mazūrs iebilda, ka, pērkot īpašumu, ir bijusi mutiska noruna, ka pārdevējs pats sakārtos šo teritoriju.
G.Ciglis teica: “Pērkot šo īpašumu, mēs bijām nolikti ķīlnieka lomā, jo iepriekšējais siltuma piegādātājs Šķieneros atteicās sniegt šo pakalpojumu. Mums bija ātri šis īpašums jānopērk un jānodrošina, lai simti ciema iedzīvotāju ziemā saņemtu siltumu.”
Pašvaldības Attīstības un projektu nodaļas vadītājs Jānis Barinskis atcerējās, ka īpašuma pirkšanas laikā notika kaulēšanās. Toreiz īpašnieks no pašvaldības prasījis 200 000 eiro, bet pašvaldība ar sertificēta vērtējuma palīdzību pierādījusi, ka cena ir sadārdzināta, un beigās īpašums nopirkts par 40 000 eiro. Bijusi runa, ka mazuta mucas ir konkrēta uzņēmēja īpašums un tās tiks aizvāktas, vēlāk tas aizmirsts. Taču pati zeme, vieta, ko Šķieneros nopirkusi pašvaldība, ir stratēģiski svarīga, lai nodrošinātu siltumu ne tikai Šķieneriem, bet arī Stāķiem.
Deputāte Ilze Mezīte gribēja zināt, kas veido lielākos izdevumus, lai Šķieneros no mazuta attīrītu katlumājas teritoriju. Pašvaldības izpilddirektore Lienīte Reinsone teica, ka šim nolūkam lielākā izdevumu daļa ir saistīta ar piesārņotās zemes utilizāciju. N.Audzišs piebilda, ka ir jāutilizē arī pašvaldības īpašumā Šķieneros esošais mazuts, jo tas vairs nav izmantojams.
Ir tomēr jāvērtē to ierēdņu darbs, kuri līdz šim pārbaudīja šo piesārņoto vietu Šķieneros, bet necēla trauksmi, sacīja G.Pūcīte. N.Audzišs solīja, ka noskaidros.


Fakti

◆ Valsts vides dienesta Vidzemes reģionālā vides pārvalde reidā Šķieneru industriālajā zonā 7.oktobrī atkārtoti fiksēja mazuta piesārņojumu katlumājas teritorijā, saskatot un uzskaitot vēl papildu faktus. Tika noteikts līdz 10.novembrim utilizēt mazutu, tā paliekas un notecējumu.
◆ Darbu veikšanai SIA “Gulbenes nami” tirgus izpētes ceļā izvēlējās sertificētas firmas - SIA “Vējdole” pakalpojumus.
No “Dzirksteles” arhīva


Termiņa pagarinājumu nevajag

Inta Petroniene, SIA “Gulbenes nami” valdes locekle:
 -  SIA “Gulbenes nami” 19.oktobrī Valsts vides dienestam iesniedza pasākumu plānu mazuta tvertņu tīrīšanai un nodošanai, piesārņotās grunts un mazuta atbilstošai savākšanai un apsaimniekošanai atbilstoši SIA “Vējdole” iesniegtajam darbu izpildes grafikam, kas paredzēja darbu izpildi veikt četru nedēļu laikā no līguma noslēgšanas. Pēdējais posms – ar mazutu piesārņotās grunts izrakšana un transportēšana nodošanai utilizācijai tika veikta tieši 10.novembrī, līdz ar to termiņa pagarinājums nebūs nepieciešams. Valsts vides dienesta inspektors 13.novembrī apsekoja darbu izpildes teritoriju un atzina, ka darbi mazuta un piesārņotās grunts savākšanā veikti atbilstoši normatīvo aktu prasībām. SIA “Gulbenes nami” šonedēļ iesniegs ziņojumu Gulbenes novada pašvaldībai par darbu izpildi, apjomiem un izmaksām. Tā kā faktiskie mazuta un piesārņotās grunts apjomi ir mazāki, nekā sākotnēji bija plānots, ir radies līdzekļu ietaupījums, un SIA “Gulbenes nami” lūgs pašvaldību atļaut slēgt vienošanos ar darbu izpildītāju par ar naftas produktiem piesārņotās vielas savākšanu un utilizāciju no blakus esošās betona šahtas, paredzot tās demontāžu.