Mākslinieks “Goda bibliotēku” un tās apkārtni vēlas mājīgāku

2020. gada 20. novembris 00:00

473

Mākslinieks “Goda bibliotēku” un tās apkārtni vēlas mājīgāku

Laukumā pie Gulbenes novada bibliotēkas ir plānots novietot jau otro “Goda bibliotēkas” plauktu, taču tēlnieks Ivars Drulle, pieaicinot talkā ainavu arhitektus, ir izstrādājis jaunu, vienotu koncepciju, mājīgumu piešķirot visai apkārtējai teritorijai.
Šo ideju viņš un ainavu arhitekte Ilze Rukšāne 29.oktobrī prezentēja novada deputātiem videokonferences režīmā.
Runa ir par mūsdienīgu pieeju telpas plānojumam un dizainam.
Mākslinieks pastāstīja, ka augustā pašvaldība sākusi sarunas ar viņu par otro plauktu Gulbenes vides objektā “Goda bibliotēka”, kuru pats mākslinieks dēvē maigāk – par “mājas bibliotēku”. Viņaprāt, šajā vietā visam ir jābūt vienotā stilā – grāmatu plauktiem, soliņiem, urnām, flīzēm. Ir vajadzīgs, kā uzskata mākslinieks, “komplekss risinājums”. Tā kā tēlniekam vienmēr ir jāstrādā roku rokā ar ainavu arhitektiem, I.Drulle ir piesaistījis konsultantus no šīs jomas.

Kur ir Gulbenes centrs?
“Es nekad neesmu sapratis, kur Gulbenē ir centrs - vai tas ir pie novada pašvaldības administratīvās ēkas vai pie Rīgas ielas “Maximas”, vai kur citur,” sacīja I.Drulle.
Savā vīzijā ar palīgiem mākslinieks strādājis pie tā, lai veidotu Gulbenes centra veidošanas piedāvājumu. Domājot par to, pievērsta uzmanība arī laukumam pie kultūras centra, ielai, centrālajam skvēram, vietai pie novada pašvaldības administratīvās ēkas.
Ainavu arhitekte I.Rukšāne pastāstīja, ka oktobrī ir bijusi Gulbenē, tikusies ar pašvaldības kultūras komisijas pārstāvjiem. Kopā ar kolēģiem Gulbeni sākusi iepazīt saistībā ar pašvaldības sludināto konkursu Gulbīšu parka ainaviskajam risinājumam. Viņa uzskata, ka minētais parks, kā arī centrālais skvērs ir jāsasaista ar kultūras centra, novada bibliotēkas un pašvaldības administratīvo ēku. Tāpēc svarīgi, kā tālāk veidot tā saucamos priekšlaukumus pie kultūras centra un pašvaldības administratīvās ēkas.
I.Rukšāne teica, ka Gulbenei ir potenciāls. Viņa pievērsās detaļām, piemēram, lieka esot barjera Gulbenes centrālā skvēra un O.Kalpaka ielas savienojuma vietā. Barjera, kā sacīja I.Rukšāne, traucē “savstarpējo komunikāciju”. Esot skaidrs, ka barjera nolikta, meklējot veidu drošībai, taču jāņem vērā, ka ar laiku pieeja mainās un nākas atgriezties pie vecajiem risinājumiem, vietā meklējot jaunus. I.Rukšāne pauda, ka gribētu redzēt vairāk apstādījumu gar ielu un pie kultūras centra. Kultūras centra priekšai brīvā savienojumā ar skvēru un novada valdības ēku jākalpo kā sava veida viesistabai. Ainavu arhitekte mudināja arī aizdomāties, vai tiešām ir nepieciešams automašīnu stāvlaukums kultūras centra priekšā. Apstādījumu joslu viņa labprāt redzētu arī kultūras centra ēkas sānos starp stāvvietu automašīnām un Ozolu ielu. Pārveidotu arī āra kafejnīcas terasi. Savukārt laukumu ap “Goda bibliotēku” I.Rukšāne vēlētos mājīgāku, mīlīgāku, akcentēdama, ka mīlīgums un mājīgums ir gandrīz vai Gulbenes atslēgvārdi, jo pilsēta ir neliela un viss ir tuvu. “Goda bibliotēkai” jābūt tādām kā stūrītim - vietai, kur gribas un var pasēdēt.

Centrs gājējiem, atpūtai, pārdomām
Kopumā visai šai telpai par pamatu ņemta “kājām kustības” analīze. Ietves un laukumu tiek piedāvāts veidot vienā līmenī, aizstājot asfaltu ar bruģi. Doma ir mudināt braucējus centrā samazināt ātrumu. I.Rukšāne aicina pārgrupēt autostāvvietu atrašanos ap kultūras centra un bibliotēkas ēku. Pie bibliotēkas viņa redz vairākas “kabatas” jeb terases, lai apsēstos, atpūstos. Tur varētu atrasties arī grāmatu dalīšanas punkts. I.Rukšāne iecerējusi arī koku un zaļo augu stādījumu atgriešanos bibliotēkas priekšā, šādi iekļaujoši iezīmējot mājīgas “kabatas”.
I.Drulle izstrādājis piedāvājumu vienota stila režģiem, kuri varētu apņemt katru bruģī stādīto koku, ļaujot tam elpot. Arī soliņiem un atkritumu urnām mākslinieks piedāvā dizainiski vienotu risinājumu. Pie centrālās ieejas bibliotēkā I.Drulle piedāva izvietot podus apstādījumiem, kuri var būt pārvietojami. Savs piedāvājums viņam ir arī par ielas apgaismojumu pie bibliotēkas. Lampu dizains, kas atgādina klasisko abažūru, ir pietuvināts istabas sajūtai, - varētu būt apmēram 12 šādas lampas. Valsts svētkos tika piepildīta daudzu gulbeniešu vēlme - pie “Goda bibliotēkas” ir iespējams savā viedtālrunī skenēt QR kodus, lai internetā atvērtu informāciju par konkrētiem novadniekiem, viņu devumu.
I.Drulle akcentēja, ka vienots risinājums ir nepieciešams, nav jēgas haotiski attīstīt pilsētu. Izveidoto piedāvājumu mākslinieks nodēvēja par polārzvaigzni vai kompasa virzienu, kuram vajadzētu sekot, jo šī “ir konkrēta vīzija, kā izveidot pasaules līmeņa kompaktas pilsētas centriņu”. Viņš un piesaistītie arhitekti piedāvā ideju realizēt sešās kārtās. Aprēķināta arī aptuvenā tāme.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Mākslinieks “Goda bibliotēku” un tās apkārtni vēlas mājīgāku

Kategorijas