Meli un mīti par sejas aizsargmaskām

2020. gada 17. novembris 00:00

Līdz ar prasību obligāti vilkt mutes un deguna aizsegus veikalos, sabiedriskajā transportā un citur sociālajos medijos jau atkal popularitāti guvuši dažādi maldinoši un aplami apgalvojumi par maskām. Cilvēki izplata informāciju, ka sejas masku nēsāšana izraisa tuberkulozi, pat asfiksiju, insultu un infarktu. Tomēr tā nav taisnība – pareizi lietota sejas maska draudus veselībai nerada.
Tāpat cilvēki turpina izplatīt informāciju par it kā masku nēsāšanas prasības pretlikumību. Taču gan tagad, gan arī iepriekš eksperti “Re:Check” skaidro, ka šī prasība nav pretrunā ar starptautiskiem dokumentiem un Satversmi.

Vai prasība nēsāt maskas ir pretlikumīga?
Latvijā popularitāti guvis kāds 30. oktobra “Facebook” ieraksts. Tajā stāstīts, ka prasība nēsāt maskas ir pretlikumīga un tās ir kaitīgas veselībai. Ar šo ierakstu dalījās 1000 lietotāju.
Publicētajā ierakstā apgalvots, ka noteikumi par obligātu masku nēsāšanu esot pretrunā ar Nirnbergas kodeksu, “kas aizliedz šādus medicīniskus eksperimentus bez cilvēku piekrišanas”. Taču saukt prasību nēsāt mutes un deguna aizsegus par medicīnisku eksperimentu ir aplami. To norāda Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Juridiskās fakultātes lektore Karina Palkova. Viņa skaidro “Re:Check”, ka šim apgalvojumam nav pamata. Cilvēku dalība pētījumā, eksperimentā ir stingri regulēta, un “prasība lietot mutes un deguna aizsegus nav vērtējama kā medicīniskais eksperiments”.
Tāpat K.Palkova skaidro, ka Nirnbergas kodekss ir mūsdienu medicīnas ētikas pamatteksts un tajā ietvertie principi formēti saistībā ar Nirnbergas tiesas procesiem 1947. gadā. “Nirnbergas kodekss noteic ētikas standartus, veicot eksperimentus ar cilvēkiem, iesaistot cilvēkus klīniskajos pētījumos,” skaidro K.Palkova. Taču, kā skaidrots iepriekš, prasība nēsāt sejas maskas nav uzskatāma par eksperimentu. Tāpat viņa norāda, ka starptautiskajā līmenī darbojas virkne citu tiesību aktu, kuros risinātas aktuālas bioētikas un pētījumu problēmas.
Ieraksta autors arī norāda: “Ķirurģiskā maska pēc definīcijas ir medicīniska ierīce, kas parādās arī tās nosaukumā.” Taču Ministru kabineta noteikumos teikts, ka iedzīvotāji var lietot gan medicīniskās, gan nemedicīniskās (higiēniskās vai auduma) sejas maskas vai sejas vairogus.
Tāpat ierakstā stāstīts, ka prasība nēsāt sejas maskas pārkāpj Satversmi un Vispārējo cilvēktiesību konvenciju. Tā kā autors atsaucas uz konkrētās konvencijas 26. pantu, kurš paredz noteiktus izņēmuma gadījumus, var secināt, ka runa ir par Ovjedo konvenciju. Par to, ka prasība nēsāt sejas masku nav pretrunā Ovjedo konvencijai un Satversmei, iepriekš rakstīja “Re:Check”. Eksperti uzsvēra, ka šī konvencija attiecas uz ārstniecību un zinātnisko izpēti, savukārt maskas uzskatāmas par individuālās aizsardzības līdzekļiem un to nēsāšana nav ārstnieciska manipulācija. Tāpat “Re:Check” arī iepriekš skaidroja, ka prasību lietot sejas maskas noteica Ministru kabineta noteikumos, un Saeima ar likumu tam šādas tiesības deleģējusi. Līdz ar to šī prasība nav prettiesiska.
Kāda cita “Facebook” lietotāja 22. oktobrī publicētā ierakstā arī apgalvo – lai sodītu cilvēkus par masku nevilkšanu, esot jāpierāda, ka cilvēks bijis “Covid-19” pārnēsātājs: “Veselie nevienu neapdraud, tādēļ maska nav vajadzīga!”
Ar ierakstu dalījušies 3900 cilvēku. Taču “Re:Check” jau vēstīja, ka iedzīvotājiem maskas vērts nēsāt, lai pasargātu no saslimšanas apkārtējos, jo īpaši vietās ar augstu slimības izplatību. Turklāt tas attiecas ne vien uz cilvēkiem, kam ir slimības simptomi, jo to var izplatīt arī inficētie, kuriem simptomu nav vai arī tie vēl nav parādījušies. Arī pētījumi rāda, ka sejas masku vilkšana samazina iespēju izplatīt un inficēties ar koronavīrusu.
Tāpat jānorāda, ka Saeima balsojumā atbalstīja sodu noteikšanu par sejas masku nenēsāšanu sabiedriskās vietās, kur to pieprasa noteikumi. Paredzēts arī, ka cilvēki, kuri maskas nevar atļauties, tās varēs saņemt bez maksas. Sodi paredzēti no brīdinājuma līdz pat 50 eiro, un tos piemērot varēs Valsts policija un pašvaldību policijas. Sodi spēkā stāsies 20. novembrī.

Vai maskas ierobežo skābekļa uzņemšanu organismā?
Gan šajā, gan citā “Facebook” publicētā ierakstā norādīts uz skābekli, kuru maskas apgrūtinot uzņemt: “Maskas lietošana paaugstina arī oglekļa dioksīda koncentrāciju un apgrūtina skābekļa uzņemšanu. Tajā uzkrājas izelpotais dioksīds, cilvēka bioloģiskie atkritumi, baktērijas un mikroorganismi, kuru atkārtota ieelpošana rada bīstamību cilvēka veselībai.”
Apgalvots arī, ka masku nēsāšana daudziem rada alerģiskas reakcijas, sejas ādas problēmas, psiholoģisku diskomfortu un emocionālu stresu, var izraisīt plaušās bojājumus, līdz pat fibrozei. “Re:Check” jau rakstīja, ka sejas maskas nēsāšana cilvēkiem, kas nav ieraduši vilkt masku, tiešām var radīt diskomfortu. Taču pareizi lietota tā veselajiem kaitēt nevar.
Pārāk piegulošas sejas maskas dēļ tajā var uzkrāties izelpotais oglekļa dioksīds jeb CO2, tādēļ cilvēks var just galvassāpes. Taču RSU Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš skaidro, ka veselam cilvēkam bez hroniskām kaitēm tas lielus riskus nerada. Tāpat šī problēma drīzāk skar mediķus, kas respiratoru nēsā ilgstoši, nevis cilvēku, kas devies, piemēram, uz darbu vai veikalu. Par to, ka maskas neapgrūtina iespējas uzņemt vajadzīgo skābekļa daudzumu un neizraisa saindēšanos ar oglekļa dioksīdu, kas rodas izelpojot, rakstīja arī BBC un “Reuters”.
Vēl vienā “Facebook” publicētā video parādīts “eksperiments” ar sejas masku: “Sanāk, ka, uzvelkot masku, mēs nesaņemam skābekli (..). Tātad mūsu orgāni nesaņem skābekli – asins šūnas, problēmas ar galvu, ar smadzenēm, ar sirdi un ar visu pārējo.”
Šī video autors demonstrē, kā uzlej maskai ūdeni. Tas maskai cauri neiztek, tāpēc autors secina, ka cilvēki indējas ar ogļskābo gāzi – ja maska nelaižot cauri ūdeni, tā nelaižot cauri arī skābekli. I.Vanadziņš uz to atbild īsi: “Tas tā nestrādā.”
Šis video krievu valodā oktobra beigās izplatījies arī citās valstīs saziņas vietnē “WhatsApp”. Kāda lietotāja “Facebook” video publicēja 27. oktobrī, piebilstot: “Paskatieties un paklausieties.” Ar ierakstu dalījās apmēram 400 cilvēku, arī Latvijā.
Faktu pārbaudītāji citās valstīs nolieguši konkrētajā video apgalvoto, ka vienkāršas medicīnas maskas nelaiž cauri skābekli. Ūdens necaurlaidība ir viens no medicīniskās maskas kvalitātes un efektivitātes rādītājiem. Ūdens necaurlaidīgais slānis kavē pilienu izplatību, taču tas neietekmē elpošanu.
Tāpat maskas nēsāšanu cilvēki “Facebook” saista arī ar asfiksijas jeb patoloģiska stāvokļa rašanos, kad organismā elpošanas traucējumu vai elpošanas apstāšanās dēļ rodas skābekļa trūkums un uzkrājas ogļskābā gāze. “Masveida piespiedu pasākumi lietot sejas masku – reāli – tas ir aizliegums elpot, aizliegums dzīvot,” tā “Facebook” ierakstā secina kāda cita lietotāja, kas vispirms publicējusi pārkopētu informāciju par asfiksiju. Ieraksts tapis 14. oktobrī, un ar to dalījušies 155 cilvēki. Tāpat viņa piebilst: “Tie piespiedu pasākumi, lai ikviens īsteno pašnāvību – t.i., masveida piespiedu slepkavības īstenošana.”
Sejas maska veselam cilvēkam nevar radīt asfiksiju. To apstiprina arī I.Vanadziņš. Lietotāja pārkopējusi no citiem avotiem asfiksijas definīciju un tās cēloņus, taču maldinoši saista tos ar masku nēsāšanu. I.Vanadziņš norāda: “Asfiksija ir tad, kad tev tiešām ir mute ciet, deguns ciet un nevar paelpot nemaz. Tā ir asfiksija, kas tur, protams, ir uzrakstīts.”

Pareizi nēsātas maskas pasargā no tuberkulozes, nevis vairo tās izplatību
Cilvēki Latvijā gan latviešu, gan krievu valodā izplata informāciju, ka sejas maskas lietošana varot veicināt tuberkulozes izplatību.
1. novembrī kāda “Facebook” lietotāja dalījās ar ierakstu, kurā stāstīts par masku kaitīgumu. Līdzās iepriekš atspēkotajai informācijai par ogļskābo gāzi tajā apgalvots: “Viņiem ir vajadzīgi slimnieki, un maskas ļoti labi provocēs infekcijas slimības, t.sk. tuberkulozi.”
Tiesa, ierakstā netiek norādīts, kas ir “viņi”, kuriem esot vajadzīgi slimnieki. Ar šo ierakstu dalījās gandrīz 380 cilvēku.
Līdzīgi arī kādā krievu valodā popularitāti guvušā video nepatiesi apgalvots, ka sejas maskas liek vilkt, lai veicinātu tuberkulozes izplatību.
“Maskas liek vilkt, lai cilvēki piesārņotu savas plaušas. Fašistiem vajadzīgi slimi cilvēki, bet maskas labi provocēs infekcijas slimības, tajā skaitā tuberkulozi,” uzsvērts video, ar kuru dalījās 5000 cilvēku.
Tomēr pareiza sejas masku nēsāšana var pat pasargāt no tuberkulozes, nevis, kā apgalvots “Facebook” ierakstos, veicina tās izplatību. SPKC norāda, ka tuberkuloze ir infekcijas slimība, ko izraisa tuberkulozes nūjiņa. “Tuberkulozi tālāk izplata tikai tie slimnieki, kuri slimo ar plaušu tuberkulozi,” savā mājaslapā skaidro SPKC. Tā apkārtējā vidē izplatās pa gaisu, kad infekciozs, neārstēts slimnieks klepo, šķauda vai pat tikai runā vai elpo.
RSU eksperts I.Vanadziņš piebilst, ja cilvēks var šo bacili izelpot, tātad tas plaušās jau ir, bet maskas vilkšana vai nevilkšana to vairs nemaina. Taču, piemēram, ja veselam cilvēkam autobusā pretī sēž slimnieks, kuram ir uzvilkta sejas maska, “ja līdz šim viņš būtu mūs ar to tuberkulozi apklepojis, tad tagad, ja tā maska ir normāla, viņš to neizdara”. I.Vanadziņš norāda, ka tas attiecas arī uz citām slimībām, kas izplatās līdzīgi.
Populārajā video arī apgalvots, ka masku vilkšana izraisa insultu, infarktu un citas sirds saslimšanas. Taču I.Vanadziņš to sauc par pilnīgu nepatiesību. Kā skaidrots iepriekš, veselam cilvēkam pareizi lietota sejas maska kaitējumu nenodara.

Svarīga maskas kvalitāte un pareiza lietošana
I.Vanadziņš norāda, ka pēc standartiem ražotām maskām jāiziet pārbaudes. Viņš skaidro, ka galvenais kritērijs pārbaudēs ir pietiekama gaisa caurlaidība: “Kamēr tā nav, nekādas citas īpašības netiek vērtētas vispār.” Speciālists gan norāda uz citu problēmu, proti, cilvēki var iegādāties nepārbaudītas sejas maskas. Tādēļ būtiski jautāt ražotājam par to, vai maska tikusi pārbaudīta. Kā atrast kvalitatīvu sejas masku, oktobrī informēja Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Piemēram, būtiski, lai tās ir ražotas, izmantojot Eiropas Standartizācijas iestādes (CEN) vadlīnijas vai CEN dalībvalstu standartus. I.Vanadziņš norāda, ka tirgū ienācis ļoti daudz produktu un daļa no tiem tiešām var būt neefektīvi. “Ja cilvēks pērk izstrādājumu, kas nav pārbaudīts ne pēc kādām prasībām, tad viņam var paveikties un var nepaveikties.”
Speciālisti norāda, ka būtiski masku nēsāt pareizi. Tā jāuzvelk un jānovelk ar tīrām rokām, vienreizlietojamās maskas atkārtoti izmantot nedrīkst. I.Vanadziņš norāda, ka maska jānēsā, kā to noteicis ražotājs – līdz divām, maksimums, četrām stundām vai brīdim, kad tā kļuvusi mitra. Savukārt auduma maskas nedrīkst likt pie citām mantām, piemēram, somā vai kabatā, tās jāmazgā vismaz 60 grādu temperatūrā.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Meli un mīti par sejas aizsargmaskām

Kategorijas