Nepilns kilograms atzinības

2020. gada 24. novembris 00:00

932

Lizuma pagastā šogad Atzinības balvas saņēmuši arī vairāki jaunieši, ar kuriem vietējie lepojas, novērtējot viņu apņēmību un uzticamību pagastam. “Dzirkstele” devās uz Lizumu satikt “Gada jauniešus” – Linardu Mihailovu (17) un Jāni Apsīti (16).
Savu nākotni abi jaunieši saista ar lauksaimniecību, un, lai arī izglītība šobrīd tiek apgūta Priekuļos, abi neslēpj, ka Lizums ir viņu dzimtā vieta, kas “velk atpakaļ pie sevis”. Jauniešiem jau ir traktora vadīšanas tiesības un iemaņas visos lauku apstrādes darbos.

Lizumā novērtē jaunos
“Ja Jānis uzņemsies kādu pienākumu, tas noteikti tiks paveikts pēc labākās sirdsapziņas. Viņš ir neatsverams palīgs tētim viņa uzņēmumā un veicot dažādus vīriešu darbus savā saimniecībā. Mēs priecājamies par Jāņa vecākiem, par viņu prasmi izaudzināt tik lielisku dēlu!” tā, aprakstot “Gada jaunieti” Jāni, izsakās pagasta vadība un balvas piešķīrēji. Tiek novērtēts arī jaunieša ieguldījums pagasta jauniešu deju kolektīvā “Veiksme”. Īpašs mirklis viņa dzīvē ir piedzīvots XI Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un Deju svētkos, kad tieši viņam uzticēts nest sava kolektīva karogu.
Labie vārdi no pagasta vadības puses netiek taupīti arī par Linardu kā jaunieti, kurš iedvesmo pārējos. Viņš tiek raksturots kā lizumnietis, uz kuru katrs var paļauties, jo viņam esot milzum liela atbildība sajūta. Linards jau no desmit gadu vecuma interesējas par tehniku un jau skolas gados ar savām zināšanām bijis vienmēr noderīgs pasākumos gaismas un skaņas nodrošināšanas darbos.
“Linards ļoti daudz palīdzējis skolā ar aparatūru pasākumos. Tad, kad nebija neviena cita, Linards vienmēr varēja visu izdarīt,” atceras Jānis.
Apskaņošanas iemaņas ir apgūtas tikai caur praksi un pašmācības ceļā. Linards novērtē fizikas skolotāja Jura Ločmeļa iemācīto. “Skolā mēs daudz sākām mācīties par elektrību, tad arī sāku vairāk saprast tehniskās lietas un aparatūru. Daudz ko esmu apguvis pašmācības ceļā. Sākumā darbojos skolā, tad vēlāk arī kultūras namā palīdzēju, kad vien tas bija nepieciešams,” stāsta Linards. Kad nav jāmācās vai jāizpalīdz pagastam, tad Linards sevi realizē Rankas jauniešu deju kolektīvā.

Jaunieši grib dzīvē daudz sasniegt
Abi atzinību “Gada jaunietis” saņēmušie piekrīt, ka pašu ģimenes ļoti lepojas ar šo novērtējumu. Izrādītā pateicība no pagasta ir liels pārsteigums viņiem. Par piešķirto atzinību uzzinājuši vien nedēļu pirms tās pasniegšanas. Lai arī ārkārtējās situācijas dēļ klātienes svinīgā ceremonija šogad izpalika, gandarījums par novērtējumu nav mazinājies.
Linards uzsver, ka draugs Jānis noteikti novērtēts savu labo rakstura īpašību dēļ. “Tas noteikti ir arī par uzticību. Viņam var vienmēr uzticēties, un viņš visus darbus labi izdarīs,” uzsver Linards. Viņaprāt, šodien atbildība un uzticamība ir svarīgas īpašības, tomēr bieži tās jauniešiem “pazūd pie datora”.
“Šo atbildības sajūtu noteikti palīdz noturēt ģimene un arī paša pārliecība par to, ko gribi nākotnē sasniegt,” atzīst Jānis.
Jaunieši neslēpj, ka abos ir ambīcijas un motivācija, ka dzīvē negrib palikt uz vietas, bet virzīties uz priekšu un gūt sasniegumus. Puiši izsaka domas par nākotnes mācību plāniem Lauksaimniecības universitātē. “Tur noteikti ir lielāka iespēja tikt iekšā, ja tev nākusi klāt apgūtā profesija. Tas noteikti būs bonuss,” uzskata jaunieši, kas Priekuļos šobrīd līdzās vidusskolas programmai apgūst arī arodu.

No melnām rokām nav jābaidās
Gan Linards, gan Jānis kopā pabeiguši Lizuma vidusskolā deviņas klases, un arī šobrīd aroda apgūšana Priekuļu tehnikumā abiem rit plecu pie pleca. Linards otro gadu apgūst lauksaimniecības mehanizācijas tehniķa arodu. “Kopā man jāmācās četri gadi. Vairāk jāmācās dažādi remontdarbi, bet klāt nāk arī agronomija un lopkopība atbilstoši līmenim, kas jāzina katram tehniķim. Vairāk šobrīd ir “skrūvēšanas” darbi, jo esam pārsvarā kā mehāniķi. Tomēr caur lauku darbiem apgūstam diezgan plašas zināšanas par lauksaimniecību. Šogad mums sākas praktiskie darbi uz laukiem, mācāmies agronomiju,” aizrautīgi stāsta Linards. Brīvajā laikā jaunietis mēdz piestrādāt zemnieku saimniecībā “Velēna”.
Tā savukārt ir vieta, kur Jānis lauku darbos ir vērojis savu tēti Ilmāru Apsīti un ir jau kopš bērnības piedzīvojis, ka ne no viena darba nav jābaidās. “Tieši šeit, vērojot savu tēti, esmu sapratis, ka visu var izdarīt, tāpēc bērnībā iegūto es vēlos turpināt. Man vienmēr ir mācīta apņēmība, un saprotu, ka melnas rokas jau nav nekas traks. Jā, ir jaunieši, kas šodien neko negrib no šādiem lauku darbiem, bet katram ir izvēle. Lai katrs tiešām dara to, ko pats vēlas! Es šobrīd mācos, bet esmu gatavs turpināt darbu šeit,” stāsta Jānis, kurš Priekuļos apgūst augkopja arodu. “Mācības ir labas un vērtīgas. Tās šobrīd mums notiek attālināti,” stāsta Jānis.
Jaunieši atzīst, ka vidusskolas programmu apgūt attālinātajā formātā ir pagrūti un arī arodu vieglāk ir izprast, ja esi ar mācībspēku klātienē. “Kad esi ar skolotāju vienā kabinetā un viņa var atbildēt uz maniem jautājumiem, tad arī varam apspriest pieredzi, izdarīt nepieciešamos secinājumus un apmainīties ar domām. Šobrīd sazināmies video tiešsaistē, bet tas ir daudz grūtāk nekā klātienē. Mācoties klātienē, domas vari “piesiet” tikai mācībām, bet mājās, protams, ir daudz citu lietu, ko gribas darīt,” neslēpj Linards. Tomēr viņu motivē atziņa – jāturpina iesāktais. “Ir brīži, kad pakrīti, bet visbiežāk tā ir tava paša nolaidība, pat ja negribas to atzīt,” saka jaunietis.

Dzirkstele.lv ARHĪVS

Nepilns kilograms atzinības

Kategorijas